Siliņas sacītais pārsteidz: “Man laikam jāpiekrīt Vairai Vīķei Freibergai…” 0
“Man laikam jāpiekrīt Vairai Vīķei Freibergai, domāju, ka Stambulas konvencijas balsojums skaidri parāda, ka politiķi nespēj turēt solījumus,” Ministru prezidente Evika Siliņa publiski pauž savu nostāju TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum”.
“Domāju, ka tie 5000 cilvēki, kuri trešdien vakarā piketēja pie Saeimas, viņi noteikti vēlējās pateikt valdībai to, ka viņiem ir bažas, jo tas, kas tika apsolīts – vieta Eiropā, kaut kādas garantijas jautājumos, ko šķita, ka vairs nav jāizskata un varam iekšēji domāt par ekonomiku, attīstību un jaunām iespējām,” viņa turpina.
Moldovā, Gurzijā, Ukrainā – tieši šādi sākās lielas pārmaiņas valstī.
“Es domāju, ka piketētāji nevēlas, lai pie mums būtu tāds saspīlējums, kā šobrīd Gruzijā, Moldovā un, protams, Ukrainā. Politiķi daudziem ir radījuši vilšanās sajūtu!” Siliņa min.
Viņa atgādina, ka šis lēmums pieviļ ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī starptautiskos partnerus no citām valstīm, kuri reiz ar Latviju parakstīja šo konvenciju.
Jau ziņots, ka Pagājušajā nedēļā par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas nobalsojušie politiķi vēl var mainīt savu viedokli un “ieklausīties sabiedrības vairākuma viedoklī”, pirms 6. novembrī gaidāmā protesta pret Latvijas izstāšanos no konvencijas aģentūrai LETA pauda “Centra Marta” Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonīte.
Jonite uzskata, ka referenduma ierosināšana par šo jautājumu nebūtu vēlama. Tas būtu valstij neizdevīgi un dārgi, turklāt šāds solis, iespējams, varētu liecināt par konstitucionālu krīzi.
Viņa norādīja, ka jau pašreizējais Saeimas lēmums radījis “milzīgu kaunu” starptautiskā līmenī. Jonite uzsvēra, ka starptautiskās intervijās ārvalstu medijiem īpaši cenšas uzsvērt, ka šis Saeimas balsojums neatspoguļo Latvijas sabiedrības vairākuma nostāju, bet gan opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības deputātu viedokli.
Organizācijas pārstāve sprieda, ka vajadzības gadījumā, lai panāktu Latvijas palikšanu konvencijā, varētu apsvērt arī vēršanos Satversmes tiesā, taču pagaidām šāds solis detalizētāk vēl neesot ticis vērtēts.
Šobrīd organizācijā pamatā notiek gatavošanās gaidāmajam ceturtdienas protestam, lai garantētu maksimālu drošību, jo centrā prognozē, ka pasākums būs ļoti plaši apmeklēts.
Jonite informēja, ka šodien “Marta” tiekas ar Ekspertu grupas cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence – GREVIO) uzraudzības komiteju, ar kuriem neseno notikumu dēļ tikties gan būšot kauns.
Kā vēstīts, platformā “ManaBalss.lv” par Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neizsludināt likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, mazliet vairāk nekā trīs dienu laikā parakstījušies vairāk nekā 58 000 cilvēku.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, šī iniciatīva ir viena no plašāko sabiedrības atbalstu guvušajām parakstu vākšanām platformas pastāvēšanas vēsturē, turklāt šoreiz parakstu vākšanas temps ir ļoti augsts. Visvairāk parakstu bija izdevies savākt par iniciatīvu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, tomēr parakstīšanās ātrums bija krietni zemāks.
Pēdējās dienās aktualizējās arī vēl 2016. gadā sāktā parakstu vākšana par Latvijas nepievienošanos konvencijai. Tā nepilnā desmitgadē piesaistījusi nedaudz vairāk nekā 32 000 cilvēka atbalstu.
Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie”.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai – vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Sieviešu tiesību aizsardzības organizācija, centrs “Marta” un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. To parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku.
Ar šādu aicinājumu pie Valsts prezidenta vērsusies arī JV Saeimas frakcija.
Tikmēr Rinkēvičs norādījis, ka rūpīgi izvērtēs Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no konvencijas, “ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus”.
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”. Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka “Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes”.
Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņojis, ka Latvijas Saeimas lēmums ir bīstams signāls.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
