Ja celtniekiem izdosies līdz augusta beigām pabeigt būvdarbus, Alojā šis būs pirmais un pagaidām vienīgais nosiltinātais daudzstāvu dzīvojamais nams. Indra Celmiņa: “Nosiltinātais nams ļaus mums patērēt uz pusi mazāk kurināmā, nekā patērējām agrāk. Bet, cik turpmāk būs jāmaksā par siltumu dzīvokļos, to, ņemot vērā kurināmā cenu kāpumu, diezin vai pašlaik kāds var pateikt.”
Ja celtniekiem izdosies līdz augusta beigām pabeigt būvdarbus, Alojā šis būs pirmais un pagaidām vienīgais nosiltinātais daudzstāvu dzīvojamais nams. Indra Celmiņa: “Nosiltinātais nams ļaus mums patērēt uz pusi mazāk kurināmā, nekā patērējām agrāk. Bet, cik turpmāk būs jāmaksā par siltumu dzīvokļos, to, ņemot vērā kurināmā cenu kāpumu, diezin vai pašlaik kāds var pateikt.”
Foto: Karīna Miezāja

Siltini un maksā mazāk par siltumu 1

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Lasīt citas ziņas

 

Sadārdzinoties apkures izdevumiem un augot neziņai, cik par apkuri būs jāmaksā šoruden, arvien biežāk iedzīvotāji izlemj siltināt savus mājokļus. Latvijā jau ir vairāki simti nosiltinātu daudzstāvu dzīvojamo namu, kuru iemītnieki, iespējams, jau būs paglābušies no apkures rēķinu krasā sadārdzinājuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Limbažu novada Alojā, Kluba ielā 6 daudzstāvu dzīvojamā nama iedzīvotāji cer, ka šoziem arī viņiem par apkuri būs jāmaksā mazāk, nekā bija jāmaksā agrāk. Tādu cerību vieš nama ārsienu, bēniņu un pagrabstāva siltināšana, kura pašlaik Alojā notiek pilnā sparā un kuru celtnieki sola pabeigt līdz augusta beigām. Kad jūlija vidū viesojāmies Alojā, nama ārsienas jau klāja “Tenapors” siltumizolācija, kuru vēl pārklās dekoratīvais apmetums. Nama siltumnoturību stiprinās arī jauns jumta segums, jauni logi un ārdurvis.

Alojā šis būs pirmais un pagaidām vienīgais nosiltinātais daudzstāvu dzīvojamais nams. Jautāta, vai nama iedzīvotājus nebiedēja kredīta saistības, kuras viņiem būs jāuzņemas pēc būvdarbu pabeigšanas, dzīvokļu īpašnieku biedrības “Kluba 6” valdes priekšsēdētāja un nama vecākā Indra Celmiņa atbild, ka šai ziņā nekādas aizķeršanās, kā tas bieži notiek citur, neesot bijušas. Nama iedzīvotāju vairākums ieceri atbalstījuši, cerot uz siltuma rēķinu samazinājumu. “Nama siltināšana ļaus mums patērēt uz pusi mazāk kurināmā, nekā patērējām agrāk,” saka Indra Celmiņa.

 

Pusi sedz valsts

Celmiņa lēš, ka šī trīsstāvu nama ar 18 dzīvokļiem atjaunošana izmaksās 237 338 eiro. No šīs summas pusi iedzīvotājiem segs finanšu institūcija “Altum”, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu. Atlikusī summas daļa – 118 669 eiro ir “Altum” aizdevums, kas nama iedzīvotājiem būs jāatdod turpmāko divdesmit gadu laikā. Atkarībā no dzīvokļa platības kredīta maksājums varētu būt 40–50 eiro mēnesī.

