FOTO: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Stresa termometrs: Kas Latvijā rada vislielāko iedzīvotāju uztraukumu? 2

Covid-19 straujā izplatība, sociālā distancēšanās un citi ārkārtas situācijā noteiktie ierobežojumi cilvēkos rada stresu un nedrošību. To apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometrs – pētījums, kurā analizēts Latvijas iedzīvotāju stresa pašvērtējums Covid-19 laikā, kā arī veiktie piesardzības un profilakses pasākumi.

“Daudzi to uztver ļoti nopietni.” NBS kapteinis komentē izplatīto versiju par Krievijas iebrukumu Latvijā
Lika izģērbties līdz apakšbiksēm, mani filmēja un visiem veica daktiloskopiju! Jaroslavs atklāti par bēgšanu no Ukrainas
Darba devēji izķer pat pirmo kursu studentus. Kura profesija šobrīd ir viena no pieprasītākajām darba tirgū?
Lasīt citas ziņas

Pētījums atklāj, ka respondenti kā trīs nozīmīgākos stresa cēloņus min bailes par savu un tuvinieku veselību (71%), atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildību pret noteiktajiem ierobežojumiem (64%), kā arī situāciju darbā – iespējamo darba zaudēšanu, algas samazināšanos vai sava biznesa zaudēšanu (42%).

Tāpat iedzīvotāju satraukuma pamatā ir neziņa par medicīnisko preču un medikamentu pieejamību (19%), sociālā distancēšanās un citi ierobežojumi (10%), kā arī ilgstoša atrašanās mājās (9%).Savukārt 3% par Covid-19 izplatību neuztraucas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Satraukuma līmenis sabiedrībā – augsts

Iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par sava satraukuma līmeni saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē (atzīme 1 – vispār neuztraucas, 10 – ļoti uztraucas). Rezultāti atklāj, ka 18% par slimības izplatību izrāda ļoti lielu satraukumu (snieguši vērtējumu 9 vai 10), lielākā vai mazākā mērā satraucas 60% respondentu (vērtējumi no 5 līdz 8), savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 norādījis 21% pētījuma dalībnieku.

LA.LV Aptauja

Kas tevi šajā laikā satrauc visvairāk?

  • bailes par savu un tuvinieku veselību
  • atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildību pret noteiktajiem ierobežojumiem
  • situāciju darbā – darba zaudēšana un algas samazināšanās
  • nekas, visu mēģinu uztvert viegli un ticu, ka ārkārtas situācija drīz beigsies

Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka aptaujā atklātais satraukuma līmenis ir ļoti augsts un tas ir pielīdzināms satraukumam, kas varētu rasties, zaudējot tuvinieku vai pēc atlaišanas no darba. Augsto satraukuma līmeni rada vairāku faktoru kopums – bailes par savu un tuvinieku veselību, nezināmas nākotnes perspektīvas, straujas dzīvesveida izmaiņas, nonākšana izolācijā, liela kolektīva uzmanības pievēršana notiekošajam, kā arī cilvēku zināšanu trūkums par to, kā tikt galā ar satraukumu jaunajos apstākļos. Augsta stresa gadījumā iedzīvotājiem vajadzētu saņemt arī psiholoģisku atbalstu.

Kas stresa laikā notiek ar cilvēka organismu?

Eksperts skaidro, ka satraukums ir normāla reakcija uz lielām izmaiņām vai kādu nozīmīgu zaudējumu. Tas palīdz mobilizēties un pārvarēt grūtības. Satraukuma brīžos paātrinās sirdsdarbība un elpošana, smadzenes un muskuļi tiek pastiprināti apgādāti ar skābekli un barības vielām, respektīvi, cilvēks ir gatavs stāties pretī izaicinājumam.

FOTO: Karīna Miezāja/LA.LV

Pārsvarā cilvēks pielāgojas un laikā gaitā ar zaudējumu vai jaunajiem apstākļiem iemācās sadzīvot, tomēr, ja satraukums ir ilgstošs un augstā līmenī saglabājas mēnešiem vai pat gadiem, tad cilvēka resursi izsīkst, krītas darbaspējas, vājinās imunitāte, kā arī organisms ir nemitīgā sasprindzinājumā, kas noved pie muskuļu un muguras sāpēm, bezmiega, hroniska nogurumu un dzīvesprieka zuduma.

Jo ilgāk cilvēks atrodas šādos paaugstināta stresa apstākļos, jo vairāk problēmu var rasties. Būtiskākās no tām ir alkoholisms, sirds un asinsvadu slimību riski, kā arī neirožu un depresijas iespējamības pieaugums.

Par Covid-19 izplatību vairāk uztraucas sievietes

Pētījuma rezultāti atklāj, ka kopumā par Covid-19 izplatību vairāk uztraucas sievietes. Starp sievietēm visaugstākos stresa pašvērtējumus (atzīmes 8,9 un 10) norādījušas 43%, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir tikai 24%.

Tāpat salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes izrāda lielākas bailes par savu un tuvinieku veselību (75,7% pret 64,8%), kā arī vairāk satraucas par atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildību pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem (70,7% pret 55,9%). Savukārt vīrieši biežāk norādījuši, ka viņus uztrauc ilgstoša atrašanās mājās (10,4% pret 7,6%).

Foto: Edijs Pālens/LETA

Dr. A. Veselovskis skaidro, ka psihoterapeita kabinetā vīrieši un sievietes uztraucas vienlīdz stipri. Bet aptaujā, iespējams, vīrieši mēģina sevi parādīt kā drošākus un stiprākus. Tāpat jāņem vērā, ka mūsu sabiedrībā ir sociāli pieņemamāk, ka jūtas un satraukuma vairāk izrāda tieši sievietes, savukārt par vīrieti lielā mērā valda priekšstats, ka viņam jātiek ar visu galā, jābūt kā akmens sienai, tāpēc satraukumu vai bailes vīrietis nedrīkst izrādīt.

Tā rezultātā vīrieši satraukumu apzināti vai neapzināti cenšas noliegt, lai gan par paaugstinātu vīriešu stresu liecina pārmērīga alkohola lietošana, biežākas avārijas, agrāka mirstība un augstāks izdarīto pašnāvību skaits.

Kā Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar Covid-19 radīto stresu?

Pētījumā respondenti tika aicināti sniegt atbildes par visiem pasākumiem, kas ikdienā tiek veikti, lai tiktu galā ar Covid-19 radīto stresu.

51% sniedza atbildi, ka stingri ievēro sociālo distancēšanos un citos noteiktos ierobežojumus, 51% arī norādīja, ka pastiprināti mazgā rokas un dezinficē virsmas, 50% atbildēja, ka dodas pastaigāties svaigā gaisā (piemēram, uz jūru vai mežu), savukārt 42% stresa mazināšanai nodarbina sevi ar sadzīves darbiem.

Tāpat 40% atbildēja, ka stresa mazināšanai skatās filmas vai seriālus, 38% regulāri sazinās ar ģimenes locekļiem, 36% informācijas ieguvei izmanto tikai uzticamus avotus, bet vēl 17% lasa grāmatas un 15% dara ko citu.

Dr. A. Veselovskis Covid-19 izplatības laikā sniedz šādus ieteikumus stresa un uztraukuma mazināšanai:
1. Rīkojieties pragmatiski un racionāli! Balstieties uz reāliem un pārbaudītiem faktiem un skaitļiem, nevis emocijām. Ievērojiet valstī noteiktos drošības pasākumus.

2. Atrodiet pozitīvas un ķermeni un prātu stiprinošas nodarbes! Staigājiet, vingrojiet, mācieties, lasiet grāmatas, atpūtieties, izgulieties, kā arī izmēģiniet jaunas nodarbes vai sen aizmirstus hobijus!

3. Saglabājiet pozitīvu domāšanu, jo krīzes vienmēr beidzas. Turklāt krīze ir normāla dzīves sastāvdaļa. Viegli nav, bet tieši grūtības kā labs treniņš mūs padara stiprākus. Sakiet sev:
“Es tikšu galā! Šis ir dzīves izaicinājums, cietais rieksts, kurš jāatrisina. Man patīk izaicinājumi!”

