Slavens lietuviešu pasākumu rīkotājs Epstīna saistību dēļ aiziet no darba. Vai latvieši ir nākamie? 0
Valsts policija (VP) sākusi pārbaudi par pagājušajā nedēļā publiskotajiem notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas jaunākajiem materiāliem, kuros Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām. Latvija dokumentos dažādā kontekstā minēta vairāk nekā 500 reižu, Rīga – vairāk nekā 800.
Tāpat materiālos minēta gan Lietuva, gan Igaunija.
Šodien pēc atklātās sarakstes un diskusijām par attiecībām ar Džefriju Epšteinu populārs lietuviešu koncertu un kultūras pasākumu organizators Valdas Petreikis publiski paziņoja par aiziešanu no aktīvās darbības, raksta lietuviešu mediji.
Saskaņā ar paziņojumu lēmums tika pieņemts, lai izvairītos no reputācijas strīdiem, kas varētu ietekmēt partnerus un projektus.
“Pēdējās dienās publiskajā telpā ir parādījusies informācija un radušās diskusijas par manu iepazīšanos ar Džefriju Epšteinu. Lai gan es esmu skaidri norādījis, ka tolaik nezināju par viņa noziedzīgajām darbībām, un lai gan es pats neesmu piedēvēts nekādām nelikumīgām vai nepiedienīgām darbībām, es pilnībā saprotu šīs situācijas jutīgumu un sabiedrības reakciju. Šī iemesla dēļ es nolēmu pārtraukt savu darbību kā koncertu un kultūras pasākumu organizators. Šis lēmums nav saistīts ar manas profesionālās darbības pārkāpumu, bet ir personiska un atbildīga izvēle. Es nevēlos, lai mans vārds vai publiskās pretrunas ar to aizēnotu citu cilvēku darbu, partneru centienus vai kultūras misiju, kas ir saņēmusi tik daudz uzmanības,” viņš skaidro.
Epstīna lietas materiālos Lietuva tiek pieminēta vairāk nekā tūkstoš reižu, un starp vārdiem – pazīstami valsts uzņēmēji, modeļi un dizaineri.
Vairākas ministrijas no Siliņas saņēmušas uzdevums saistībā ar Latvijas vārdu Epstīna failos
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) devusi Iekšlietu ministrijai, Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai vairākus uzdevumus saistībā ar ASV dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas jaunākajiem materiāliem, kuros Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām.
Premjere tviterī paziņojusi, ka ministrijām dotie uzdevumi ir veicami sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm. Tomēr premjere ierakstā neprecizē ne konkrētos uzdevumus, ne iestādes, ar kurām kopā šie uzdevumi būtu veicami.
Premjere raksta, ka iespējamie pagātnes notikumi ir jāizskata. Vienlaikus jāizvērtē, vai arī šodien nepastāv riski bērnu un jauniešu interešu aizsardzībai, pauž Siliņa. “Ja tādi tiek konstatēti, nekavējoties jāīsteno nepieciešamās izmaiņas,” norādījusi premjere.
Siliņa arī uzsver, ka valsts un iedzīvotāju pienākums ir aizsargāt bērnus un jebkurus iespējamos cilvēktirdzniecības upurus, nodrošinot pilnvērtīgu izmeklēšanu, atbalstu cietušajiem un stingru prevenciju. “Mums ir jānovērš jebkādi riski gan tagad, gan nākotnē,” pauž premjere.
Savukārt tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) tviterī norāda, ka valsts un mūsu visu pienākums ir aizsargāt gan bērnus, gan citus iespējamos cilvēktirdzniecības upurus, nodrošinot pilnvērtīgu izmeklēšanu un atbalstu cietušajiem.
“Ja esi vardarbības upuris vai zini informāciju, kas var palīdzēt dzimumnoziegumu, vardarbības vai cilvēktirdzniecības noziegumu atklāšanā tā dēvēto “Epstīna failu” izmeklēšanā, ziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Svarīgi to darīt jau tagad, nevilcinoties,” aicina amatpersona.
Kā ziņots, 2026. gada janvāra izskaņā publiskotajos notiesātā dzimumnoziedznieka Epstīna lietas jaunākajos materiālos Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām, vēstīja LTV.
Latvija dokumentos dažādā kontekstā minēta vairāk nekā 500 reižu, Rīga – vairāk nekā 800. Publiskotajos failos minēti vairāku latviešu modeļu vārdi un modeļu aģentūru nosaukumi, kā arī atklājas Epstīna personiskās sarakstes ar latviešu meitenēm. Latvietes, iespējams, bijušas arī viņa asistentes.
Tāpat ziņots, ka Valsts policija (VP) sākusi pārbaudi par Epstīna lietas jaunākajiem materiāliem.
Līdz šim ASV tiesībaizsardzības iestādes nav vērsušās Latvijas VP saistībā ar šiem failiem un tajos pausto informāciju. Vienlaikus VP ir informēta par publiskoto informāciju, un šobrīd notiek informācijas pārbaude, šīs ziņas tiek apkopotas, aģentūra LETA noskaidroja VP.
Tāpat jau notiek sadarbība gan ar citām Latvijas iestādēm, gan arī tiks pieprasītas ziņas atbilstoši starptautiskajai sadarbībai, bet plašāk policija patlaban komentārus nesniegs, norādīja policijā.
Latvijas prokuratūra deleģēs prokuroru, kurš līdzdarbosies VP īstenotajā pārbaudē, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Epstīna lietas materiālos minēts kāds Igaunijas premjerministrs
ASV Tieslietu ministrijas piektdien publiskotajos notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas materiālos ir arī 2014. gadā sūtīta e-pasta vēstule, kurā pieminēts kāds Igaunijas premjerministrs, taču Tāvi Reivass, kurš tolaik vadīja Igaunijas valdību, apgalvo, ka nezina, vai runa ir par viņu.
2014. gada decembra vidū Epstīnam nosūtītās vēstules sūtītāja identitāte ir rediģēta. Vēstulē teikts: “Igaunijas premjerministrs. Viņš lūdza man nosūtīt viņam šo foto :)”. Publiski pieejamajā versijā nav redzams neviens attēls, kā arī nav redzams temats. Epstīna atbildē nākamajā dienā ir viena vienīgs vārds: “Jautri.”
Tajā laikā Igaunijas premjerministrs bija Reivass no Reformu partijas, kurš šajā amatā bija no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim. Uz Igaunijas portāla “Delfi” jautājumu, vai atsauce varētu attiekties uz viņu, Reivass atbildēja, ka nezinot. Viņš sacīja, ka viņam nekad neesot bijis tiešu vai netiešu kontaktu ar Epstīnu un viņš neko nezinot par e-pastā minēto fotogrāfiju.
Reivass kopā ar uzņēmēju delegāciju bija oficiālā vizītē ASV no 2014. gada 6. līdz 14. decembrim – šie datumi sakrīt ar sarakstes laiku. Saskaņā ar premjerministra biroja sniegto informāciju vizītes laikā galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomiskajai sadarbībai, Igaunijas un ASV divpusējām attiecībām un drošības jautājumiem.
Jau ziņots, ka ASV Tieslietu ministrija piektdien publiskoja vēl vismaz trīs miljonus Epstīna lietas lappušu. Publiskoti arī vairāk nekā 2000 video un 180 000 attēlu. Šajos materiālos figurē vairākas prominences, arī ASV prezidents Donalds Tramps, uzņēmuma “Microsoft” līdzdibinātājs Bils Geitss, britu miljardieris Ričards Brensons un bijušais britu princis Endrū.
