Latvijā
Rīga

Mārtiņš Staķis par divvalodību, azartspēlēm un iespējamo sadarbību ar “Saskaņu” un “GKR”7


Mārtiņš Staķis: “Mēs neesam partija, kas velk sarkanās līnijas un vēlāk nezina, kā no tām tikt vaļā.”
Mārtiņš Staķis: “Mēs neesam partija, kas velk sarkanās līnijas un vēlāk nezina, kā no tām tikt vaļā.”
Foto: Timurs Subhankulovs

“Attīstībai/Par” visātrāk sāka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņu, pirmā arī nosaucot savu mēra kandidātu – MĀRTIŅU STAĶI. Kādas pārmaiņas viņš piedāvā galvaspilsētai?

 

Pirms Saeimas vēlēšanām bijāt “Attīstībai/Par” aizsardzības ministra kandidāts, arī pēc vēlēšanām esat darbojies tieši šajā jomā, un līdz šim nebija dzirdēts, ka būtu interesējies par pašvaldību darbu. Kāpēc tik strauja profila maiņa?

M. Staķis: Nav tiesa, ka mani nebūtu interesējis pašvaldību darbs. Patiesībā pat mana izglītība daļēji saistīta tieši ar šo jomu. Strādājot Saeimā esmu sapratis, ka izpildvara man ir daudz tuvāka nekā lēmējvara. Arī mana pieredze uzņēmējdarbībā var noderēt pašvaldībā, kur saimnieciskie jautājumi ir galvenie.

 

Jūsu apvienība ir sākusi ļoti aktīvu, varētu pat teikt, agresīvu reklāmas kampaņu. No televīzijas reklāmām mēs uzzinām, ka jūs esat no daudzbērnu ģimenes, dziedat korī un ar jums kopā var iet izlūkos. Bet kāds ir vēstījums? Vai tāpēc, ka partijas biedriem jūs šķietat jauks cilvēks, jums būtu jākļūst par Rīgas mēru?

Pirmā reklāma vienmēr ir iepazīstināšana ar kandidātu. Tālāk jau būs konkrētāki piedāvājumi.

Mana pārliecība ir, ka šobrīd Rīgai vajadzīgs nevis karjeras politiķis, bet tieši cilvēks ar uzņēmējdarbības pieredzi. Un man tāda ir!

Tēlaini runājot, es Rīgu redzu kā perspektīvu, bet šobrīd diezgan nolaistu uzņēmumu. No uzņēmēja perspektīvas saskatu trīs lietas, kas te būtu jādara.

Pirmkārt, samazināt izmaksas. Jātiek vaļā no visiem liekajiem tēriņiem, no “parazītiem”, kas Rīgai piesūkušies kā starpnieki. Rīdziniekiem būtu jāmaksā tikai par kārtīgi padarītu darbu un tikai tirgus cena, ne centa vairāk. Rīgai jāatgūst zaudētā uzticība gan kreditoru, gan pašu rīdzinieku acīs. Lai to izdarītu, ir jāizveido sistēma, kur korupcija nav iespējama. Ir jāievieš moderna pārvaldība – tāda, kur ie­stādēs un kapitālsabiedrībās nesēdētu ielikteņi, bet profesionāļi.

Otrkārt, jāpalielina Rīgas ienākumi. Tas nav viegls un ātrs uzdevums, bet te es redzu divus virzienus. Vispirms, investīciju piesaiste. Viļņā tika izveidota īpaša investīciju piesaistes aģentūra “Go Vilnius”, līdzīgi būtu jārīkojas arī Rīgā. Šo aģentūru faktiski būtu jāvada Rīgas mēram – viņš pats tiktos ar investoriem, burtiski aiz rokas vestu viņus uz pilsētu un parūpētos, lai tiktu likvidēti visi šķēršļi, kas investoru ienākšanu kavē.

Vēl viens veids, kā palielināt ienākumus, ir vairāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Tas nozīmē panākt, lai cilvēki vairs nebēgtu no Rīgas. Šobrīd Rīgas centrs strauji “iztukšojas”. Arī mēs, uzņēmēji, to ļoti jūtam.

Treškārt, jābūt gataviem krīzes menedžmentam – faktiski krīzes situācijas izsludināšanai attiecībā uz Rīgas tiltiem, ielām, pagalmiem.

 

Rīga kā uzņēmums… Tas atgādina kāda cita politiķa savulaik teikto, ka valsts jāvada kā uzņēmums. Tagad gan tas netiek uzskatīts par labu piemēru. Atceraties?

