Rehabilitācija vai atpūta? Medicīniskajai rehabilitācijai nepieciešama ārsta individuāla pieeja 0
Kūrorti, SPA, sanatorijas un rehabilitācijas centri sola uzlabot ne tikai pašsajūtu, bet arī uzlabot veselību. Daudzās no šīm iestādēm ir visai līdzīgs pakalpojumu klāsts – gan dažāda veida masāžas, gan vingrošana fizioterapeita vadībā, gan dūņu vannas, gan kontrastdušas un citas procedūras – vienās pirms tam vajag konsultēties ar ārstu, citās pietiek ar paša vēlmēm un zināšanām. Kā orientēties uz izdarīt pareizo izvēli?
Vajadzīga individuāla pieeja
“Vēl daudz jāstrādā pie iedzīvotāju izglītošanas, lai viņi kritiski izvērtētu savu veselības stāvokli un saprastu, kas viņiem patiešām ir vajadzīgs, jo, salīdzinot medicīniskās rehabilitācijas centru, sanatoriju un SPA viesnīcu pakalpojumus un ievērojot to, ka pēdējie papildus piedāvā arī relaksāciju un skaistumkopšanu, viņi bieži vien izvēlas nepareizi,” uzsver kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” neiroloģe Elīna Malkiela.
Piemēram, pacientam pēc muguras operācijas vai insulta nepieciešama multiprofesionāla rehabilitācijas komanda. Medicīniskā rehabilitācija būtu jāuzsāk jau slimnīcā, bet pēc tam atkarībā no tā, cik lieli ir pacienta funkcionālie traucējumi, jāturpina vai nu ambulatori, vai stacionāri. Kad šie posmi jau saņemti, tikai tad var sākt izmantot sanatorijas vai SPA viesnīcas pakalpojumus, lai uzturētu labā līmenī savu veselību.
No medicīniskās rehabilitācijas viedokļa daudz svarīgāki par pacienta diagnozi ir slimības vai traumas izraisītie funkcionālie traucējumi, jo no tiem atkarīgs gan iesaistīto speciālistu loks, gan nepieciešamo pakalpojumu veids un apjoms. Piemēram, viens pacients pēc insulta nevar īstenot ikdienas aktivitātes – patstāvīgi paēst, apģērbties, sevi apkopt, citam ir runas traucējumi un liekais svars, vēl kādam integrēšanās grūtības, tādēļ papildus tiek pieaicināts uztura speciālists, audiologopēds vai veselības psihologs.
“Nevar gaidīt, ka visas šīs ārstnieciskās personas būs pieejamas arī SPA viesnīcā vai sanatorijā, kur pakalpojumi tiek orientēti uz lielu klientu plūsmu. Tajās tiek piedāvāts nodarbību vai procedūru kopums, kas piemērots vairākumam klientu. Ārsta loma ir stipri reducēta, viņam var nebūt informācijas par klienta slimības vēsturi vai blakus saslimšanām, rehabilitācijas komanda var būt nepilnīga vai procedūras veic darbinieki bez medicīniskās izglītības, piemēram, SPA vai pirts meistari. Sava veselības uzlabošanas plāna sastādītājs bieži vien ir pats pacients,” saka neiroloģe, piebilstot, ka tad, ja kādā rehabilitācijas programmā jau iepriekš norādīts paredzēto procedūru skaits, tas nozīmē, ka tā domāta relatīvi veseliem cilvēkiem.
Kā orientēties piedāvājumā
“Daļa pacientu joprojām ir raduši mūsu iestādi dēvēt par sanatoriju, jo tik tiešām savu darbību tā sāka kā sanatorija, par sertificētu rehabilitācijas centru kļūstot deviņdesmitajos gados. Tomēr gribu uzsvērt, ka sanatorijas un rehabilitācijas centra darbības profils ievērojami atšķiras,” norāda Elīna Malkiela, piebilstot, ka ir svarīgi saprast katras iestādes specifiku.
Rehabilitācijas centrā lēmumu par to, kādas procedūras pacientam ir nepieciešamas un kādas nav, pieņem mediķis. Šāda tipa centros atbildību par pacienta veselības stāvokli uzņemas vesela multifunkcionāla rehabilitācijas komanda, kas sastāv gan no ārstējošā ārsta, gan no funkcionālajiem speciālistiem.