“Alojā šā nama atjaunošana gan ir ievilkusies ilgāk nekā parasti,” atzīst Limbažu būvuzņēmuma “Rea Būve” valdes priekšsēdētājs Andis Kapzems, “tas tāpēc, ka būvdarbu sākšanai bija izvēlēts nepiemērots laiks. Līgumu ar dzīvokļu īpašnieku biedrību noslēdzām tikai pagājušā gada augusta beigās. Bet, uznākot salam, bijām spiesti pārtraukt būvdarbus un gaidīt līdz pavasarim. Pašlaik ceram, ka līdz augusta beigām mums izdosies visu pabeigt.”

Alojā šis būs devītais daudzstāvu dzīvojamais nams, kuru atjauno un siltina “Rea Būve”, pārējie ir Limbažos un Siguldā.

 

Namus siltina arī citur

Namus siltina arī Rīgā, Saldū, Valkā un citās pilsētās. “Kamēr Saldū, Kalna ielā 16 nams nebija nosiltināts, kopsumma par siltumu bija ap 2000 eiro mēnesī,” atklāj dzīvokļu īpašnieku biedrības “Kalna 16” valdes priekšsēdētāja Aina Lūsēna, “bet pagājušajā ziemā tā saruka līdz 800 eiro mēnesī.”

Pagājušā gada vasarā nosiltinātais trīsstāvu nams ar 24 dzīvokļiem izmaksāja 324 716 eiro, no kuriem 160 524 eiro bija “Altum” grants jeb dāvinājums. Rēķini krasi sarukuši arī daudzstāvu dzīvojamā namā Nākotnes ielā 5, kuru izdevies nosiltināt jau 2011. gadā un kurā dzīvo Aina Lūsēna. Par trīsistabu dzīvokļa apkuri ziemā viņa maksājusi vien 10 eiro mēnesī. Janvārī apkures rēķins šajā namā bijis vidēji 45 centi par kvadrātmetru.

Savukārt rīdzinieks Māris Puriņš stāsta, ka pirms deviņstāvu dzīvojamā nama Vidrižu ielā 4 nosiltināšanas par savu 70 kvadrātmetru lielo trīsistabu dzīvokli apkures sezonā maksājis 120 eiro mēnesī. Bet pēc nosiltināšanas ziemā ar visu apkures sadārdzinājumu rēķini sarukuši līdz 30 eiro mēnesī. To pašu Mārupes novada Piņķos saka arī Rīgas ielas 10. daudzstāvu nama iedzīvotāja Margarita Šavron­ska. Agrāk viņa par savu 24 kvadrātmetru vienas istabas dzīvokļa apkuri maksājusi vidēji 40 eiro mēnesī, bet pēc ēkas siltināšanas vien ap 10 eiro.

Valkā namu siltināšanas projektus īsteno daudzstāvu namu apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums “Valkas namsaimnieks”.

Uzņēmuma valdes loceklis Ivo Meļķis stāsta, ka pilsētā jau izdevies nosiltināt 18 namus, kuros iedzīvotājiem rēķini par siltumu sarukuši uz pusi. Daudzstāvu namā Rīgas ielā 6a pēc nosiltināšanas tie samazinājušies pat par 70%. Pašlaik Valkā siltina vēl četrus namus, kurus pabeigšot līdz apkures sezonas sākumam, bet sāks siltināšanas darbus vēl piecos namos. “Tuvāko gadu laikā Valkā plānojam nosiltināt 80% daudzstāvu dzīvojamo namu, kuri pieslēgti centralizētajai siltum­apgādei,” bilst Meļķis.

 

Kurš piedāvājums izdevīgāks?

Saldus iedzīvotāja Aina Lūsēna domā, ka “Altum” atbalsts iedzīvotājiem pašlaik varētu būt pat izdevīgāks nekā komercbanku piedāvātais. “Agrāk visa siltināšanai nepieciešamā naudas summa iedzīvotājiem bija jāaizņemas bankā, kas finansēja namu atjaunošanas pasākumus. Savukārt pusi no izdevumu kopsummas iedzīvotājiem atmaksāja tikai pēc būvdarbu pilnīgas pabeigšanas,” skaidro viņa, “bet “Altum” piedāvā aizņemties tikai pusi no būvniecības izdevumu kopsummas.”