Atceros, un es jau teicu – tas ir tēlains salīdzinājums. Tomēr situācijā, kādā šobrīd ir Rīga, uzņēmējdarbības principu iedzīvināšana būtu ļoti svarīga.

Rīgai šobrīd ir divas smagas slimības – slinkošana un korupcija.

Uzņēmēji neko tādu nepieļautu, jo citādi viņi bankrotētu vai sēdētu cietumā. Es nāku no citas uzņēmēju paaudzes. Esmu visu izdarījis pats, neesmu piedalījies privatizācijā, man neviens neko nav dāvinājis.

 

Vēl mazliet par jūsu reklāmas kampaņu – atkal uz ielām redzam plakātus ar lielām galvām un vispārīgiem saukļiem, tāpat kā tas bija deviņdesmitajos. Tā, protams, dara daudzas partijas, bet jūs pats tagad stāstāt, ka pārstāvat citu paaudzi. Vai jums pašam šī pieeja šķiet pareiza?

Es šajā ziņā uzticos cilvēkiem, kas ir par mani vairāk pieredzējuši reklāmu veidošanā. Domāju, ka vēlēšanās reklāmām būs nozīme, tomēr svarīgāk būs, cik daudz mēra kandidāts pats tiksies ar iedzīvotājiem, runās un pārliecinās par to, ko viņš var izdarīt.

Man ir nopietni nolūki, un to apliecina arī tas, ka esmu paziņojis par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.

 

Vai atsauksieties Jaunās konservatīvās partijas aicinājumam parak­stīt manifestu, ka pēc vēlēšanām nesadarbosieties ar “Saskaņu”, “Gods kalpot Rīgai” un Latvijas Krievu savienību?

Rīdzinieki no JKP sagaidīja citu manifestu – to, ka konservatīvās partijas spēs vienoties par kopīgu sarakstu. Diemžēl šāda manifesta nebija. Tagad es to vairāk uztveru kā JKP reklāmas kampaņas daļu, un neviens nevar piespiest mani piedalīties kādas citas partijas reklāmas kampaņā.

Mūsu pozīcija ir skaidra – mums jādara viss, lai “Saskaņa”, “GKR”, kas pārstāv veco domi, pēc vēlēšanām nonāktu opozīcijā.

Bet tagad nākt ar paziņojumiem, ko mēs nedarīsim, pēc manām domām, nav tas būtiskākais. Es drīzāk gribētu runāt par to, ko mēs izdarīsim.

 

Tomēr labāk, ja vēlētāji jau iepriekš zina, kā jūs rīkosieties, lai nav nepatīkamu pārsteigumu. Vai pieļaujat sadarbību ar “Saskaņu”, “GKR” vai Krievu savienību?

Mēs jau iepriekš esam skaidri definējuši, ka nesadarbojamies ar “Saskaņu”, Latvijas Krievu savienību un tamlīdzīgām partijām. Runājot par “GKR”, es neesmu pārliecināts, ka viņi vispār tiks domē.

 

Pēdējie partiju reitingi rāda, ka varētu tikt.

Burova kungs ir paguvis šo to izdarīt iepriekšējos amatos, taču nav izdarījis galveno – aizgājis ar iesniegumu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par tām nelikumībām, kas viņa acu priekšā notikušas. Manā ieskatā viņš ir līdzvainīgs. Bet es negribētu šobrīd vilkt sarkanās līnijas.

 

Tātad ar kaut kādiem nosacījumiem sadarbība varētu būt?

Jā, bet mūsu pienākums ir panākt, lai viņi ir opozīcijā.

 

Ko darīsiet ar Zaļo un zemnieku savienību, ja tā tiks ievēlēta domē?

Atkal līdzīgs stāsts kā ar “GKR”… Mēs neesam partija, kas velk sarkanās līnijas un vēlāk nezina, kā no tām tikt vaļā.

 

Līdzšinējā Rīgas domes vadība vienmēr uzsvērusi, ka tai prioritāte ir sociālās lietas. Tas izpaužas kā atlaides sabiedriskajā transporta, brīvpusdienas visiem skolēniem un citas. Ko no tā saglabāsiet, ko atstāsiet, ja nokļūsiet pie varas?

Neliela atkāpe. 2017. gadā, kad es vēl nebiju politikā, manā kafejnīcā bieži viesojās viens “Saskaņas” politiķis, un es viņam stāstīju idejas par to, ka vajadzētu vest investorus, jo nākotnē tas dos labus rezultātus.

Bet viņš man smaidot teica: “Manu vēlētāju neinteresē, kas būs pēc desmit gadiem, viņu interesē, kas būs rīt. Mēs solīsim lētākas zāles.”

