Foto: ZumaPress/Scanpix/LETA

Rīgas domei prasa atmaksāt 4.maijā iekasēto maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā 7

Papildināta plkst. 18.25

Opozīcija Rīgas domei prasa atlīdzināt 4.maijā galvaspilsētas sabiedriskajā transportā iekasēto braukšanas maksu, jo uzskata, ka lēmums par šāda atvieglojuma atcelšanu bija jāpieņem domei, nevis izpilddirektoram.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā” visi pasažieri bez maksas var braukt 4.maijā, 23. un 24.jūnijā, 18.novembrī, 31.decembrī, 1.janvārī kā arī Rīgas pilsētas svētkos.

Rīgas pilsētas pagaidu administrācija pagājušajā gadā lēma, ka 2020.gadā nevienos svētkos transports nebūs bez maksas, atceļot šo iespēju Rīgas svētku laikā no 14.augusta līdz 16.augustam, 18.novembrī, 31.decembrī un šī gada 1.janvārī.

CITI ŠOBRĪD LASA
Šāds lēmums tika pieņemts Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos, lai neveicinātu papildu drūzmēšanos un vairotu distancēšanās iespējas sabiedriskajā transportā.

Savukārt šogad Rīgas dome nav lēmusi par bezmaksas braukšanas atcelšanu sabiedriskajā transportā 4.maijā, bet šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Elīna Trautmane, 30.aprīlī izdodot izpilddirektora rīkojumu par saistošo noteikumu grozīšanu.

Kā norāda bijušais Rīgas pilsētas izpilddirektors, domes deputāts Juris Radzevičš (GKR), ar šo rīkojumu iedzīvotājiem nelikumīgi atņemta iespēja bez maksas izmantot Rīgas sabiedrisko transportu.

Viņš norāda, ka saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” tikai dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, bet pašvaldības izpilddirektors nav pilnvarots tos grozīt.

Radzeviča ieskatā, ar šo rīkojumu ir nodarīts būtisks kaitējums valsts pārvaldei un iedzīvotāju tiesiskajām interesēm. Viņaprāt, ja ir ārkārtēji apstākļi, iespējams trīs stundu laikā sasaukt ārkārtas sēdi. Viņš arī norāda, ka domes priekšsēdētājs bija sasaucis domes ārkārtas sēdi 29.aprīlī, dienu pirms rīkojuma izdošanas.

“Īpašu kaitējumu šāda rīcība nodara tā iemesla dēļ, ka 4.maijs ir nevis vienkārša brīvdiena, bet valsts svētki,” uzsver Radzevičs.

Viņš uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) minētās darbības jāatzīst par nelikumīgām, jāpieprasa Rīgas domes priekšsēdētājam paskaidrojums un jāuzdod novērst kaitīgās sekas.

Politiķis arī uzskata, ka nepieciešams uzlikt par pienākumu pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” atdot pasažieriem nepamatoti iekasēto braukšanas maksu. Viņa ieskatā, šis gadījums arī jāizvērtē prokuratūrai.

Minētais izpilddirektora rīkojums arī nosaka, ka tas stājas spēkā ar tā pieņemšanu un ir jāiekļauj tuvākajā Rīgas domes sēdes darba kārtībā. Rīkojuma neapstiprināšanas gadījumā tas zaudē spēku ar tā pieņemšanas brīdi.

Kā aģentūrai LETA skaidroja VARAM, tāda kārtība, ka saistošo noteikumu grozījumi tiek sagatavoti ar izpilddirektora rīkojumu, nav paredzēta nevienā normatīvajā aktā, pat ne izņēmuma gadījumos. Līdz ar to šāda rīcība nav tiesiska un saistošo noteikumu projekts nevar tikt izskatīts domes sēdē šādā formulējumā.

Likums “Par pašvaldībām” nosaka saistošo noteikumu pieņemšanas un grozīšanas kārtību. Ne likums “Par pašvaldībām”, ne citi normatīvie akti neparedz pašvaldības izpilddirektoram vai kādai citai pašvaldības amatpersonai pilnvaras ar rīkojumu grozīt saistošos noteikumus, skaidro VARAM.

Saistošie noteikumi jāpieņem domei, izskatot tos domes sēdē. Analoģisks regulējums attiecas uz saistošo noteikumu grozījumiem, kuri jāsagatavo un jāizskata domes sēdē. Pēc tam saistošie noteikumi jānosūta VARAM izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai.

Kā skaidro ministrijā, īpašs izņēmums ir noteikts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 24.pantā, bet tas neattiecas uz saistošo noteikumu sagatavošanas un izskatīšanas kārtību.

Reklāma
Reklāma

Proti, saistošo noteikumu projekts vai saistošo noteikumu grozījumu projekts ir jāsagatavo un jāizskata domes sēdē. Atšķirība ir saskaņošanas kārtībā – pašvaldībai, īpašā izņēmuma gadījumā, ja saistošo noteikumu mērķis ir mazināt Covid-19 negatīvās sekas, ir tiesības saistošos noteikumus pēc izskatīšanas domes sēdē publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, iepriekš nesūtot tos VARAM izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai.

Vienlaikus pašvaldībai saistošie noteikumi jānosūta VARAM zināšanai, informēja ministrijā.

Rīgas domes pārstāvji aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka pašvaldība esot rīkojusies atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai.

Savā rīcībā pašvaldība esot vadījusies pēc tiesību normu piemērošanas principiem, “kas bija svarīgi ne tikai ārkārtējās situācijas laikā, bet ir tikpat svarīgi pašreiz”. Rīcības mērķis esot bijis nepieļaut Covid-19 izplatīšanās pieaugumu, un pašvaldība konkrētajā gadījumā, izmantojot tās rīcībā esošos juridiskos instrumentus, rīkojusies atbilstoši ierobežojumu mērķim – pulcēšanās ierobežojumu ievērošanai.

Tāpat domē norādīja, ka likumā par “Par pašvaldībām” ir noteikts, ka izpilddirektors organizē domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi.

Papildus pašvaldība norāda, ka saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, pasūtītājs, ņemot vērā īpašus apstākļus, var noteikt īslaicīgu izņēmumu no šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas kārtības.