“Tas ir labākais, kas varēja notikt Latvijas politikā!” Iedzīvotāji tādā starā par Kulbergu, ka pielīdzina viņu Kārlim Ulmanim 0
Pagājis nedaudz vairāk par nedēļu kopš darbu sāka Andra Kulberga vadītā valdība. Valdības maiņa sociālajos medijos no sākta gala jau bijusi aktīvi apspriesta tēma. Ļaudis diskutē par viņa līdzšinējo darbu un iespējamo ietekmi uz Latvijas politisko vidi. Kamēr vieni aicina nesteigties ar secinājumiem, citi uzskata, ka jaunā premjera darbības stils jau tagad būtiski atšķiras no ierastās politiskās prakses.
Ar savu redzējumu dalījies kāds sociālo mediju lietotājs, kurš uzskata, ka Kulberga nonākšana valdības vadītāja amatā Latvijas politikā ienesusi jaunu dinamiku. Viņaprāt, premjera enerģiskā pieeja un koncentrēšanās uz konkrētu problēmu risināšanu varētu būtiski ietekmēt arī gaidāmo vēlēšanu gaitu un sabiedrības priekšstatu par to, kādam jābūt mūsdienīgam politiķim. Lūk, ieskats tajā, ko vietnē “Facebook” raksta Verners Gabranovs:
“Andris Kulbergs – 80 dienās apkārt zemeslodei? Andra Kulberga apstiprināšana amatā pirms nedēļas (28. maijā) ir ienesusi pavisam citu dinamiku mūsu politikas rāmajā mārkā. No malas raugoties, tieši Kulberga figūra šobrīd darbojas kā labvēlīgs “sistēmas šoks” un viņa enerģiskā pieeja šobrīd liek uz rudeni (vēlēšanas) skatīties ar veselīgu optimismu: Kulbergs pēc savas dabas ir izmeklētājs un tehnisks analītiķis (atcerēsimies kaut vai viņa vadīto Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kur viņš “izrengenizēja” miljonu nobīdes un ierēdņu shēmas).
Viņš pagaidām nerunā tukšās frazēs un necenšas izpatikt visiem. Viņa valdības pirmie uzstādījumi – cīņa pret karteļiem, budžeta stabilizācija un drošības caurumu aizlāpīšana – ir tieši tas, ko sabiedrība pieprasīja pēc Latgales dronu incidenta un LVM skandāla.
Opozīcijas sarežģītā dzīve
Manis iepriekšējā postā pieminētā opozīcijas līksmība pēc Siliņas demisijas atdūrās kā pret sienu. Ar 66 balsīm apstiprinātā koalīcija (kurā nu ir Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un ZZS paliekas bez izteiktas Krauzes ietekmes) ir parādījusi, ka spēj konsolidēties zibensātrumā, kad “māja deg”.
Opozīcijai nu ir atņemts stāsts par “vāju un paralizētu valsti”. Viņiem tagad pretī stāv premjers, kurš pats nāk no uzņēmējdarbības vides, kurš saprot loģistiku un kuram nav vēsturiskās “shēmošanas” bagāžas. Ja viņam izdosies sakārtot tos pašus dronu detekcijas algoritmus, pievilkt grožus Valsts kancelejā un ne tikai, parādīt, ka valsts uzņēmumu peļņa vairs netiks dāvināta lobijiem, tas pilnībā pārrakstīs rudens vēlēšanu piedāvājumu.
Sabiedrība beidzot redzēs atšķirību starp diviem modeļiem: “administrēšana un taisnošanās” pret “skaidru rīcību”.
Andris Kulbergs šobrīd ir tieši tas “tehnokrātiskais un enerģiskais atoms”, kurš ir dabūjis savas “80 dienas”, lai pierādītu, ka Latviju var vadīt citādāk – bez bailēm no lieliem lēmumiem, ar asu fokusu uz infrastruktūru, enerģētiku un tiesiskumu.
Ja viņš šajā īsajā posmā nesadegs un neiekritīs veco partiju intrigās, rudens vēlēšanas var izvērsties nevis par “lētāko griķu” populisma uzvaru, bet par pieprasījumu pēc kompetences.
Riski; Mēs esam pieraduši, ka vasara pirms vēlēšanām ir solījumu, lentīšu griešanas un tukšu debašu laiks, kad nekas reāls nenotiek. Kulbergs šo ierasto ritmu ir pilnībā uzspridzinājis, radot trīs ļoti neērtas dilemmas vecajai elitei:
1. Viņš atņem “solīšanas” monopolu
Vecās partijas bija sagatavojušas standarta programmas: “Mēs rudenī nāksim un beidzot sakārtosim militāros iepirkumus, mēs beidzot iztīrīsim ierēdniecību pēc LVM skandāla…”
Neērtā realitāte: Kulbergs to dara tagad, uzreiz no pirmās dienas. Kad premjers reālā laikā paraksta rīkojumus, maina dienestu vadītājus un pieprasa tūlītējus auditus, opozīcijas un veco sabiedroto solījumi par “nākotnes darbiem” sāk izskatīties smieklīgi. Viņš demonstrē, ka politiskajai gribai nav vajadzīgs gaidīt oktobri.
2. Viņš maina “vēlamā politiķa” standartu
Līdz šim vecie politiķi izdzīvoja, pateicoties prasmei “skaisti runāt un neko neapsolīt”, noslēpjoties aiz sarežģītas juridiskās valodas un birokrātijas procedūrām.
Kontrasts: Kulberga tiešais, brīžiem pat griezīgais un analītiskais stils, kas balstīts ciparos un Excel tabulās (ko mēs redzējām jau Rail Baltica sāgā), liek tradicionālajiem politiķiem izskatīties arhaiskiem. Pēkšņi vēlētājs redz, ka premjers var runāt kā mūsdienīgs krīzes menedžeris, nevis kā kompartijas vai komjaunatnes instruktors. Tas rada pieprasījumu pēc pilnīgi citas politiskās rīcības un kompetences līmeņa.
3. Kompromatu un shēmu paralīze
Tradicionālais veco partiju ierocis pirms vēlēšanām ir “melnais PR” un vecu rēķinu kārtošana. Bet pret Kulbergu šis arsenāls šobrīd īsti nestrādā. Viņš amatā ir tik nesen un tik specifiskā krīzes situācijā, ka mēģinājumi viņu gremdēt tiktu uztverti kā tiešs sabotāžas akts pret valsti un tās drošību. Vecās haizivis saprot: ja viņas šajās “80 dienās” sāks likt viņam spieķus riteņos, vēlētājs oktobrī viņas var sodīt ar vēl lielāku bardzību, jo sabiedrība pieprasa rezultātu (it īpaši tajā pašā gaisa telpas aizsardzībā).
Andris Kulbergs ir radījis situāciju, kurā labākā priekšvēlēšanu kampaņa ir reāls darbs. Vecajām partijām tas ir visnepateicīgākais scenārijs, jo strādāt krīzes režīmā un atbildēt par rezultātu ir daudz grūtāk nekā tērēt miljonus reklāmas rullīšos televīzijā.
Šis četru mēnešu sprints Latvijas politiku var mainīt neatgriezeniski. Un, cerams, uz labo pusi, ko daudzi no mums arī vēlās.”
Ieskats arī komentāru sadaļā:
