Vai arī Latvija plāno uz Ukrainu sūtīt miera uzturētājus? Situāciju komentē NBS majors Slaidiņš 66
Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien biežāk izskanējis jautājums par to, vai Baltijas valstis būtu gatavas iesaistīties miera uzturēšanas misijā Ukrainā. Ziņās un sociālajos tīklos parādās dažādi pieņēmumi – tiek runāts par igauņu un lietuviešu iespējamo iesaisti, bet skaidras atbildes par Latvijas plāniem nav.
Šādu jautājumu TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” uzdeva arī kāds skatītājs. Vai arī Latvija sūtīs uz Ukrainu miera uzturētājus? Uz to atbildēja Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš norādīja, ka pagaidām skaidrības par šo jautājumu trūkst un ir pārāk daudz neskaidras informācijas: “Vispār mūsu prezidents izteicās, ka jābūt kaut kādai skaidrībai. Tagad notiek tāda daudzsolīšana. Bet uz kādiem noteikumiem viņi tur operēs? Kāda būs viņu darbība? Kā būs aprakstīts? Sūtīt var jau, bet jābūt ir kaut kādai skaidrībai. Vācieši saka, ka nē. Poļi saka, ka nesūtīs. Apmēram tāda kā vairāk solīšana.”
Lai ilustrētu situācijas neskaidrību, Sladiņš minēja piemēru no vēstures, kas spilgti parāda – ar solījumiem vien nepietiek: “Tas man atgādina, kad pēdējā kauja pa Berlīni, vienā no pēdējām sanāksmēm pie Ādolfa, Berlīnes aizstāvji katrs sola – es tev iedošu tur 100 tūkstoši jūrniekus no kuģiem, un tad tev ir vesela armija, bet īsti tas tā nestrādās.”
Viņš arī uzsvēra, ka šobrīd informatīvajā telpā klejo dažādi maldīgi vēstījumi par to, kas varētu notikt. Piemēram, pat tika minēts, ka Ķīna varētu būt gatava sūtīt miera uzturētājus, taču pati Ķīna to noliedz.
“Ticēt varēs tikai tad, ja iznāks tās valsts prezidents vai premjers, vai aizsardzības ministrs, pateikt, ka jā, mēs sūtam tik, tik cilvēku, viņi darīs to un to.”