To viņi arī solīja 2017. gada vēlēšanās un uzvarēja tajās. Tā ir lielā problēma, ka līdz šim Rīgas domei nav bijis ilgtermiņa redzējuma. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka tas ir normāli, ka seniori brauc bez maksas Rīgas sabiedriskajā transportā. Tā tam būtu jābūt, tā tas ir daudzās pilsētās. Ar nosacījumu, ka netiek diskriminēti vietējie pensionāri.

Ja runā kopumā par sociālajām tēmām, daudz kas tomēr tiek darīts nepilnīgi. Piemēram, no tiem senioriem, kas Rīgā nonāk sociālajā aprūpē, 80% gadījumu tas notiek novēloti. Ap 500 cilvēku joprojām stāv rindā uz ilglaicīgo sociālo aprūpi, tā saucamajiem pansionātiem. Sociālo pakalpojumu pārklājums Rīgā šobrīd nav vienmērīgs. Mūsu partneriem šajās vēlēšanās – partijai “Progresīvie” – sociālā tēma ir viena no galvenajām, un mums šajā jomā būs spēcīgāks piedāvājums nekā “Saskaņai”.

 

Jūs teicāt, ka nedrīkst diskriminēt vietējos pensionārs. Vai atcelsiet bezmaksas braukšanu Krievijas pensionāriem?

Es domāju, jā. Tas ir Latvijas, ne citu valstu senioru nopelns.

 

“Rīgas satiksme” šobrīd ir viens liels bēdu stāsts. Jums jau ir ieskats, ar ko tur vajadzētu sākt?

Lielākā problēma ir liekie tēriņi. Jau aprēķināts, ka “RS” ir vairākas reizes neefektīvāka nekā Viļņas un Tallinas sabiedriskā transporta uzņēmumi. “Rīgas karte” būs pirmais, ko mēs pārtrauksim. Mums jau šobrīd jānosaka, kam jābūt nākamajam. Tas varētu būt lēts, vienkāršs risinājums – bezkontakta bankas karte.

 

Vai tas varētu nozīmēt, ka rīdzinieki var sagaidīt arī lētākas biļešu cenas Rīgas transportā?

Šobrīd pašizmaksa vienam braucienam ir 1,35 eiro. Kamēr nedabūsim zemāku pašizmaksu, mēs nevaram samazināt cenu. To šobrīd nevaram solīt.

 

Viens jautājums, par ko “Saskaņai” un “GKR” pat bija neliela saķeršanās, ir brīvpusdienas visiem skolēniem līdz 12. klasei. Burovs bija izteicies, ka, iespējams, tās nevajadzētu dot visiem, jo daudzi vecāki varot atļauties maksāt. Kāda būs jūsu pieeja?

Es uzskatu, ka Rīgā tas ir obligāti. Ar tik aizņemtu dzīvesveidu, kāds tas ir Rīgā, brīvpusdienas daudziem bērniem ir vienīgā normālā ēdienreize ārpus mājām.

Iespējams, sociālo palīdzību varētu padarīt mērķtiecīgāku, taču tur ir problēma, ka tad vajadzētu uzturēt diezgan dārgu sistēmu ar specifiskiem digitāliem risinājumiem, kas ne visiem cilvēkiem būtu saprotami. Iespējams, pie šā jautājuma var atgriezties kaut kad nākotnē.

 

Jūs pēdējā laikā izcēlāties ar paziņojumiem dažādos raidījumos, ka beidzot jāsāk “runāt ar krieviem viņu valodā”. Jautājums – ko tas nozīmē Rīgas politikā? Vai turpināsiet “Saskaņas” pieeju, kur visa komunikācija faktiski ir divās valodās?

Mans uzstādījums visus gadus ir bijis nemainīgs – kā amatpersona runāju valsts valodā, bet ar medijiem – tajā valodā, kurā man jautā. Komunikācijā ar iedzīvotājiem galvenais parametrs ir cilvēcība. Ja cilvēks neprot latviski tik labi izstāstīt, ko viņš vēlas, man nav nekādu problēmu runāt citā valodā. Ja pieminam izteikumus TV raidījumā, tas bija par infokaru. Mēs jau pašlaik dzīvojam šajos apstākļos, un nedrīkst ļaut, lai krievu valodā runājošie paliek neinformēti no Latvijas valsts puses. Bet, protams, nekāda divvalodība Latvijā nav iespējama.

 

Kuriem medijiem jūs atbildat svešvalodās – kādiem, kas atbrauc no ārzemēm?

