Pasaulē
Citur

Lēmums, kas sašķeļ Austrumus un Rietumus: Stambulas katedrāli pārvērtīs par mošeju1

Foto: Imago/Scanpix/LETA

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Turcijas augstākā administratīvā tiesa anulējusi 1934. gadā toreizējā prezidenta Mustafas Kemala Ata­turka pieņemto dekrētu, ar kuru Stambulas Svētās Sofijas (Hagia Sophia) katedrāle tika pārvērsta par muzeju, tādējādi paverot iespēju to atkal padarīt par mošeju.

Erdogans vadās no iekšpolitiskiem apsvērumiem

Turcijas prezidents Redžeps Erdogans pagājušajā gadā izteicās, ka tā esot bijusi ļoti liela kļūda pārvērst Svētās Sofijas katedrāli par muzeju, un iekšpolitisku apsvērumu dēļ ir aktualizējis ideju par katedrāles pārvēršanu mošejā.

Erdogans tūlīt pēc tiesas lēmuma parak­stīja rīkojumu par ­UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās celtnes nodošanu Turcijas reliģisko lietu direktorātam un atvēršanu musulmaņiem lūgšanām.

Erdogans paziņojis, ka musulmaņu lūgšanas dievnamā sāksies 24. jūlijā, piebilstot, ka, “tāpat kā visām mūsu mošejām, Hagia Sophia durvis būs plaši atvērtas vietējiem un ārzemniekiem, musulmaņiem un nemusulmaņiem”.

Svētās Sofijas katedrāles būvniecība tika pabeigta 537. gadā Bizantijas imperatora Justiniāna I laikā.

Vairāk nekā 900 gadus tā bija ortodoksālās baznīcas centrs. 15. gadsimta vidū pēc Osmaņu impērijas militārās uzvaras Sofijas katedrāle tika pārveidota par mošeju.

Izveidojoties modernajai Turcijai, mošeja tika pārvērsta par muzeju un tajā tika aizliegts veikt reliģiskas ceremonijas.

Prezidents neuzklausa ārvalstu brīdinājumus

Turcijas autoritārais prezidents Redžeps Erdogans nav uzklausījis daudzu pasaules sabiedrības pārstāvju brīdinājumus nemainīt statusu gandrīz 1500 gadus vecajam vēstures un kultūras piemineklim, ko ciena un godā kā kristieši, tā musulmaņi, atzīmē aģentūra “Reuters”.

ASV, Krievijas un vairāku citu valstu politiķi un baznīcu vadītāji, tajā skaitā Romas pāvests Francisks, pauduši bažas par statusa maiņu ­UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajai celtnei, kas savulaik kļuvusi par centru gan kristīgās Bizantijas, gan musulmaņu Osmaņu impērijai un ir viena no mūsdienu Turcijas visvairāk apmeklētām vietām.

Grieķijas kultūras ministrs novērtējis Turcijas tiesas lēmumu kā “atklātu provokāciju” civilizētajai pasaulei, bet ­UNESCO pārstāvis paudis nožēlu, ka nav ticis informēts agrāk, un tagad pārskatīšot ēkas statusu.

Prezidents Erdogans savas valdīšanas 17 gados ir centies iebīdīt islāmu Turcijas politikas vidienē un pārskatīt laicīgās Turcijas valsts dibinātāja Ataturka mantojumu.

Atceļot vienu no Ataturka vissimboliskākajiem lēmumiem, kas apliecināja viņa apņēmību veidot laicīgu republiku, Erdogans ir īstenojis savu projektu par islāma atkalieviešanu sabiedriskajā dzīvē, atzīmē Vašingtonas Tuvo Austrumu institūta Turcijas pētniecības programmas direktors Soners Kagaptajs.

“Līdz ar Hagia Sophia pārvēršanu par mošeju notiek reliģijas ietekmes pavairošana Turcijas izglītības sistēmā un arī daudzās valdības iestādēs,” secina pētnieks.

Erdogana lēmums sašķeļ Austrumus un Rietumus

Erdogans paziņojis, ka tagad Turcija var atstāt pagātnē Allāha lāstu, kas, pēc osmaņu sultāna Mehmeta II vārdiem, piemeklēšot katru, kas pārvērtis ēku no mošejas par muzeju.

Turcijas biedrība, kas rosināja atcelt muzeja statusu katedrālei, apgalvo, ka Hagia Sophia esot sultāna Mehmeta II īpašums, jo viņš iekaroja Konstantinopoli 1453. gadā un pārveidoja tolaik jau 900 gadus veco grieķu ortodoksālo katedrāli par mošeju.

Osmaņi pievienoja ēkai minaretus un tās iekšienē izvietoja paneļus ar uzrakstiem arābu valodā. Zeltītās mozaīkas un kristiešu ikonas, ko bija aizseguši osmaņi, atkal varēja redzēt, kad Hagia Sophia kļuva par muzeju 1934. gadā.

Saistītie raksti

Ekumeniskais patriarhs Bartolomejs, aptuveni 300 miljonu pasaules ortodoksālo kristiešu garīgais vadītājs, kura mītne ir Stambulā, paziņojis, ka Hagia Sophia pārvēršana par mošeju liks vilties kristiešiem un sašķels Austrumus un Rietumus.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IJ
Ieva Janelsiņa
Kultūra
Jaunā teātra sezona ir klāt. Ar kādām prasībām tagad jārēķinās skatītājiem?
Speciālreportāža 2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Baltkrievijā dzīvību zaudējis protestētājs, vairāki desmiti ievainoti
16 minūtes
LE
LETA
Kultūra
Mūžībā devies rakstnieks un publicists Artūrs Snips
55 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Levits aicina izmeklēt Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu procesu
32 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Kā atšķiras un sakrīt krievvalodīgo interešu aizstāvju viedokļi? Priekšvēlēšanu duelī “Cīņa par Rīgu” Inna Djeri un Jānis Kuzins 1
1 stunda