Spānijā noslēgusies balsošana parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās 0
Spānijā svētdien noslēgusies balsošana parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kuras aizēnoja Katalonijas separātistu krīze, kas vairojusi atbalstu galēji labējai partijai “Vox” (“Balss”).
Spānijā nepublicē nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātus, bet pēc iecirkņu slēgšanas tika publiskoti vairāku pēdējo dienu laikā veiktu sabiedriskās domas aptauju rezultāti.
Tie liecina, ka premjerministra Pedro Sančesa sociālisti iegūs gandrīz 120 vietas no 350 deputātu mandātiem parlamentā.
Iepriekšējās vēlēšanās aprīlī sociālisti uzvarēja, iegūstot 123 mandātus, taču neieguva absolūto vairākumu parlamentā un Sančesam tā arī neizdevās izveidot valdību, tādēļ viņš izsludināja jaunas vēlēšanas.
Aptauju rezultāti liecina, ka “Vox” kļūs par trešo lielāko partiju parlamentā, iegūstot ap 50 mandātiem. Šī partija bija maznozīmīgs spēlētājs Spānijas politikā līdz aprīlim, kad izcīnīja 24 vietas parlamentā, kļūstot par pirmo galēji labējo partiju, kas kopš Fransisko Franko nāves 1975.gadā spējusi izcīnīt pārstāvniecību nacionālajā likumdošanas sapulcē.
Opozīcijā esošā konservatīvā Tautas partija (PP) varētu būt ieguvusi gandrīz 90 mandātu, kas būtu vairāk nekā aprīlī iegūtie 66 deputātu mandāti.
Galēji kreisi noskaņotā “Unidas Podemos” (“Apvienoti mēs varam”) varētu iegūt ap 30 mandātiem salīdzinājumā ar 42 mandātiem aprīlī, bet liberālā pret katalāņu atdalīšanos noskaņotā partija “Ciudadanos” (“Pilsoņi”) partija varētu būt ieguvusi vien 14 vai 15 mandātus salīdzinājumā ar 57 mandātiem aprīlī.
Sančess pēdējās dienās vairākkārt paudis bažas par “Vox” agresīvo izteikti labējo politiku un brīdinājis, ka šī partija ieraus valsti atpakaļ Franko diktatūras tumšajās dienās. “Vox” vēlas aizliegt visas separātistu kustības un priekšvēlēšanu kampaņā likusi uzsvaru uz nacionālo vienotību.
Aprīlī notikušajās vēlēšanās piedalījās 76% balsstiesīgo, jo Sančesam izdevās mobilizēt kreisi noskaņotos vēlētājus nepieļaut “Vox” uzplaukumu.
Tomēr jaunākie dati liecina, ka stundu pirms iecirkņu slēgšanas vēlētāju aktivitāte sasniedza 56,9%, kas ir par četriem procenta punktiem mazāk nekā šajā pašā laikā aprīlī.
Tās bija jau ceturtās vēlēšanas pēdējo četru gadu laikā. Vēlēšanu mērķis ir izkļūt no politiskā strupceļa, kādā Spānija nonākusi pēc aprīlī notikušajām vēlēšanām.
Situāciju pasliktinājusi krīze Katalonijā, kur oktobrī izraisījās vardarbīgi protesti pēc cietumsodu piespriešanas deviņiem separātistu līderiem.
Sabiedriskās domas aptaujas vairo bažas, ka politiskā paralīze Spānijā turpināsies arī pēc šīm vēlēšanām., jo sociālisti, visticamāk, izvēlēsies veidot mazākuma valdību, kuras darbība būtu sarežģīta.
