Spices ierīkošana ir lētākais ūdens iegūšanas veids. Kur to ierīkot, cik izmaksās, kā ekspluatēt 1
Ierīkošanas izmaksu ziņā lētākais ūdens iegūšanas veids ir spices ierīkošana. Viena metra ierīkošana izmaksās vien ap 20 eiro. Dziļurbuma metrs izmaksā līdz 50 eiro par metru, bet viens metrs grodu akas maksās aptuveni 150 eiro, rēķinot gan darbu, gan materiālus.
Par to, kādās vietās iespējams ierīkot spici, kā tas notiek praktiski un kas jāņem vērā, ierīci ekspluatējot, stāsta pieredzējis meistars Indriķis Slava, kurš ar šāda veida ūdens ņemšanas vietu ierīkošanu nodarbojas vairākus gadu desmitus.
Jāmeklē lieli smilšu sanesumi
“Spice ir ūdens ņemšanas vieta no smilts vai grants slāņiem. Tiek iegūts ūdens, kas atrodas starp smilšu graudiņiem. Līdz ar to – jo rupjāka ir smilts, jo lielāka būs ūdens atdeve. Tīras smiltis pazemē ir pilnas ar ūdeni kā sūklis – īpaši jūras līmenī. Savukārt virs jūras līmeņa noteikti zem ūdens nesošā smilšu slāņa ir kāds ūdensnecaurlaidīgs norobežojošais slānis, virs kura ūdens plūst uz zemāko vietu,” skaidro Indriķis Slava.
Ūdens nesošie smilšu slāņi pamatā veidojušies pie jūras, senās upju grīvās, vecās upju gultnēs, atsevišķās vietās esošu upju krastos, pie lielākiem ezeriem. Tas, cik tālu no krasta ir šādi slāņi, atkarīgs no konkrētās vietas. Diemžēl tikai aptuveni desmit procentos Latvijas teritorijas iespējams ierīkot spici. Smiltīm jābūt bez māla piejaukuma. Tiklīdz tās ir sajauktas ar māla daļiņām, ar spici ūdeni iegūt nevar. Tas arī apgrūtinoši vai neiespējami, ja starp ūdens nesošo smilšu slāni un virszemi ir biezāki un cietāki ieži: akmeņi, dolomīts, biezs māla slānis. Te nevarēs iztikt bez urbšanas tehnikas.
Vai uz lauka ir akmeņi?
“Kad man zvana no Latvijas iekšzemes un vaicā par iespēju ierīkot spici, pirmais, ko vaicāju, – kā izskatās uzarts lauks, vai tas ir smilšains, vai ir māls un akmeņi. Tas palīdz spriest par vietu, nemaz to neapmeklējot klātienē,” turpina Indriķis Slava. “Spici var ierīkot tikai tad, ja gruntsūdens līmenis nav zemāks par deviņiem metriem. Tā ir zemākā robeža, no kuras iespējams ar virszemē novietotu sūkni uzsūkt ūdeni. Iemesls ir atmosfēras spiediens. Sūknis rada vakuumu, kuru kompensē atmosfēras spiediens, iedarbojoties uz grunti un izspiežot no tās ūdeni. Taču atmosfēras spiediens šādā situācijā spēj radīt vien līdz desmit metriem augstu ūdensstabu.”
Spicē, lai cik dziļa arī tā būtu, ūdens ieņem gruntsūdens līmeni. Ja gruntsūdens līmenis ir dziļāk par šiem deviņiem metriem, nekas cits neatliek kā virs spices ierakt attiecīgu skaitu grodu un sūkni novietot to apakšā. Tas, cik augstu sūknis spēj uzspiest ūdeni, tieši atkarīgs no ierīces jaudas. Šāda situācija, piemēram, ir Berģos, kur gruntsūdens līmenis mēdz būt dziļāk par deviņiem metriem. Sūknis šādā situācijā ziemā neaizsals, jo to sildīs pati grunts, elektromotora radītais siltums un no zemes izsūknētais ūdens, kura temperatūra ir aptuveni 4 grādi.
Plastmasas spices labumi
“Spice ir metru gara perforēta caurule, kurā ierīkots ļoti daudz caurumiņu aptuveni centimetru diametrā. Gals ir ciets, bet perforētā daļa apvilkta ar neilona sietu divās kārtās. Tālāk pievienota caurule, kas sniedzas līdz zemes virspusei un pie kuras tālāk tiek pieslēgts sūknis. Būtisks ir ūdensvada caurules diametrs – tam nevajadzētu būt mazākam par 32 mm. Pretējā gadījumā caurulēs ūdens plūsma bremzēsies, un sūknim būs daudz grūtāk paveikt savu darbu,” atklāj Slavas kungs. “Plastmasas spices pirms gadiem desmit sāku ierīkot pirmais. Iemesls – metāla spice salīdzinoši ātri aizaug. Elektroķīmisku procesu dēļ laika gaitā pie metāla caurules izgulsnējas ūdenī esošie minerāli, un veidojas ciets, ūdensnecaurlaidīgs apaugums. Plastmasas spicēm šāds apaugums neveidojas, un spicēm jebkuros apstākļos jākalpo vismaz 20–30 gadu.”