4. Nekrītiet panikā, nepakļaujieties bailēm un negatīviem scenārijiem, jo masveida panika var nodarīt lielāku kaitējumu nekā vīruss! Problēmas risiniet racionāli!

Attēlam ir ilustratīva nozīme.
Foto: pexels.com

5. Neskaidrība, nedrošība un paaugstināta spriedze krīzes apstākļos ir normāla parādība. Pakāpeniski mācieties sadzīvot ar nezināmo. Pieņemot neskaidro, samazinās uztraukums, paaugstinās imunitāte un “izdzīvošanas spējas.” Ieskaidrojiet sev, ka situācija pakāpeniski atrisināsies.

Ieteikumi veikalu un sabiedrisko vietu apmeklēšanai

BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka 15% aptaujāto izjūt ļoti lielu satraukumu brīžos, kad īslaicīgi dodas ārpus mājām, piemēram, uz veikalu vai citu sabiedrisku vietu, 63% snieguši atbildi, ka izjūt nelielu uztraukumu.

Savukārt 16% norādījuši, ka, īslaicīgi dodoties ārpus mājas, uztraukumu Covid-19 izplatības kontekstā neizjūt. Lielāku uztraukumu, apmeklējot kādu sabiedrisku vietu, izjūt sievietes. Starp aptaujātajām sievietēm 20,7% atbildēja, ka ļoti uztraucas brīžos, kad jādodas ārpus mājām, savukārt sieviešu vidū šis rādītājs bija 8,5%.

Capital Clinic Riga imunoloģe Dr. Tatjana Ļiņova uzsver, ka šobrīd drošākā iepirkšanās ir tiešsaistes pakalpojumi – attālināti, bezkontakta veidā. Ja no veikala apmeklēšanas izvairīties tomēr neizdodas, ieteicams izvēlēties tikai vienu ģimenes locekli, kas dosies uz veikalu.

FOTO: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Noteikti nepieciešams sastādīt iepirkumu sarakstu, kā arī plānot produktus vairākām dienām, lai veikalā pavadītu pēc iespējas mazāk laika. Veikalā noteikti jāievēro vismaz divu metru distance citam no cita un iepirkšanās laikā ieteicams izmantot arī virsmu dezinfekcijas līdzekļus, lai apstrādātu iepirkumu groziņu rokturus, kā arī antiseptiskos līdzekļus roku apstrādei.

SAISTĪTIE RAKSTI

Iepērkoties ieteicams izmantot bezskaidras naudas norēķinus.Tāpat eksperte atgādina, ka ar rokām nevajadzētu aiztikt virsmas, kas atrodas sabiedriskās vietās un transportā, piemēram, lifta pogas, rokturus, kā arī noteikti jāizvairās no roku spiešanas u. tml.

Pēc saskares ar jebkuru virsmu publiskā vidē obligāti jānomazgā rokas, kā arī ar nemazgātām rokām nedrīkst aiztikt seju. Ja ziepes uzreiz nav pieejamas, ieteicams lietot ādai paredzētos antiseptiskos līdzekļus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Vislielākā nelaime ir ar uztura bagātinātājiem.” Ārste par to, kādu postu var nodarīt “brīnumlīdzekļi”
Ko saka zinātnieki, vai koronavīruss rudenī vairs nespēs izraisīt epidēmijas vilni?
Kā atpazīt aplamības un patiesību par sirds veselību
Garšīgas svētku receptes cukura diabēta pacientiem
“Daudzi to uztver ļoti nopietni.” NBS kapteinis komentē izplatīto versiju par Krievijas iebrukumu Latvijā
Lika izģērbties līdz apakšbiksēm, mani filmēja un visiem veica daktiloskopiju! Jaroslavs atklāti par bēgšanu no Ukrainas
Darba devēji izķer pat pirmo kursu studentus. Kura profesija šobrīd ir viena no pieprasītākajām darba tirgū?
Krievijas miljardieris: “Vai Krievijas interesēs ir iznīcināt Ukrainu? Protams, nē, tā būtu milzīga kļūda”
“Vislielākā nelaime ir ar uztura bagātinātājiem.” Ārste par to, kādu postu var nodarīt “brīnumlīdzekļi”
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
“Mēness aptieka” – labākā darbavieta Latvijā. Ko nozīmē šāda apbalvojuma iegūšana?
Mēness aptieka: 14% Latvijas iedzīvotāju šogad nesvinēs Jāņus
Mēness aptieka: Gandrīz pusei aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzēriens Nr.1 Jāņos būs alus
21% “Centrālajā laboratorijā” testēto ērču šogad konstatēta Laimas slimība
„Mēness aptieka”: uz mājām vai biroju aptiekas produktus tagad var piegādāt „Wolt”
Ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrības atbalstu Ukrainas iedzīvotāji Mēness aptiekās varēs iegādāties recepšu medikamentus 10 000 eiro apmērā
Lielākajai aptaujāto daļai nav pietiekamas informācijas par savu vecāku sirds veselību
Bērniem jāzina rīcība gadījumos, ja sagriezts pirksts vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība
Piecas lietas, ko, iespējams, nezināji par farmaceita profesiju
„Mēness aptiekas” farmaceitu un ratiņkērlinga komandas spēlē uzvar draudzība
„Mēness aptieka” saņem starptautisko Best Places To Work sertifikātu
Darbu sākusi „Centrālās laboratorijas” filiāle Olainē
Vingrošana un speciāli pielāgoti vingrojumi pretsāpju terapijai
Par katru labdarības akcijā „Pērkot tu ziedo!” iegādāto RFF produktu divdesmit centus ziedo bēgļiem
Labestības tablete ikvienam
Medus sastāvs un īpašības mūsdienīgā skatījumā
Kolagēns – veselām locītavām un ādai
Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai
Trīs mutes higiēnas vaļi jeb mutes dobuma higiēnas minimums
„Mēness aptiekas” komanda Rimi Rīgas maratonā skries kopā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienības jauniešiem
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
jauninājumi ērtībai pamazām top par ierastu ikdienu aptiekā
Ja locītavas smeldz no pārslodzes
Piens, lakrica vai šokolāde. Ar ko varētu konfliktēt tavas zāles
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Labestības tablete ikvienam
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta
Atzīmējot Latvijas olimpiskā un paralimpiskā sporta sasniegumus
Kāpēc D vitamīns ir visbiežāk apspriesto uztura bagātinātāju topā
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs apzināti “cepinās” saulē karstākajā dienas laikā
Alkohols smadzenes sasniedz 30 sekunžu laikā. Kā tas ietekmē katru mūsu orgānu?
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 15
Jana Kļava: Mācāmies nodrošināt pacientu vienlīdzību arī Latvijā
Nesteidz sauļoties: pret ādas vēža draudiem izturamies vieglprātīgi
“Itālijā vīns par diviem eiro, mēs varam tikai sapņot!”: Danusēvičs atklāj, kā veselības ministrija cenšas izskaust dzeršanu Latvijā
Darba devēji izķer pat pirmo kursu studentus. Kura profesija šobrīd ir viena no pieprasītākajām darba tirgū?
Olafs Zvejnieks: Krievijai – defolts. Kādas būs sekas?
Valstī spēkā brīdinājums par negaisa risku. Laika prognoze trešdienai
Turcija atbalsta Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO. Turcija “dabūjusi visu, ko tā vēlējās”
“Dziedāt man nozīmē dzīvot.” Saruna ar Kijivas Nacionālās operas solisti Olhu Matušenko
Kolorado vaboles dodas uzbrukumā: audzētāji šogad ziņo par sevišķi plašu kartupeļu lapgraužu izplatību
Krievijas okupētajā Severodoneckā beidzas pārtika. Pilsētā joprojām atrodas vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju
Lēdurgā sadursmē ar kravas auto gājis bojā vieglās automašīnas vadītājs
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
VIDEO. “Sākumā domāju, ka tas ir bojā gājis lapsēns, bet nē, tas ir bijis kāda cilvēka…”: latviete pie lapsu alas atrod nomedīto “pārtiku”
09:55
Lēdurgā sadursmē ar kravas auto gājis bojā vieglās automašīnas vadītājs
09:47
Krievija turpina raķešu teroru pret Ukrainas iedzīvotājiem: Mikolajivā raķete trāpījusi daudzdzīvokļu ēkai
09:35