“Ražo, patērē, izmet” aizvietosim ar “no šūpuļa līdz šūpulim” 2
Vārdu savienojumu “aprites tautsaimniecība” (“aprites ekonomika”) aizvien biežāk dzirdam ikdienā tāpēc, ka pastāv risks pārsniegt planētas ekosistēmas iespējas nodrošināt resursu pieejamību ilgtermiņā.
Lineārā ekonomika sevi izsmēlusi
Kopš industriālās revolūcijas pasaule attīstīja tā saucamo lineāro tautsaimniecību (ekonomiku), kuras vienkāršots raksturojums ir šāds: ražo, patērē un izmet. Lineārā ekonomika noveda pie vides krīzes: izsīkst dabas resursi, samazinās bioloģiskā daudzveidība, mainās klimats, degradējas zeme, piesārņojas gaiss un ūdens.
Iepriekš teiktais ietekmē visu sugu veselību un labklājību. Iepriekš nosauktās izmaiņas izjūtam arī Latvijā.
Zviedru institūts aprēķinājis, ka ik gadu patēriņa preču rūpniecībā izmantoto materiālu izmaksas sasniedz 3,2 triljonus ASV dolāru, 80% šo preču nonāk atkritumu poligonā vai sadedzināšanas iekārtās. Tas nozīmē, ka ir izšķiesti 2,7 triljoni dolāru. Lineārā ekonomika novedusi arī pie netaisnīgām atkritumu plūsmām – piemēram, elektroniskie atkritumi galvenokārt plūst uz Āzijas un Āfrikas reģiona valstīm, kur tie degradē vidi un ietekmē cilvēku veselību.
Apdraudēta pieejamība fosilajiem energoresursiem, lauksaimnieciskajai biomasai un metāliem, kā arī koksnei.
Identificēti 20 kritiskie materiāli, toskait, retzemju metāli (antimons, berilijs, pallādijs, platīns u. c.), kas nepieciešami Eiropas ekonomikas digitalizācijā. Savukārt, palielinoties pieprasījumam pēc pārtikas, audzis pieprasījums arī pēc augsnes barības vielām.
Dabai draudzīga izaugsme jeb aprites ekonomika
Aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas ietver esošo materiālu un produktu dalīšanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgāk. Tādā veidā tiek pagarināts produktu aprites cikls. Tas var sasniegt pat 70–80 gadus. Piemēram, stikla pudeli var atkārtoti izmantot vidēji 18 reizes.
ES aprites tautsaimniecību veido kā modeli, kas nodrošina sociālo taisnīgumu, vides ilgtspēju un tautsaimniecības izaugsmi. 2015. gada decembrī Eiropas Komisija apstiprināja vērienīgu Aprites ekonomikas paketi, kurā vissvarīgākā vieta ierādīta plastmasas problemātikai.
Aprites ekonomikas Rīcības programma paredz ekodizaina Direktīvu pārskatīšanu, paplašinot tās darbības jomas un ietverot visas produktu grupas, kā arī, lai veicinātu gan produktu energoefektivitāti, reciklējamību un pārstrādājamību. Rīcības programma arī orientēta uz limitēto resursu izmantošanas samazināšanu, tādējādi palielinot to izmantošanas efektivitāti.
Kas notiek Latvijā
Aprites ekonomikā zudīs jēdziens “atkritumi” – tiem gandrīz visiem ir jākļūst par izejvielu jaunu produktu ražošanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzsver – aprites ekonomika nav saistīta vien ar atkritumu mazināšanu un apsaimniekošanu, bet arī ar produktu ražošanu un patēriņu. Tātad tās ieviešanā ir jāiesaistās arī Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai un Zemkopības ministrijai. 2035. gadā atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt ne vairāk kā 10% no visiem sadzīves atkritumiem, 2030. gadā Latvijā būs jāpārstrādā 80% sadzīves atkritumu. VARAM uzsver – tas ir mīts, ka aprites ekonomika bremzē valsts izaugsmi.
VARAM eksperti teic, ka patlaban nav apkopotas Latvijas cilvēku iniciatīvas aprites ekonomikas aktivitāšu ieviešanā.
Latvijā ir attīstīta plastmasu un plēvju pārstrāde, to īsteno “Eco Baltia” grupas uzņēmumi, SIA “Baltfloc” no makulatūras ražo ekoloģiskus, cilvēka veselībai draudzīgus celulozes šķiedras produktus, AS “Smiltenes piens” siera sūkalas izmanto dzērienu ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu ražošanai, “Valmiermuižas alus darītava” izmanto alus raudzēšanas procesā radušās nogulsnes kā sastāvdaļu cepumos vai dzīvnieku barībā vai biogāzes ražošanai.
