1923. gada 19. janvārī. Klaipēdas dalīšana 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem tā sauktās Mazlietuvas glābšanas komitejas pārstāvji sapulcējās Šilutes pilsētiņā, pieprasot 2848 kvadrātkilometru lielā Klaipēdas apgabala pievienošanu Lietuvai.
Desmit dienas pirms tam, izmantojot Pirmajā pasaules karā sakautās Vācijas vājumu, Tautas Savienības simpātijas un faktu, ka Francijas un Beļģijas karaspēks tajās dienās pārņēma kontroli pār Vācijai piederošo Rūras reģionu, “glābšanas komiteja” bija organizējusi Klaipēdas jeb Mēmeles lietuviešu sacelšanos.
Austrumprūsijas Mēmeles apgabala piederība pēc Pirmā pasaules kara bija palikusi neatrisināta – uz to pretendēja gan agrākā saimniece Vācija, gan Lietuva, savukārt līdz strīda atrisinājumam formāli apgabals bija Tautu Savienības pārvaldē un tajā atradās franču administrācija, kā arī ap 250 franču karavīru garnizons.
Absolūtais vairums Klaipēdas pilsētas iedzīvotāju bija vācieši (lietuviešu 8%), kamēr lauku rajonos lietuviešu biju 66%.
Par sacelšanos šos notikumus gan bija grūti nosaukt, jo vairums “nemiernieku” bija civilā ģērbti Lietuvas armijas brīvprātīgie, kas pārgāja Klaipēdas apgabala robežu. Franču garnizons, vācu policija un vietējie vācu brīvprātīgie izrādīja vien nelielu pretestību, un jau 15. janvārī Klaipēda bija lietuviešu.
Lietuvas varasiestādes sākumā apgalvoja, ka neuztur nekādus kontaktus ar nemierniekiem, kaut lēmums par Klaipēdas pārņemšanu, izmantojot izdevīgu brīdi, valdības līmenī tika pieņemts jau 1922. gada novembra beigās. Sadursmēs kopumā dzīvību zaudēja 12 lietuviešu kaujinieki, divi franču karavīri un viens vācu policists.
Angļi un franči atsūtīja karakuģus uz Klaipēdu, tomēr izlēma pieņemt situāciju, kāda tā ir. Klaipēdu neoficiāli uztvēra kā kompensāciju par Viļņas apgabalu, ko poļi Lietuvai bija atņēmuši līdzīgā operācijā 1920. gada rudenī. 1923. gada 17. februārī sabiedrotie atzina Klaipēdas piederību Lietuvai ar nosacījumu, ka tā saglabā zināmu autonomiju.