Sietiņš ar aizsardzību
“No spices aizsērēšanas ar smiltīm pasargā sietiņš ap tās perforēto daļu. Taču, lai cik smalks siets būtu, mēdz būt situācijas, kad ir ļoti sīku smilšu graudiņu piemaisījums. Lai tie neiekļūtu spicē, izmantojam sieviešu zeķes, ko uzvelk virs sietiņa. Ja piemaisījumi ir ļoti sīki, vajadzīgas biezākas 40 DEN zeķes, ja rupjāki, pietiks ar plānāku 20 DEN zeķi. Zeķes tiek izgatavotas no smalkiem neilona un elastāna diegiem, tie, starp citu, ir lieliski tehniskie materiāli, kas tiek izmantoti arī apģērba ražošanai,” stāsta speciālists.
“Ja vien nav paredzēta kāda darbība, kad nepieciešams ļoti liels ūdens patēriņš, ar vienu spici, kuras ražība ir 20 litru minūtē, ģimenes mājai pilnībā pietiek. Ar mazāk ražīgu ūdens ņemšanas vietu gan varētu būt problēmas. Taču situācijās, kad ūdens ir mazāk, blakus vienu otrai var ierīkot vairākas spices, kuras tiek pievienotas vienam sūknim. Tā esam apvienojuši pat līdz sešām spicēm. Starp tām ievērojām divu triju metru atstatumu.”
Dažādi paņēmieni
Spici var ierīkot gan pagalmā, gan mājas iekšienē. Pastāv vairāki spices ierīkošanas veidi: to var iedzīt zemē ar atbilstīgu veseri, izmantojot metāla spici ar metāla sietu, ar bruņu apvalku vai papildu aizsargsieta tinumu un konisku, asu galu. Spici var ieurbt, ar urbšanas iekārtu un šnekiem izveidojot atbilstīga dziļuma un diametra caurumu, var ieskalot, izmantojot ūdens spiedienu caur spices darba cauruli, ierīkot, izmantojot segcauruli un dubļu kausu – caurules gabalu, kam apakšā ir tā sauktā klapīte vai lodīte pretvārsta veidā, lai dubļu kausa caurulē varētu iesmelt grunti kopā ar ūdeni un tie netecētu ārā, ielikt vispirms zemē, ieskalojot segcauruli. Zemē tiek iekustināta vai ievibrēta metāla segcaurule, parasti 76, 89 vai 114 mm diametrā. Caurules iekšpusi pakāpeniski atbrīvo no grunts, izmantojot ūdens šļūteni, kurai galā ir metāla caurule svaram un grunts mehāniskai irdināšanai. Lai to paveiktu, vajadzīgs liels ūdens daudzums. Sasniedzot vajadzīgo dziļumu, segcaurulē tiek ielikta spice, un tad segcaurule ar sviras, vinčas vai domkrata starpniecību tiek izvilkta ārā, atstājot spici vajadzīgajā dziļumā.
Ar šo metodi darbu var paveikt ļoti ātri, var lietot plastmasas cauruli un sintētisko sietu. Var izveidot apbērumu ražības palielināšanai. Var tikt cauri līdz pat 10 m bieziem māla slāņiem, vidēji bieziem dūņu slāņiem, kā arī akmeņu slāņiem, kur frakcijas diametrs ir mazāks par novadšļūtenes diametru. Precīzi var redzēt grunts sastāvu un slāņojumu pareizai spices ielikšanai. Grunts tiek labi retināta, tādēļ segcauruli zemē dabūt ir viegli un ātri. Grunti kopā ar ūdeni var novadīt tilpnē vai līdz 20 m no spices likšanas vietas.
Mīti par spici
Priekšstats, ka ūdens ieguve no dziļurbuma nosaka labāku ūdens kvalitāti un daudzumu, nekā iespējams iegūt ar spici, nav pareizs. Bieži vien kvalitātes atšķirība ir tikai ūdenī esošo piemaisījumu ziņā, kur tieši piemaisījumu veids nosaka attīrīšanas iespējas un iekārtu izmaksas.
Nepareizs ir arī uzskats, ka ap spici pazemē veidojas dobums. Smiltis cieši piekļaujas spices kolonnai. Ierīkošanas laikā grunts tiek atbrīvota tikai no ļoti sīkiem piemaisījumiem – pārsvarā māla duļķēm.
Lai izvēlētos vietu spicei, nav vajadzīgs rīkstnieks. Spice tiek ievietota plašā ūdens nesošā smilšu slānī, nevis kā gadījumā ar aku, kad ar grodiem jātrāpa šaurai ūdeni nesošai dzīslai. Vietās, kur var ierīkot spici, jums daudz vairāk pastāstīs pieredzējis meistars: gan par spices dziļumu, gan ūdens kvalitātes un daudzuma prognozēm. Reti kur grunts slāņojums kardināli mainās gruntsgabala robežās.
Jāierīko ūdens filtrācijas sistēma, lai ūdeni atbrīvotu no iespējamiem ķīmiskajiem piemaisījumiem. Vislabāk izvēlēties attīrīšanas kolonnu, kura strādā automātiski.
Metāla spici, ja tā aizaugusi, nav iespējams izskalot ne mehāniski, ne ar ķīmiskiem līdzekļiem. Ja kāds apgalvo, ka to var, viņš mānās. Ja arī būs uzlabojums, tas būs īslaicīgs, bet tēriņi – līdzvērtīgi jaunas spices ierīkošanai. Prātīgākais risinājums būtu turpat blakus, varbūt nedaudz slīpi ierīkot jaunu spici, lai nav jādomā par jaunu ūdensvadu.