Atkritumu poligons “Ķīvītes” piedāvā citiem uzņēmumiem savu infrastruktūru, no atkritumiem ražoto siltumu un elektroenerģiju Rīgas reģionā Getliņu poligons izmanto no atkritumu poligonu gāzes saražoto siltumu dārzeņu audzēšanai siltumnīcās.
Vairākas iniciatīvas rosina apģērbu, piemēram, “Otra elpa”, sadzīves tehnikas un iepakojuma atkārtotu izmantošanu. Tomēr tas ir nepietiekami. Arī attīstīto ekonomikas valstu OECD šogad publicētajā Latvijas Vides raksturlielumu pārskatā teikts, ka Latvijā “praksē aprites ekonomikas iniciatīvas un aprites uzņēmējdarbības modeļi nav pienācīgi labi attīstīti, un ir pieejama neliela informācija par aprites ekonomikas pieejām”.
Latvijai iespējami ātrāk jāievieš aprites ekonomikas modeļi kaut vai tāpēc, ka materiālu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir vidēji 22 tonnas, kad ES vidēji – 13 t.
Materiālu izmantošana Latvijas tautsaimniecībā nav efektīva – resursu produktivitātes rādītāji Latvijā 2015. gadā bija 0,5 eiro/kg, ES vidēji 2 eiro/kg.
Kā rīkoties? Ir izveidots Latvijas Aprites ekonomikas stratēģijas projekts, kur fiksēta valstī esošā situācija, norādīti iemesli, kas kavē aprites ekonomikas straujāku īstenošanu un arī nosprausti svarīgākie uzdevumi. Tās apstiprināšanai vajadzētu rosināt straujāku aprites ekonomikas izaugsmi, tomēr jau patlaban savās ikdienas gaitās ikviens varam dot savu artavu bezatkritumu sabiedrības veidošanai.
Padomi
Kā ikviena mājsaimniecība var rosināt aprites tautas saimniecības izaugsmi:
* iespējami gudri izmantot dabas resursus. Piemērs: atteikties no reklāmas laikrakstiem, katalogiem, u. c.;
* izmantot izturīgus, nevis vienreiz lietojamus priekšmetus. Piemērs: plastmasas tasīšu, šķīvju, piederumu plastmasas pārtikas glabāšanas maisiņu mazgāšana un atkārtota izmantošana;
* sadzīves iekārtu bojājumu gadījumā izmantot iespējas to remontēt, nodot lietošanai citiem, nevis izmest,
* rūpīgi plānot pirkumus, kas ļaus iespējami mazāk radīt atkritumus.
VIEDOKLIS
Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore: “Eiropas Savienībā aprites ekonomikā vislielākā uzmanība ir pievērsta bioloģiskajiem materiāliem, būvniecības materiāliem un atkritumiem, to izmantošanai, pārtikas atkritumu mazināšanai un izšķērdēšanai, plastmasām, eko inovācijai un investīcijām, kā arī kritiskajām izejvielām – tās ir dažāda veida rūdas un metāli, kas neveidojas no jauna (cēlmetāli), meklējot tiem aizstājējus ar līdzvērtīgām īpašībām, vienlaikus domājot par šo kritisko materiālu tālāko izmantošanu un to, kādu efektu tie atstāj. Kritiskos materiālus var iegūt arī no vielām, ko izmet.
No mobilajiem tālruņiem var izvilkt zeltu un platīnu, tas ir ļoti nopietns darbs, šāda pārstrāde ir gana dārga.
Ir izveidots informatīvā ziņojuma projekts par aprites ekonomikas stratēģiju Latvijā līdz 2030. gadam. Mūsu mērķis ir izvēlēties, kas no piecām iepriekš nosauktajām ir mūsu prioritātes. Vēl būs diskusija, tomēr būtu jādomā par bioloģiskajiem materiāliem.
Noteikti starp Latvijas pirmajām prioritātēm ir jābūt pārtikas atkritumu mazināšanai un izšķērdēšanas novēršanai
. Mums arī varētu būt interesants plastmasas pārstrādes virziens, jo jau darbojas vairāki plastmasas atkritumu pārstrādes uzņēmumi. Nākamajā ES plānošanas periodā par nepārstrādājamiem plastmasas iepakojumiem ES budžetā būs jāmaksā 0,8 eiro/kg liels nodoklis. To sāks piemērot laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam.”
Atbalsta:
