Foto: Shutterstock

Satrakojies suņu bars uzbrucis kopējai, kura nonākusi slimnīcā. Suņu saimniece saka, ka sieviete nav ievērojusi noteikumus 45

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 181
Mājas
FOTO. “Īpašnieks izīrē saulainu dzīvokli!” Rīgā var atrast īres dzīvokļus zem 200 eiro mēnesī, bet… 1
Lasīt citas ziņas

Ar traumām un šūtām brūcēm beidzies rīdzinieces Annas stāsts, mēģinot apgūt kādas suņu audzētavas pieredzi. Par notikušo sieviete vērsusies policijā un aicina rūpīgāk izvērtēt suņu audzētavu darbību. Suņu saimniece gan noraida pārmetumus, sakot, ka Anna nav ievērojusi visus noteikumus. Vārdi šajā izklāstā mainīti, bet redakcijai ir zināmi.

Suņi kļūst agresīvi

Negadījums noticis šogad februārī kādā privātmājā netālu no Rīgas. Annai jau sen bijusi vēlme pašai izveidot suņu audzētavu. Viņai mājās ir divi franču buldogi, un, labi zinot šīs šķirnes suņus, Anna vēlējusies iepazīties ar kādas suņu audzētavas darbību. Viņai arī palaimējies – vismaz tā sieviete tobrīd domājusi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Darbojoties suņu audzētāju klubā, Anna iepazinusies ar Jeļenu, kura bijusi pretimnākoša un solījusi Annai izrādīt savu suņu audzētavu un ievadīt viņu audzēšanas noslēpumos. Norunātajā dienā Anna devusies pie Jeļenas. Audzētava bijusi izveidota privātmājā, kur Annas ierašanās brīdī atradušies 17 suņi, tostarp – 15 franču buldogi, spaniels un angļu buldogs.

Audzētavas saimniecei ap to laiku bijusi vajadzība izbraukt ārpus Latvijas, bet Anna uz pāris dienām piekritusi parūpēties par suņiem.

Tad notika neparedzamais. 27. februāra vakarā suņu bars uzbruka kādam no suņiem – franču buldoga kucītei, kura gaidīja pēcnācējus, un sāka to plosīt. Anna mēģinājusi baru aizdzīt no upura, kliedzot uz suņiem, lejot ar ūdeni no tējkannas un atvairot ar birstes kātu, taču nekas neesot līdzējis.

Tad viņa izrāvusi upuri no suņu bara, lai to paglābtu atsevišķā telpā. Tajā brīdī satrakojies suņu bars uzbrucis vecākajam sunim, bet, pamanot, ka Anna steidzas prom ar asiņaino suni uz rokām, bars meties uzbrukumā sievietei.

Daži suņi satvēruši sievietes rokas, citi – koduši kājās. Viņa gandrīz zaudējusi vairākus pirkstus.

Sievietei konstatētas vairākas koduma brūces, viss ķermenis un kājas bijušas zilumos. Mediķi viņai uzlikuši vairākas šuves. “Esmu laimīga, ka ir izdevies glābt pirkstus, un ļoti pateicīga Traumatoloģijas institūta mediķiem, kas man sniedza neatliekamo ķirurģisko palīdzību, par iesaisti un profesionālu palīdzību,” saka Anna pēc notikušā.

Vēršas policijā

Anna ar iesniegumu vērsusies policijā. Vienlaikus viņa uzdod jautājumu – cik bieži atbildīgās institūcijas pārbauda šādas audzētavas. Proti, privātmājā redzētais liecinot par vairākiem pārkāpumiem dzīvnieku turēšanā. Piemēram, ēkā esot bijis bojāts ūdensvads un kanalizācija, kā arī nav darbojusies tualetes drenāža.

Anna pat esot novērojusi, ka kanalizācijas atkritumi plūst tieši uz ielas, izveidojot lielu peļķi, no kuras sākotnēji suņiem bijusi iespēja dzert.

Anna novērojusi, ka viens no suņiem tiekot turēts tualetē, bet kāds cits kopā ar kucēniem – ļoti mazā nožogojumā.

Annas dzīvesbiedrs ir noraizējies gan par audzētavā esošo suņu, gan apkārtējo cilvēku drošību. “Franču buldogi var būt arī agresīvi un nodarīt lielu postu. Tas ir tikai laika jautājums, kad suņi izkļūs brīvībā un kādu saplosīs,” ir pārliecināts Annas dzīvesbiedrs.

Reklāma
Reklāma

“Dienestiem šādas audzētavas ir stingrāk jāuzrauga.” Viņaprāt, arī policijai aktīvāk jāiesaistās šādu gadījumu izmeklēšanā. Kā liecina “Latvijas Avīzes” rīcībā esošā informācija, Valsts policijas Saulkrastu iecirknī par šo gadījumu sākta resoriskā pārbaude.

Policijas pārstāvji maija beigās nosūtījuši Pārtikas un veterinārajam  dienestam (PVD) vēstuli ar aicinājumu apsekot notikuma vietu un pārbaudīt, vai saimniece ievēro visas dzīvnieku veselības un labturības prasības.

Neievēro režīmu

Ko par notikušo saka suņu audzētavas saimniece Jeļena? Pēc sarunas ar viņu secinām, ka šajā stāstā ir vēl citas svarīgas detaļas. “Ar Annu esam pazīstamas, un tieši viņa bija tā, kas piekrita pieskatīt manus suņus. Viņai pašai nesen bija nomiris suns, un viņa gribēja jaunu. Teica, ka man vajag atpūsties un ka viņa var uzņemties rūpes uz pāris dienām palikt ar dzīvniekiem. Es vēl pārvaicāju, vai viņa tiks galā ar visiem, bet viņa manas bažas noraidīja,” stāsta Jeļena.

