NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piedalās pasākumā, kurā iepazīstina ar secinājumiem par “Daesh” (Islāma valsts) informācijas kampaņu un tās ietekmi.
NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piedalās pasākumā, kurā iepazīstina ar secinājumiem par “Daesh” (Islāma valsts) informācijas kampaņu un tās ietekmi.
Foto – LETA

Sārts: Krievijai nospļauties par savu karavīru dzīvībām 0

Krievijas komandieriem ir nospļauties par karā Ukrainā kritušo karavīru dzīvībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 13
Lasīt citas ziņas

Patiesas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju ir mazticams un diez vai reāls scenārijs. Tas, kas varētu notikt sarunās, tiek noteikts uz kaujas lauka. Sārta ieskatā, tuvākajā laikā Krievija varētu gribēt iesaldēt esošo frontes līniju, sagaidot Ukrainas pretuzbrukumu, lai panāktu savu.

Kontekstā ar vienošanos par graudu eksportu Sārta vērtējumā būs pastāvīgas šaubas par šāda līguma strādāšanu, jo Krievija ik pa brīdim ļaus tam darboties un ik pa brīdim traucēs, līgumu izmantojot kā ietekmes instrumentu. “Mums nevajadzētu būt ilūzijām, ka Krievijai ir kāda labā griba,” pauda Sārts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sārts norādīja, ka Krievijas spēja veikt intensīvu ofensīvu ir samazinājusies – kopš Severodoneckas un Lisičanskas ieņemšanas nekas tāds vairs nav redzēts, kas varētu liecināt par virknes problēmu Krievijas armijā akumulēšanos. Savukārt Ukrainas armija taisās pretuzbrukumā – vai tas būs kara gaitas lūzums, vēl redzēs, taču pāriešana no aizsardzības uz uzbrukumu būs jauna līmeņa pārbaudījums Ukrainas spēkiem.

Sentimenti par to, kā notiek karš, un tas, kā Krievijas karavīri mēģina izvairīties no iesaukšanas, rāda, ka tie, kas ir redzējuši, kas notiek Ukrainā, nav sajūsmā. Krievija mēģina ārkārtīgi pacelt vilinājumu stāties armijas rindās, taču tas nozīmē tikai to, ka būs vairāk kritušo, jo “viņiem ir pēc būtības nospļauties par saviem karavīriem”, vērtēja Sārts.

Domājot par Krievijas militārajiem mērķiem, Eksperta ieskatā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu aizvien gribēt iegūt kontroli pār Ukrainu kā tādu, turklāt notiek ticama sagatavošanās referendumiem, lai anektētu to, kas ir viņu kontrolē. “Jautājums, vai šis tiks izmantots kā kontroles instruments, vai arī ar šo mēģinās iet līdz galam,” pauda Sārts.

Karš Ukrainā ir tāds, kādu Eiropa sen nav redzējusi, paņemot arī ļoti daudzas dzīvības. Zaudējumi ir abās pusēs, bet atšķirība ir tajā, kā komandieri atšķiras pret zaudējumiem. “Reizēm esmu šokēts, kā Krievijas komandieri nospļaujas par krievu karavīru dzīvībām. Ukrainas pusē šādu neesmu redzējis,” teica Sārts.

SAISTĪTIE RAKSTI