Medicīniskā rehabilitācija vienmēr ir mērķtiecīga un individuāla, tieši konkrētam pacientam piemērota. Medicīniskās rehabilitācijas centros lieto tikai Latvijā reģistrētas un apstiprinātas tehnoloģijas – metodes un ierīces, kuras iekļautas ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datubāzē.
Piemēram, peldēm un aplikācijām izmanto ārstnieciskās – kūdras, dūņas, kurām raksturīga ne tikai bioloģiski aktīva iedarbība, bet arī izteikta siltumietilpība, savukārt SPA viesnīcās diezgan plaši lieto sapropeļa dūņas, kuras biežāk tiek izmantotas skaistumkopšanas procedūrās.
Neskatoties uz visai nopietno medicīnas profilu, rehabilitācijas centros, protams, ir iespēja saņemt arī procedūras veselības veicināšanai, taču ārsts precīzi norādīs, kas tieši ir nepieciešams, lai profilaktiski uzturētu savu veselību kārtībā.
Dzirdot vārdu sanatorija, daudziem atmiņā ataust padomju laikos izplatītais iestādes tips. Šajā iestādē cilvēks tiek uzskatīts par atpūtnieku, līdz ar to lēmums par vajadzīgajām procedūrām tiek dalīts starp atpūtnieku un ārstu. Savukārt SPA viesnīcas uzdevums ir labsajūtas radīšana, atpūta, ķermeņa un prāta relaksēšana, piedāvājot gan dažādas masāžas, gan ietīšanās procedūras ar aļģēm, šokolādi, medu, gan pirts rituālus, kurus veic SPA vai pirts meistari. Šāda tipa iestādēs lēmumu par nepieciešamajām procedūrām pieņem pats klients, neviens cits neuzņemas atbildību par viņa veselības stāvokli, kā arī par tālākajām veselības problēmām, kuras var rasties, saņemot pakalpojumus.
Labu gribot, var arī kaitēt
“Nesen izlasīju internetā kādas sievietes komentāru par to, ka viņa plāno savu dēlu, kurš slimo ar atopisko dermatītu, aizvest uz Nāves jūras kūrortu. Ar dermatītu slimojot, āda niez, lobās, veidojas sīkas brūcītes. Saskaroties ar ūdeni, kurā sāls koncentrācija ir 34%, bērns taču izjutīs neizturamas sāpes, dedzināšanu,” teic Elīna Malkiela.
Dodoties uz sanatorijām, SPA viesnīcām vai ārzemju kūrortiem, cilvēki parasti balstās uz saviem priekšstatiem par rehabilitāciju un finansiālajām iespējām: “O, jā! To es gribu! To es varu atļauties.”
Viņa atceras kādu pacientu, kurš pirms daudziem gadiem bija pārslimojis ļaundabīgu saslimšanu un bija ļoti neapmierināts, kad rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārsts no rehabilitācijas plāna izsvītroja procedūras, kuras varētu provocēt slimības recidīvu. Bieži vien pacienti “aizmirst” ārstam pastāstīt par mezgliem vairogdziedzerī vai dzemdes miomu, kuras dēļ nedrīkst veikt sildīšanas procedūras, bet, piemēram, noklusēts tromboflebīts vai dziļo vēnu tromboze pēc zemūdens masāžas var beigties ar plaušu artērijas trombemboliju.
“Sildošās procedūras, masāžas, ūdens procedūras noteiktos gadījumos var kaitēt veselībai. Mani pārsteidza, ka SPA viesnīcā Višī Francijā cirkulārās un Šarko dušas bija pieejamas bez ārsta nosūtījuma. Man pašai pēc tās mugura sāpēja diezgan ilgi. Turklāt ir liela starpība, vai procedūru veic medicīnas māsa, kura spēj pielāgot spiedienu un sekot līdzi pacienta pašsajūtai, vai darbinieks bez medicīniskās izglītības,” uzskata neiroloģe.
“Ja vien cilvēks nav dzelžaini pārliecināts par savu veselības stāvokli, tomēr vajadzētu izvēlēties rehabilitācijas centra pakalpojumus, jo mediķu pieredze un zināšanas ļaus šeit pavadītajā laikā gūt vislielāko labumu savai veselībai.” Bet, protams, izvēle jau paliek katra paša ziņā.