Saimniece Annai pat uzrakstījusi instrukciju, kur suņiem jāatrodas, kad viņi jāved pastaigās un kāds ir dienas režīms. “Teicu, ka viens suns ir jātur atsevišķi vannas istabā, kamēr citi pastaigājas, jo viņš ir agresīvs. Ir arī vēl kāds cits, kuru nevar laist laukā kopā ar pārējiem. Taču tajā dienā jau no agra rīta viņa izlaida laukā visus. Kā man stāsta kaimiņi, garām gājis labradora šķirnes suns, kas audzētavas suņus uztraucis, un tad notika tas, kas notika,” atklāj Jeļena.

Satrakojušos dzīvniekus izšķīrusi kaimiņiene, bet Anna ar dzīvesbiedru steidzīgi devušies prom.

“Viņi pameta ievainotu suni. Par to vien viņai ir jāatbild. Man tika nodarīti materiāli zaudējumi, jo nācās izmantot ārstu pakalpojumus,” stāsta Jeļena. Viņa būtu gatava vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu, taču diemžēl abas puses nav noslēgušas nekādu līgumu par pakalpojuma sniegšanu. Jeļena uzskata, ka šī ir laba mācība, lai dzīvniekus neatstātu svešiem cilvēkiem. Annas dzīvesbiedrs savukārt pieprasījis kompensāciju par sievai nodarīto skādi.

“Es viņu brīdināju, ka var būt problēmas, taču Anna neklausīja un visu darīja pa savam. Taču skaidrs, ka jāievēro stingrs režīms, ja mājās ir tāds suņu bars,” skaidro Jeļena.

Neapzinās riskus

Ko par šo gadījumu saka profesionāļi? Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve, veterinārārste Lita Konopore secina – šis ir juridiski risināms jautājums. Proti, visas pazīmes liecina, ka abas puses ir vienojušās mutiski un šis strīds būtu jārisina civiltiesiskā kārtībā, proti – jāvēršas tiesā, jo saskaņā ar Civillikumu arī mutiska vienošanās ir vienošanās.

Turklāt likumdošanā ir jēdziens “suņu turētājs”, kurš ir suņu likumīgais pārstāvis uz pieskatīšanas laiku. Būtu tikai pareizi, ja Lauksaimniecības datu centrs saņemtu informāciju, ka uz saimnieces prombūtnes laiku ir cits suņu turētājs, tā saka Konopore.

Viņa uzskata, ka abas puses nav apzinājušās riskus, kādi var rasties, ja jāpieskata tik liels suņu bars.

Jau uzraudzīt vienu suni ir sarežģīti, kur nu vēl tik daudz dzīvnieku kā šajā gadījumā. Lai arī no malas šķiet, ka franču buldogi ir mierīgi, viņu sakodiens varot būt ļoti sāpīgs.

“Rodas jautājums – vai bija radīti apstākļi, ka cita persona spēj nodrošināt suņu pieskatīšanu,” saka Konopore. Ja saimniekam uz kādu laiku jāatstāj suņi kāda cita uzraudzībā, labāk to uzticēt profesionāļiem, uzsver Konopore. Šajā stāstā vislielākā atbildība bija suņu saimniecei, kurai bija jāizvērtē, kam dzīvniekus atstāt, uzsver veterinārārste.

Pārkāpumus neatklāj

Tikmēr, reaģējot uz iesniegumu, PVD notikuma vietā veicis pārbaudes. “Tika saņemta informācija no Valsts policijas, un Pārtikas un veterinārais dienests veica pārbaudi norādītajā adresē, taču dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi netika konstatēti,” skaidro PVD pārstāve Ilze Meistere.

Jautājām dienestam, kurš ir atbildīgs par dzīvnieku audzētavu apsekošanu, to, vai tiek ievērotas visas prasības un kādos gadījumos notiek apsekošana? Ilze Meistere skaidro, ka šobrīd noteikumi neparedz mājas jeb istabas dzīvnieku audzētavu reģistrēšanu un pārbaudīšanu.

PVD pārbaudes mājas jeb istabas dzīvnieku turēšanas vietās, arī tajās, kas nodarbojas ar šķirnes dzīvnieku pavairošanu un tirgošanu, veic tikai tad, ja saņemtas sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem dzīvnieku turēšanas vietā. PVD atgādina – gadījumos, ja ir aizdomas par labturības prasību pārkāpumiem, ir jāvēršas PVD, informējot gan par dzīvnieku turēšanas vietu, gan iespējamiem pārkāpumiem.

2021. gadā PVD veicis 1953 pārbaudes mājas jeb istabas dzīvnieku turēšanas vietās un 348 gadījumos konstatēti labturības prasību pārkāpumi. Salīdzinājumam – 2020. gadā veiktas 735 pārbaudes un 42% gadījumu konstatēti pārkāpumi.

Kāds ir sods par pārkāpumiem? Konstatējot pārkāpumu, vispirms PVD uzdod to noteiktā termiņā novērst.

Ja pārkāpums netiek novērsts, tad var piemērot piespiedu naudu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. I. Meistere skaidro, ka minimālā piespiedu nauda ir 50 eiro, maksimālā piespiedu nauda fiziskajai personai ir 5000 eiro, bet juridiskajai personai – 10 000 eiro.

Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz persona izpilda noteikto darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā pēc septiņām dienām. Savukārt, ja pārkāpumu vairs nevar novērst, var piemērot naudas sodu fiziskajai personai līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – no 22 līdz 500 eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.