“Rīga nekādā veidā nebeidzas pie savas administratīvās robežas.” Vilnis Ķirsis skaidro, kāpēc ir jāmaina Rīgas pārvaldības modelis 51

Aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) rosinās mainīt Rīgas pārvaldības modeli. Kāpēc tas ir jāmaina? TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” komentāru sniedz Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Reklāma
Reklāma
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 28
Lasīt citas ziņas

“Es lieku ļoti lielas cerības uz jauno ministri, kura arī izteikusies, ka šī ir viena no lietām, kas būtu jāvirza. Ideja ir sekojoša – Rīga un Pierīga ir vienots ekonomiski sociāls mehānisms. Rīga nēkādā veidā nebeidzas pie savas administratīvās robežas. Piemēram, Berģos vienā ielas pusē ir Rīga, otrā pusē Ropažu novads, līdzīgi ir Mārupē un daudzās citās Rīgas vietās. Tāpat dzeramo ūdeni Rīga ņem no Pierīgas, sabiedriskais transports daudz kur iziet ārpus Rīgads un daudzas citas lietas,” stāsta Ķirsis.

Viņaprāt, lielākā problēma ir tajā, ka plānošana šim vienotajam mehānismam notiek saskaldīti pa pāsvaldībām: “Daudzas problēmas ir tādas, kuras nav iespējams atrisināt, esot savā administratīvi teritoriālajā rāmī.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas mērs min, ka Londonā ir līdzīga situācija. Tur izveidota divu līmeņu pārvalde, kur pirmajā līmenī risina vienkāršākās lietas, bet otrajā līmenī skats ir plašāks un tiek veidots lielais plāns visai teritorijai kopumā.

“Piemēram, tipiska problēma šobrīd. Mēs daudz runājam par stāvparkiem, ka vajadzētu veidot stāvparkus, kur atstāt mašīnu, iekāpt sabiedriskajā transportā, aizbraukt uz Rīgu, izdarīt lietas un braukt atpakaļ.

Kāpēc tas stāv uz vietas? Tāpēc ka stāvparkiem ir jābūt Pierīgā pie dzelzceļa stacijām, nevis jau iekšā Rīgā. Savukārt Pierīgas pašvaldībām nav intereses šos stāvparkus attīstīt, jo viņi neizjūt sastrēgumu problēmu, to izjūt Rīga. Savukārt Rīga nevar ieguldīt Pierīgas pašvaldībā naudu, jo tā ir cita teritorija.

Ja būtu šāds kopīgs skatījums, otrais līmenis, tad šo varētu risināt. Daudzas pasaules metropoles tieši šādā veidā situāciju ir atrisinājušas,” skaidro Ķirsis.

Tāpat Rīgas mērs prognozē, ka Pierīgas pašvaldības varētu nebūt mierā ar šādu rosinājumu: “Viņiem šobrīd viss ir labi, dzīvo pašvaldībā, kur čivina putniņi, ir labvēlīga vide dzīvošanai, bet problēmu samilzumu izjūt Rīga.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.