“Swedbank” Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Latvijā Ilze Kukute teic, ka savas priekšrocības esot arī banku piedāvājumā. 2021. gadā ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu “Swedbank” finansējusi 30 dzīvojamo namu siltināšanas un atjaunošanas projektus.

“Jāņem vērā, ka kopš šīs programmas ietvaros finansējumu piedāvā vairākas bankas, “Swedbank” vidēji finansē 25–30% no projektiem, kas meklē finansējumu gada laikā. “Swedbank” piedāvā finansējumu ne tikai 50% ES fondu līdzfinansētās programmas attiecināmo izmaksu segšanai, bet arī finansē mājas atjaunošanas neattiecināmo izdevumu daļu, lai mājas īpašnieki vienā reizē var pabeigt visus būvdarbus.

 

Klupšanas akmeņi

Uz jautājumu, kas pašlaik kavē namu siltināšanu, alojiete I. Celmiņa atbild, ka visvairāk kavē pārlieku lielā birokrātija un papīru kalni, kuriem nereti parastam cilvēkam pietrūkst prasmes, pacietības un uzņēmības izurbties cauri. “No “Altum” puses gribētu sagaidīt lielāku atbalstu šādu projektu vadībā,” saka Indra, “tā kā lielākajai daļai iedzīvotāju nav nekādas pieredzes būvdarbu vadīšanā, būtu vēlams noteikt, kurš vispār drīkst to uzņemties.” Viņasprāt, namu siltināšanu aizkavē arī celtnieku trūkums, jo, ņemot vērā būvdarbu sarežģītību, neesot pārāk daudz būvuzņēmumu, kuri gribētu tos uzņemties.

Ķekavas dzīvokļu īpašnieku biedrības “Zemdedziņas” bijusī valdes priekšsēdētāja Diāna Spertāle uzskata, ka nama siltināšana un atjaunošana jāvada nevis iedzīvotājiem bez pieredzes, bet apsaimniekotājam. Tikai viņš vislabāk pārzina ēkas tehnisko stāvokli un to, kas tai visvairāk vajadzīgs un bez kā varbūt var iztikt.

“Valkā un citur Vidzemes pusē namu siltināšana sokas labāk tāpēc, ka tur projektus īsteno apsaimniekotājs,” saka Diāna, “iespējams, projekts jāvada pat veselai komandai, kurā ir profesionāls projektu vadītājs un celtniecības speciālists, kuri zinās, vai tāme nav “uzpūsta” un cik kas maksā. Protams, īpaši nepieciešams godprātīgs būvuzraugs.”

Viņasprāt, viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem – kā aprēķināt mājas renovācijas viena kvadrātmetra izdevumus? Savulaik kāds būvniecības speciālists esot skaidrojis, ka viena kvadrātmetra vidējās izmaksas var svārstīties lielās robežās. Būvnormatīvos nav stingri definēta mājas lietderīgā platība, bet gan ēkas bruto platība, t. i., pa ēkas ārējo perimetru (iekļaujot ārsienas), savukārt ēkas lietderīgo platību varētu rēķināt dažādi – vai nu tikai dzīvokļu platību (bez ēku ārsienu un iekšsienu platības), vai dzīvokļu platību kopā ar kāpņu telpām, vai dzīvokļu platību kopā ar pagraba, tehnisko un kāpņu telpu platību. Tādējādi spekulācijām te ir plašs darbības lauks.

 

Piliens jūrā

“Šā gada sākumā, ievērojot būvmateriālu un būvniecības izdevumu sadārdzināšanos, būvniekiem nebija iespējams iesniegt cenu piedāvājumus, kas aizkavēja projektu īstenošanu,” atzīst “Swedbank” Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Latvijā Ilze Kukute, “pašlaik piedāvātās cenas spiež dzīvokļu īpašniekus atlikt būvniecības sākumu. Bet tas nozīmē, ka vairāku gadu garumā ieguldītais darbs namu atjaunošanā būs apturēts un ka ES fondu programmas finansējumu šo namu iedzīvotāji var zaudēt. Dzīvojamo namu siltināšanas kopaina nav pārāk iepriecinoša.

