Novembrī vāc kalmju saknes, ķērpjus un kadiķus. Zāļu sievas padomi 2
Zaļā aptieka
Pienācis viens no pelēkākajiem gada mēnešiem, kad gaismas pietrūkst visvairāk. Dabā iestājies miers, jo visi darbiņi padarīti. Gan putni, gan zvēri, gan augi ir kārtīgi sagatavojušies – barības vielas sakrātas, gardumi migās savilkti – var gaidīt ziemu.
Zāļu sieva Līga Reitere mudina vākt kalmes un pirms lielajiem saliem ievākt tās saknes, kuras samaļ un lieto kā skrubi. Līdz iestājas īstens ziemas laiks, var vākt alkšņu augļkopas, baldriāna saknes, baltegles sveķus, brūklenes lapas, Islandes ķērpi, kadiķa skujas, lupstāja saknes, miltenāja lapas, pīlādžu ogas, priedes skujas. Pēcpusdienā mazinās aktīvo vielu daudzums zaļajās augu daļās, tāpēc vislabāk drogas vākt dienas pirmajā pusē līdz pusdienlaikam, turklāt viena gada patēriņam. Savukārt saknes rok pēcpusdienā. Saknes var rakt rudenī no septembra līdz novembra sākumam. No saknēm lielākoties gatavo novārījumus un izvilkumus spirtā. Bet to lietošana prasa piesardzību. Uzturs un uzlējumi savā starpā var izrādīties nesaderīgi. Tas var izraisīt nevēlamas blakuspazīmes, tāpēc pirms to lietošanas ieteicams konsultēties pie ārsta.
