– Ko darīs ražotāji? 4
– Mēģinās pielāgoties tiem apstākļiem, kādi būs. Mēs loģiski saprotam, ka tuvākajā laikā Krievijas tirgus varētu arī nebūt. Faktiski nonākam 1998. gada krīzes situācijā, kad lielākā daļa Latvijas uzņēmumu izgāja bankrota procedūru. Šodien situācija ir citāda – daļa uzņēmumu laikus ir atradusi alternatīvas. Daļai nav bankas kredītu, daļai ir tauku slānis un daļa pielāgosies. Nav mazsvarīgi, ka šis bija pirmais gadījums, kad Latvijas valsts ar Zemkopības ministrijas iniciatīvu aktīvi nāca talkā, organizējot darba grupu, kā izglābt nozari. Paredzētas nodokļu brīvdienas cietušajiem uzņēmumiem, papildus “Altum”garantijas. Sekoja Nodarbinātības valsts aģentūras darbs, apkalpojot potenciālos bezdarbniekus. Šī bija ātra rīcība, kad nedēļas laikā bija pieņemts nepieciešamais likums. Valsts no savas puses to spēja iedot, redzēsim, kā tas strādās dzīvē.
– Vai iepriekšējās krīzes ir devušas kādas mācības? Jo nereti sabiedrība pārmet, ka nekas nav mainījies nozarē – Krievija kā bija, tā joprojām ir galvenais zivju konservu ražotāju eksporta tirgus…
– 1998. gadā Krievija aizņēma 95% no kopējā eksporta, šobrīd esam nonākuši līdz 60%. Mums neviens no ierēdņiem nevar pārmest, ka neko neesam darījuši. Ko tad mums vajadzēja darīt – nestrādāt šajā tirgū? Nevest katru gadu simtiem miljonus, nemaksāt nodokļus? Process notiek, bet tas nav ātrs. Optimāli būtu, ja Krievija aizņemtu ne vairāk kā 50%.
– Tomēr joprojām ir uzņēmumi, kam šis apjoms bija 80 un pat 90%…
– Jā. Mēs esam daļēji īpašnieki “Ventspils Zivju konservu kombinātā”, ko pirms dažiem gadiem izcēlām no maksātnespējas un kam Krievija aizņēma 85% no tirgus. Bet viena gada laikā neko daudz nevaram izdarīt. Bija plāns iet uz Rietumiem, bet Krievijas dēļ šobrīd to uz laiku nācās apstādināt. Kad ir pasūtījumi, tad tos pildām. Domāju, ka nozarē īstais rādītājs būs rudens, kad visiem vajadzētu sākt strādāt normāli, ja vien tirgus atvērsies. Jāskatās, kāda būs situācija tranzītā uz Vidusāziju, kur šobrīd ir grūtības. Mēs meklējam apkārtceļus un tās ir lielākas izmaksas un divreiz garāks ceļš. Bet jāsaka, ka Krievija, nosakot sankcijas, saviem ražotājiem liegusi ievest izejvielu un viņi ir daudz sliktākā situācijā nekā mēs.
– Kādas mūsu ražotājiem ir iespējas piedalīties iepirkumos un apgādāt valsts rezerves ar zivju konserviem, piemēram, NBS vajadzībām?
– Visa gada vajadzīgo apjomu tiem jebkurš no mūsu uzņēmumiem saražotu vienas dienas laikā. Pērn nozare saražoja apmēram 300 miljonus kārbu zivju. Citās valstīs nolēmām nekad vairs nepiedalīties šādos tenderos. Kāpēc? Pirmkārt, citas valstis ļoti lobē paši savus ražotājus. Otrkārt, vienmēr iepirktā prece pēc diviem trim gadiem nonāk atpakaļ tirgū par puscenu un tas ietekmē kopējo tirgu. Esam gan runājuši par iespēju piedalīties NATO vai citos iepirkumos, bet tad būtu vajadzīga palīdzība no Ārlietu ministrijas. Ja būs pavisam slikti, esam pat apsvēruši domu ražošanu daļēji pārcelt uz Baltkrieviju.
