Sievietēm ar krūts vēzi vairs nevajadzēs ķīmijterapiju? Jaunā metode jau pierāda sevi Latvijā 0
Latvijas lielo slimnīcu pilotprojektā mērķētas krūts vēža terapijas pielāgošanai veikta puse plānoto ģenētisko testu, un pirmie rezultāti liecina, ka tikai 19 no 90 gadījumiem jeb 21% pacientu ir nepieciešama ķīmijterapija, kas savukārt nozīmē arī ilgu darbnespēju, aģentūru LETA informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS).
Līdz šim pilotprojektā, ko īsteno RAKUS un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, 97 pacientu audzēju paraugi nosūtīti “Oncotype DX” ģenētisko analīžu veikšanai.
Kopumā pilotprojektā pieejamais finansējums nodrošina 200 šādu ģenētisko testu veikšanu, kas jāpabeidz 2026.gada pirmā pusgada laikā.
Ģenētiskās “Oncotype DX” analīzes ļauj identificēt pacientes, kurām ir zinātniski pierādīts ieguvums no ķīmijterapijas, skaidro slimnīca. Šī testēšana sniedz iespēju precīzi izvērtēt audzēja bioloģisko uzvedību un izvēlēties tādu ārstēšanas taktiku, kas ir efektīva, bet vienlaikus pasargā pacientu no liekas toksicitātes.
Slimnīcā skaidro, ka vairāk nekā 70% gadījumu šī pieeja ļauj izvairīties no nevajadzīgas ķīmijterapijas un tās komplikāciju ārstniecības.
Pēc RAKUS aplēsēm, tas arī varētu valstij ietaupīt vairāk nekā 680 000 eiro, jo šīm pacientēm nebūtu nepieciešama ar ķīmijterapiju saistīta pusgadu ilga darbnespēja, kas tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.
Patlaban saņemti 90 testu rezultāti. RAKUS norāda, ka jau līdz šim iegūtie rezultāti apliecina tās pašas tendences, kas vērojamas visā pasaulē un apliecina šīs metodes izmantošanas lietderību. Atbilstoši testu rezultātiem ķīmijterapija nepieciešama tikai 19 no 90 gadījumiem jeb 21% pacientu, bet vairāk nekā 70% pacientu ar agrīnu, augsta riska krūts vēzi iespējams izvairīties no ķīmijterapijas radītās toksicitātes, pateicoties precīzai riska stratifikācijai. Balstoties uz iegūtajiem molekulārajiem datiem, visiem pacientiem noteikta personalizēta terapija.
RAKUS skaidro, ka pacientu atlase testu veikšanai ir atbilstoša starptautiskajām vadlīnijām un tiek organizēta sevišķi detalizēti un rūpīgi. Tā prasa daudz laika, jo, lai nodrošinātu korektu testēšanu un iegūtu pētnieciski uzticamus rezultātus, kas ļautu izdarīt tālejošus secinājumus par šīs metodes ieviešanas nepieciešamību Latvijas pacientu ārstēšanai, mērķa grupai jābūt īpaši precīzi atlasītai, skaidro RAKUS.
Līdz ar testēšanu ir sākts arī dzīves kvalitātes novērtējums krūts vēža pacientēm, kas ļaus izvērtēt ne tikai ārstēšanas efektivitāti, bet arī pacientu pašsajūtu un funkcionēšanas spējas pēc terapijas.
Balstoties uz testu rezultātiem, pilotprojekta mērķis ir veicināt valstisku izšķiršanos par šīs testēšanas metodes ieviešanu ikdienas ārstniecības procesos konkrētajai pacientu grupai, skaidro slimnīcā.
Kā norāda Latvijas Vēža centra direktore, asociētā profesore Alinta Hegmane, pilotprojekts kalpos kā pirmais un būtiskākais solis, lai izpētītu “Oncotype DX” ģenētisko testu potenciālos ieguvumus krūts vēža ārstēšanas izvēlē Latvijas pacientiem.
Speciāliste norāda, ka šī pieeja jau tiek veiksmīgi pielietota daudzviet pasaulē, un valstiskas ieviešanas gadījumā tā radīs jaunu medicīnisko standartu, kas uzlabos pacientu dzīves kvalitāti visā Latvijā. “Oncotype DX” ģenētiskais tests atzīts par izmaksu efektīvu un tāpēc tiek apmaksāts daudzās valstīs gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, tajā skaitā Igaunijā, bet Lietuvā notiek testa ieviešanas process.
Pilotprojekta noslēgumā tiks veikts ekonomisko priekšrocību izvērtējums un analīze, kas kalpos par pamatu aprobētās metodes ieviešanai valsts apmaksāto pakalpojumu grozā krūts vēža pacientēm.
Lai valsts apmaksātajā veselības aprūpē ieviestu inovatīvus risinājumus un uzlabotu pakalpojumu pieejamību, Nacionālais veselības dienests, pateicoties Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējumam, īsteno projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”. Projektā līdz 2026.gadam būs iespējams testēt un pārbaudīt inovatīvus vai līdz šim mazāk attīstītus veselības aprūpes pakalpojumu modeļus. Sasniedzot efektīvus rezultātus, tos varētu iekļaut valsts apmaksāto pakalpojumu programmā.
Iepriekšminētais pilotprojekts tiek veikts par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu 853 725 eiro apmērā. Tā īstenošana plānota līdz 2026.gada 31.martam.
