Spānijas kailgliemežu komanda dārzā gardi ēd…Tikmēr soctīklos spriež, kā viņus iznīdēt? 34
“Spāņu komanda brokasto…” tā soctīklā “X” ierakstījis Atis, pievienojot fotogrāfiju ar Spānijas kailgliemežu baru, kuri gardi ēd dārzā no trauciņa, kurā, kā redzams, sabērti milti.
Spāņu komanda brokasto… pic.twitter.com/HIGH8Nm4Kp
— Atis Skuja (@Florestanss) September 3, 2023
Soctīkla lietotāji aktīvi komentējuši šo fotogrāfiju. “Es šai komandai ieleju aliņu lēzenā bļodā, tie pārdzeras un atmet pleznas,” tā raksta Elita.
Savukārt Atis viņai atbild: “Mēģināju arī to, salēju alu apakštasītēs, lai viegli piekļūt, padzerties, nekādas atsaucības no viņu puses. Eksperimentēšu ar dzeltenajiem kukurūzas miltiem. Vajagot ar kukurūzas miltiem, mājās bija tikai kukurūzas ciete, tā laikam nesmaržo kā milti, ēda, pat paši klāt nevilkās.”
“Kādu maltīti dod? Kā dabūt vairāk līķu, nesmērējot rokas?” jautā Kristīne. “Nu pretīgi tie gliemji UK [Apvienotā Karaliste – red.] pa trotuāriem pēc lietus arī velkas kaut kādi pliki gliemji, nezinu, kas tie tādi, jo nav kā bildē, bet man katru reizi kuņģis otrādi apgriežas ieraugot,” raksta kāds cits.
Dace vien nosaka: “Ak, dies, tas dārzā pie mums? Nu gan traki!! Vispār novēlu veiksmīgu cīņu!”
“Fui, ar šiem jācīnās, traki savairojušies. Es gan brutālākās metodes lieku lietā,” pie Ata fotogrāfijas raksta Fredis. Savukārt Kristaps piebilst: “Citudien domāju, ka uz ietves pilns mazu suņu sūdu. Izrādījās, ka šie draņķi.”
“Mums šogad šī sērga vājprātīga. Rij nost burtiski visu, pat asās kabaču lapas. Visefektīvāk uz šiem iedarbojas sodas vai sāls uzbēršana, ļoti ātri nobeidz. Sausā laikā dārzu pa perimetru ar sāli kaisījām, jo viņi pār ceļu no džungļiem nāk pie mums. Lietū tas nestrādā,” raksta kāds cits komentētājs.
Lūk, daži komentāri no soctīkla “X” par Spānijas kailgliemežu maltīti Ata dārzā:
es šai komandai ieleju aliņu lēzenā bļodā, tie pārdzeras un atmet pleznas.
— Elita Veidemane 🇱🇻❤🇵🇱 💙💛Слава Україні! (@elitaveidemane) September 3, 2023
Vajagot ar kukurūzas miltiem, mājās bija tikai kukurūzas ciete, tā laikam nesmaržo kā milti, ēda, bat paši klāt nevilkās
— Atis Skuja (@Florestanss) September 3, 2023
kādu maltīti dod? kā dabūt vairāk līķu, nesmērējot rokas?
— Kristīne Pfafr (@kripf) September 3, 2023
Kāds teica ka kukurūzas milti, šiem kuņģis to netur, bet smarža pievilina. Mājā bija gan tikai kukurūzas ciete.
— Atis Skuja (@Florestanss) September 3, 2023
nu pretīgi tie gliemji 🤢 uk pa trotuāriem pēc lietus arī velkas kaut kādi pliki gliemji, nezinu, kas tie tādi, jo nav kā bildē, bet man katru reizi kuņģis otrādi apgriežas ieraugot 🤢🤢
— 𝙨𝙖𝙖𝙗 𝙬𝙞𝙩𝙝 𝙢𝙞𝙡𝙠 🦊 (@saabish_) September 3, 2023
Akdies, tas dārzā pie mums? Nu gan traki!! Vispār novēlu veiksmīgu cīņu!
— Daceb (@daceb_forksa) September 3, 2023
Fui, ar šiem jācīnās, traki savairojušies. Es gan brutālākās metodes lieku lietā.
— Fredis Stanga 🇱🇻🤝🚜🇳🇱 (@FredisStanga) September 3, 2023
Nopērc pīli, apēdīs visus
— Baiba Liepiņa (@Baicis) September 3, 2023
Vai kokaīns 😤?
— Something (@Something_67) September 3, 2023
Citudien domāju, ka uz ietves pilns mazu suņu sūdu. Izrādījās, ka šie draņķi.
— Kristaps Kašs (@Anti_vi_Rus) September 4, 2023
Mums šogad šī sērga vājprātīga. Rij nost burtiski visu, pat asās kabaču lapas. Visefektīvāk uz šiem iedarbojas sodas vai sāls uzbēršana, ļoti ātri nobeidz. Sausā laikā dārzu pa perimetru ar sāli kaisījām, jo viņi pār ceļu no džungļiem nāk pie mums. Lietū tas nestrādā.
— Sixi_from_80 (@Sixi1980Skele) September 3, 2023
Kā zināms, pēdējos gados Spānijas kailgliemeži lielā skaitā sākuši mājot arī Latvijas dārzos. Kā savā interneta vietnē informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), tad Spānijas kailgliemeži atzīti par vienu no simt invazīvākajām gliemežu sugām Eiropā un aktīvi izplatījušie arī pie mums.
“Spānijas kailgliemezis ir ekonomiski nozīmīga suga, kas apdraud ne vien laukaugus, bet arī cilvēku un mājdzīvnieku veselību. Tāpat šie gliemeži samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, apdraud dabiskos biotopus un izraisa Arion ģints sugu (citu gliemežu) ģenētisko eroziju. Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kurās šī suga ir ievazāta. Latvijā suga konstatēta 20. gs. beigās, bet jau 21. gs. sākumā tā strauji sākusi izplatīties. Ja 2009. gadā bija zināma tikai viena šīs sugas atradne, tad 2018. gadā suga apstiprināta 46 vietās. Spānijas kailgliemezim raksturīgas masveida populācijas, un, savairojoties lielā daudzumā, tas ir spējīgs nodarīt būtisku kaitējumu laukaugiem. Sakarā ar to, ka Spānijas kailgliemezim dzīves ilgums ir tikai viens gads, tā galvenais mērķis dzīvē ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju,” informē LLKC.
Metodes, kā apkarot Spānijas kailgliemežus, kuras iesaka LLKC, variet lasīt ŠEIT.