Arī tie paši LTV7 žurnālisti…

 

Vai tad viņi nesaprot valsts valodu?

Man nav problēmu atbildēt krieviski.

 

Mani tomēr vairāk interesē, ko šī jūsu personīgā pieeja nozīmēs Rīgas domes politikā, ja kļūsiet par mēru?

Mēs neatbalstīsim divvalodību.

 

Jūsu sabiedrotie “Pro­gre­sīvie” partijas paziņojumus konsekventi izplata gan latviešu, gan krievu valodā.

Es viņiem skaidri un gaiši esmu definējis, ka es to nedarīšu. Manos klipos tā nebūs. Ja viņu kandidāti vēlas tā darīt, tā ir viņu izvēle, es neiebilstu.

 

Turpinot par līdzīgu jautājumu – iepriekš jūsu apvienība pauda, ka neatbalsta segregēto izglītības sistēmu, taču pēdējā laikā parādās darbības, kas liek to apšaubīt. Piemēram, Saeimā tiek skatīti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas uzliek pašvaldībām pienākumu gādāt, lai visos to bērnudārzos būtu iespējams iegūt pirmsskolas izglītību valsts valodā, tomēr no “Attīstībai/Par” nupat vērojama kaut kāda pretdarbība. Kā to paskaidrosiet?

Mūsu partija ir par to, lai visi bērni mācītos vienotā izglītības sistēmā. Jautājums ir tikai par ieviešanu.

Mēs piedāvājam, mūsuprāt, cilvēcīgāku variantu, lai būtu nodrošināts atbalsts šīm pārmaiņām, lai būtu atbilstoši sagatavoti pedagogi. Tas skar bērnus, mēs nevaram uzrakstīt uz papīra variantu, kuru dzīvē nav iespējams ieviest. Taču principu mēs atbalstām.

 

Jūsu partneri šajās vēlēšanās ir “Progresīvie”, un viņu programmā ir punkts, ka pašvaldību vēlēšanu balsstiesības jāpiešķir ikvienam iedzīvotājam, tātad arī nepilsoņiem. Vai atbalstāt?

Veidojot sarakstu, mēs vadījāmies pēc principa – runājam tikai par to, kas mums ir kopīgs. Atšķirīgo noliekam malā. Balsstiesības nepilsoņiem ir vairāk Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanu jautājums. Es neuzskatu, ka nepilsoņiem būtu jādod balsstiesības. Bet uz darbu Rīgas domē tas neattiecas.

 

Ir dažas tēmas, kur, pieminot jūsu apvienību, uzreiz izskan atsevišķi mājieni. Piemēram, par azartspēlēm, ko daudzas partijas sola Rīgā stingri apkarot, savukārt “Latvijas Attīstībai”, kas tagad ir daļa no “Attīstībai/Par”, savulaik to neatbalstīja. Kāda būs jūsu pozīcija tagad?

Es neatzīstu azartspēles, manis pēc to visu varētu slēgt. Taču šis jautājums ir tik politizēts, ka nu vairs nevar saprast, ko kurš lobē.

Kāds grib, lai azartspēles paliek tikai viesnīcās, kāds grib to vispār ielikt “pagrīdē”, vienlaikus izraisot tiesvedību. Ir daudz paziņojumu, taču īsti nekas nemainās – kā spēļu zāles Rīgā bija, tā ir. Manuprāt, šis jautājums vispār jānodod valsts, nevis pašvaldību lemšanā. Nav normāli, ka katra pašvaldība dara, kā tai iegribas, jābūt vienotam regulējumam. Man ir arī sava programma, nezinu, vai par to izdosies pārliecināt kolēģus.

Labs piemērs ir Berlīne, kur nav atļautas azartspēļu reklāmas un no ārpuses pat nevar pateikt, ka ēkā kaut kas tāds atrodas. Tāpat nepieciešami noteikumi par platību – lai izskaustu visus mazos “ūķus”. Visbeidzot, palielināt nodokli, lai šis bizness vairs nebūtu tik iekārots.

 

Oficiālais iemesls Rīgas domes atlaišanai ir nespēja organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Tur joprojām ir daudz neskaidrību, un Saeima vēl nav pieņēmusi likumu. Bet rīdziniekus droši vien visvairāk interesē, vai atkritumu izvešana nepaliks dārgāka? Vai varat to solīt?

Mana prognoze ir, ka pilnīgi brīvs tirgus novedīs pie tā, ka tarifi augs. Un te iedzīvotājiem jāatceras, kurš Saeimā to ierosināja un kurš balsoja. Tā ideja jau var izklausīties pareiza – noteiksim pilnīgi brīvu tirgu, lai konkurē ar cenu un kvalitāti.

