Romāns Meļņiks: Vai šis ir īstais brīdis, lai apvienotu pensiju līmeņus?
0
Labklājības ministrija rosina ļaut piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim. Tas īstermiņā un ilgtermiņā būs izdevīgi nākotnes pensionāriem? Vai šis ir īstais brīdis, lai apvienotu pensiju līmeņus? Vai esošā pensiju sistēma spēs pastāvēt nākotnē? Varbūt nepieciešamas pilnīgi citas izmaiņas, piemēram, jāatsakās no fiksēta pensionēšanās vecuma?
Tie bija galvenie jautājumi uz kuriem 3. maijā centāmies rast atbildes TV24 diskusiju raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Pamatojot likuma izmaiņu nepieciešamību, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa uzsvēra, ka tā būtu personu brīvprātīga izvēle lemt par otrā līmeņa uzkrājuma pievienošanu vai nepievienošanu pirmajam piecus gadus pirms pensionēšanās. Situācija finanšu tirgos ir mainīga, pārceļot otrā līmeņa uzkrājumu uz pirmo līmeni, kapitāls vismaz būtu pasargāts no negatīvās ietekmes. Pirmais līmenis var dot tikai kapitāla pieaugumu, kuram piemēro inflācijas indeksēšanu. Negatīvi indeksi pirmajā līmenī netiek piemēroti – pauda ministrijas mārstāve.
Bankas “Luminor” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju vadītājs Atis Krūmiņš, atsaucoties uz savu pieredzi ieguldījumu pārvaldīšanā, vērsa uzmanību, ka cilvēki izvēles, kas saistītas ar ieguldījumiem vai uzkrājumiem, pieņem nepareizajos brīžos. Proti, būtiski liela daļa cilvēku par ieguldījumu izņemšanu no ieguldījumu portfeļa runā tajā brīdī, kad ir krīze, kad presē par to daudz raksta. Savukārt, kad tirgos augšupeja vai īpaši laba situācija, ir mazāka tendence interesēties par ieguldījumu izņemšanu.
Līdz ar to bankas ekspertam ir bažas, ka “šis priekšlikums atvērs iespēju logu, ko cilvēki izmantos nepareizajos brīžos un summāri viņiem būs lielāka skāde nekā ieguvums.” “Manuprāt, sistēma ir jābūvē tā, lai mēs nodrošinātu cilvēkam, aizejot pensijā, pēc iespējas lielāku uzkrāto kapitālu, ko viņš varētu atlikušajos dzīves gados saņemt kā pensijas maksājumu,” pauž bankas eksperts.
LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns akcentēja to aplamību, ka Latvijā otrais pensiju līmenis ir obligāts, lai arī citās valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā tas ir brīvprātīgs. Labklājības ministrijas priekšlikums paredz dot iespēju cilvēkiem pēdējos piecos pirmspensijas gados vienu reizi brīvprātīgi pieņemt lēmumu par uzkrātajiem līdzekļiem.
Cilvēki var būt ieguvēji, ja viņi orientējas ekonomikā un izprot pareizo brīdi, kurā ir vērts “nolēkt nost no otrā un iekrist pirmajā”. Šobrīd ir tā, ka pensijas uzkrājumu fiksē brīdī, kad persona pensionējas. Ja tirgos tajā brīdī kritums, cilvēks no tā cieš tiešā veidā finansiāli. Uzkrājuma fiksēšanas brīdi vajadzētu atsiet no pensionēšanās brīža. “Es savulaik no otrā līmeņa uzkrājuma pazaudēju 17% tāpēc, ka man pensionēšanās brīdis pienāca tādā brīdī, kāds bija”.
Risks, ka pensionēšanās brīdī dažādu globālu ekonomisko krīžu dēļ pensiju plānos ir būtisks vērtības kritums tāpēc aprēķināmā pensija sanāk būtiski mazāka nekā tas būtu bijis, pirms piemēram gada, ir liels un tas satrauc ļoti daudzus pirmspensijas vecumā. Arī šobrīd bankas ziņo par ieguldījumu vērtības kritumu.
Ja rēķināmies ar to, ka liela daļa cilvēku neseko līdzi situācijai finanšu tirgos, neizprot globālo krīžu ietekmi uz viņu pensijas uzkrājumu, saprotams, ka atļaujas došana pašiem lemt par to, kurā brīdī fiksēt otrā pensiju plāna uzkrājumu, ir riskanta – cilvēki var pieņemt sev neizdevīgus lēmumus.
Iespējams, ka risinājums varētu būt, ja pensionēšanās brīdī fiksētu nevis visu otrajā līmenī uzkrāto, bet vien daļu, piemēram, gada laikā izmaksājamo summu. Šis ir viens no risinājumiem, kas tika apspriests raidījuma gaitā. Lai uzzinātu ekspertu viedokļus par šo un citiem apspriestajiem jautājumiem, portālā LA.LV. skatieties 3. maija raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika”.
