“Viņš ir kara noziedznieks un neveiksminieks.” Ukrainas ārlietu ministrs kārtīgi nopeļ Putinu 0
Pēc kārtējā plaša mēroga Krievijas uzbrukuma Ukrainai, kurā gāja bojā vismaz 17 cilvēki un desmitiem tika ievainoti, Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pateicis visu ko domā. Viņš Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nodēvējis par kara noziedznieku un neveiksminieku, vienlaikus aicinot Ukrainas sabiedrotos neaprobežoties tikai ar nosodījumu, bet rīkoties daudz izlēmīgāk.
Sociālo mediju platformā “X” Sibiha norādīja, ka vienīgais iemesls, kādēļ Krievija turpina veikt masveida uzbrukumus Ukrainas pilsētām, ir Putina nespēja sasniegt savus mērķus kaujas laukā.
Pēc ministra domām, Krievijas armija cieš neveiksmes frontē, un to nespēj mainīt pat intensīvie raķešu un dronu uzbrukumi Ukrainas teritorijai.
“Viņš ir kara noziedznieks un neveiksminieks,” par Putinu raksta Sibiha, piebilstot, ka Krievijas līderim “nav citu trumpju kā vien terors”.
Ukrainas ārlietu ministrs uzsvēra, ka starptautiskajiem partneriem ir jāpāriet no nosodījuma pie konkrētas rīcības. Viņaprāt, nepieciešams aktīvāk izmantot Eiropas Miera fondu, lai Ukrainas bruņotajiem spēkiem iegādātos papildu bruņojumu, tostarp ASV ražotās “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes.
Tāpat Sibiha aicināja stiprināt Ukrainas tāla darbības rādiusa militārās spējas un palielināt spiedienu uz Krieviju, ieviešot papildu sankcijas un ceļošanas ierobežojumus personām, kas iesaistītas karā pret Ukrainu.
Ministrs arī pauda pārliecību, ka ir pienācis laiks virzīt uz priekšu Ukrainas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, atverot jaunus pievienošanās sarunu klasterus.
Jau LA.LV portālā vēstījām, ka naktī uz otrdienu Krievija veica plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai, izmantojot raķetes un dronus. Vienas no smagākajām sekām tika fiksētas Dņipro un Kijivā.
Dņipro pilsētā uzbrukumā gāja bojā vismaz 12 cilvēki, bet vēl 37 tika ievainoti. Savukārt Ukrainas galvaspilsētā Kijivā nogalināti pieci cilvēki, bet vairāk nekā 60 guvuši ievainojumus. Krievijas uzbrukumos cieta arī dzīvojamās ēkas un cita civilā infrastruktūra.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, septiņu Eiropas Savienības (ES) valstu grupa iesniegusi priekšlikumus bloka 21. sankciju paketei pret Krieviju, paredzot stingrākus ierobežojumus enerģētikas nozarei un citus pasākumus.
Jaunajos priekšlikumos ietverts mehānisms, kas liegtu automātiski paaugstināt Krievijas naftas cenu griestus, kā arī papildu ierobežojumi Maskavas enerģētikas nozarei un tās ēnu flotes tankkuģiem.
Pasākumi vērsti arī pret lielākajām Krievijas enerģētikas kompānijām, tostarp “Lukoil” un “Rosneft”, kā arī paredzēti iespējamie papildu ierobežojumi “Gazprom”, “Novatek” un to ārvalstu tirdzniecības struktūrām.
21. sankciju pakete varētu ietvert arī pasākumus, lai izbeigtu tirdzniecības līgumus ar Krievijas kodolenerģētikas nozari. ES valstis arī rosina ieviest stingrāku kontroli pār digitālajiem aktīviem, tostarp aizliegumu veikt darījumus ar tiem kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem ārpus ES, kuri palīdz Krievijai apiet ES ierobežojumus.