Bet reāli visi tirgus dalībnieki cīnīsies par juridiskām personām, kurām ir lieli apjomi. Fiziskās personas, it īpaši tālu nomalē, nevienu neinteresēs.

Ja to uzliek par obligātu pienākumu, tad visām firmām tas nozīmē sadārdzinājumu. Es domāju, ka tarifi augs. Šobrīd ir savstarpēji apvainojumi, bet rēķini parādīs, kam bija taisnība.

 

Un kur Rīgas mēra atbildība?

Rīgas mēram jāpilda likums. Līdzšinējo Rīgas domi atlaida, jo netika ievērots likums.

 

Mēs te pieskārāmies dažādām jomām, un visur cauri skan viena nots – viss tiek atdots izlemšanai Saeimā vai valdībā, no pašvaldības atbildību varēs neprasīt…

Es nepiekrītu. Vislabāko rezultātu var sasniegt tieši tad, ja pašvaldība sadarbojas ar valdību. Rīgā līdz šim tā ļoti pietrūcis. Kad varu galvaspilsētā pārņems tās pašas partijas, kas ir pie varas valdībā, mēs daudzas lietas varēsim izdarīt loģiskāk un pareizāk.

 

Kur, jūsuprāt, Rīgā jābūt koncertzālei?

Noteikti ne uz privātās zemes, un noteikti nevaram atļauties projektu, kas maksātu virs 100 miljoniem eiro. Es domāju, ka Rīgā jāizvērtē vēl citi varianti. Ļoti labs variants ir Kongresu nama pārbūve. Man patīk arī kaut kur izskanējusī ideja par to vietu, kur šobrīd atrodas tā sauktais Pasaules tirdzniecības centrs – fantastiska vieta pie Rīgas kanāla.

 

Aizejošā Rīgas dome vēl pēdējā mirklī pasteidzās atlaist Rīgas zooloģiskā dārza valdi, un daudzi bija pārsteigti, ka amats jāpamet Ingmāram Līdakam. Vai jūs viņu varētu atjaunot amatā?

Rīgā ir jāstrādā profesionāļiem, kuri uzvar godīgā konkursā. Cilvēks nav jāsoda tikai tāpēc, ka viņš ir kādas partijas biedrs.

Neskatoties uz to, ka Līdakas kungs ir no konkurējošas partijas, man par viņu radies iespaids kā par profesionāli, kurš mīl savu darbu. Es viņu paturētu amatā.

 

Vizītkarte. Mārtiņš Staķis (40)

* Ieguvis izglītību Tukuma Raiņa ģimnāzijā, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī Helsinku Ekonomikas skolā. Bijis “Narvesen” veikalu ķēdes mārketinga direktors (1999– 2010), vēlāk uzņēmuma “Innocent Cafe” īpašnieks. Zināms arī kā LTV raidījumu “Saknes debesīs” vadītājs.

* Politikā kopš 2017. gada, kad iesaistījās partijā “Kustība Par!”, kļūstot par tās valdes locekli. 2018. gadā ievēlēts 13. Saeimā no apvienības “Attīstībai/Par” saraksta, vienlaikus ar deputāta darbu veic arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.

Saistītie raksti

* Sākotnēji kā “Attīstībai/Par” iespējamais Rīgas mēra kandidāts tika minēts Daniels Pavļuts, tomēr vēlāk izvēlēts Staķis.

* “Attīstībai/Par” vienojusies Rīgas domes vēlēšanās startēt vienotā sarakstā ar kreisi orientēto partiju “Progresīvie”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Jelgavā uzņēmums šuj aizsargmaskas pašvaldības policistiem, mediķiem un sociālajiem darbiniekiem 1
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Eksperts: Dīkstāves pabalstu sistēmā ignorēti apgādājamie 2
6 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Saeimas balsojumu par ministra kandidātu Vitenbergu pavadīs šaubas
7 stundas

Lasītākie

JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Korejas pretvīrusa recepte: kā šajā valstī izdevās “pārlauzt” Covid-19 saslimstības līkni?
Intervija 1 stunda
LE
LETA
Veselam
Covid-19 konstatēts jau kopumā 52 pašvaldībās: jauni saslimšanas gadījumi Baldones un Valkas novados
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus finansēs no valsts budžeta
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Vācija plāno pagarināt koronavīrusa dēļ noteiktos ierobežojumus līdz 19.aprīlim
59 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Dabā
FOTO. Izcēlies kūlas ugunsgrēks ceļa posmā starp Siguldu un Līgatni
1 stunda