Kaut arī valsts atbalsts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudu, namu siltināšanai ar pārtraukumiem iedzīvotājiem bijis pieejams kopš 2009. gada vidus, Latvijā nosiltināto daudzstāvu dzīvojamo namu joprojām ir kā piliens jūrā.

Pēc valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” datiem, no 39 500 namiem ar valsts atbalstu līdz 2016. gadam atjaunotas vien 740 ēkas. Bet no 2016. gada līdz šā gada jūlija vidum vēl 335, neskaitot tās, kurās būvniecība turpinās pašlaik. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju lielākajai daļai, sevišķi pilsētniekiem, būs pašiem jāgudro, kā paglābties no apkures sadārdzinājuma un kā pārciest ziemu.

 

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
VIDEO. Pirmais sagūstītais Krievijas mobilizētais neslēpj pārsteigumu par piedzīvoto: “Es no sirds nožēloju, ka tā rīkojos”
VIDEO. “Jums arī tā ir?”: latvietis uzliek “skaitītājus” uz radiatoriem, bet tie nepavisam nedarbojas pareizi 24
Lasīt citas ziņas
Vēlēšanu intriga slēpjas 5% barjerā
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
Sārts: Nevaru Latvijai solīt mierīgu un paredzamu nākotni
Jelgavā siltumapgādes tarifu plāno celt vēl par 9%
12:02
Elma, Menarda un Elna – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
11:57
VCA un „Mēness aptiekā” notiks mērījumi sirds veselības profilaksei
11:56
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
“Ak, cik burvīga iniciatīva! Žetons cēsiniekiem!” Soctīklotāji apbrīno “referendumu” bērniem 2
Policija sākusi resorisko pārbaudi par deputāta Kiršteina rīcību, apvainojot LTV žurnālisti
VIDEO. “Tu tā kā mani tagad bildini?”: Kambalu ģimenē gaidāmas lielas pārmaiņas
VIDEO. “Nevajag no sievietes gaidīt tikai “eksterjeru”!”: par precētu vīrieti kļuvis slavenais “narkokurjers” Rolands Prīverts
Vai nākamnedēļ gaidāmas krasas laikapstākļu pārmaiņas?
Atis Klimovičs: Priekšā nopietnu pārbaudījumu ziema
Atbalsts Valsts aizsardzības dienesta izveidei
Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu “neatkarības” atzīšanu
FOTO. “Jums nav jākliedz uz mani!”: Elizabetes II mazmeitas vīrs nezināmu iemeslu dēļ karalienes bērēs ieradās ar medaļām pie frakas, kuras nav “nopelnījis”
Eksperts: Lielais neizlēmušo vēlētāju skaits var nest dažādus pārsteigumus
Monika Zīle: Še tev dālder’s – pērc, ko gribi…
Jelgavā siltumapgādes tarifu plāno celt vēl par 9%
Vija Beinerte: Tava nākotne uz naža asmens
Zelenskis: Krievija neiegūs jaunu Ukrainas teritoriju, bet pievienos sevi Donbasa katastrofai
Jaunā pirmsskolas izglītības iestāde Jelgavā būvniecības laikā sadārdzinājusies par gandrīz 470 000 eiro
Elma, Menarda un Elna – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Skaidrojam! Vai kūdras resursu izmantošana ir ilgtspējīga?
Krievijas pseidoreferendumos Ukrainā bijusi arī “novērotāja no Latvijas” 72
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. Ko Krievijas iedzīvotāji domā par mobilizāciju un vai ir ar mieru doties karot uz Ukrainu? 62
Māris Zanders: “Eksperti uzskata, ka…”
NATO: Noplūdes gāzesvadu sistēmā “Nord Stream”, visticamāk, ir sabotāža 65
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1