“Tādas rindas iepriekš nav bijušas…” Slimnīcu uzņemšanas nodaļas ir pārpildītas ar pacientiem 95
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ģimenes ārstu prakses un slimnīcu uzņemšanas nodaļas ir burtiski pārpildītas ar pacientiem, kas ir Covid-19 pandēmijas sekas, jo daudzi veselības aprūpes pakalpojumi nebija pieejami un cilvēki ir ielaiduši savas slimības.
Pat asins analīzes par maksu?
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Balvu ģimenes ārste Līga Kozlovska sacīja, ka kovida atvilnis smagi sit arī pa pacientu naudas maku, jo daudzi netiek pie valsts apmaksātās ārstēšanas, tāpēc ir spiesti ārstēties par maksu. Balvos pat rentgena izmeklējumi esot jāgaida gana lielā rindā.
“Pagaidām nepieciešamības gadījumā vispieejamākās ir asins analīzes. Taču Veselības ministrija ir informējusi, ka analīžu valsts kvota, visticamāk, beigšoties oktobrī. Ja valdība nepiešķirs papildu naudu, tad gada nogalē pat analīzes būs par maksu,” brīdina ģimenes ārste.
Arī viņa savā praksē izjūt to, ka, tuvojoties rudenim un ziemai, kad atkal varētu būt ierobežota piekļuve ārstiem, cilvēki ļoti vēlas izmeklēties.
Pacienti nākot nepārtrauktā plūsmā, viņu vidū esot ļoti daudz tādu, kuriem ir saasinājušās hroniskās kaites. Patlaban jūtams arī to cilvēku pieplūdums, kuru veselība ir cietusi no vīrusu infekcijām, kas vasaras laikā arvien izplatās, īpaši enterovīrusu izraisītā vasaras gripa.
Nu jau ir sasniegts kovida seku pīķis, jo daudzi joprojām netiek vaļā no tā sauktā garā kovida, kā arī pēc slimošanas izraisītā noguruma un depresijas.
Līdzīgi pašreizējo situāciju raksturoja arī Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš, kura praksē netipiski vasarai ir izteikts akūto pacientu pieplūdums.
Ap 120 pacientu diennaktī
Nepietiekamais valsts finansējums kovidu pārslimojušo cilvēku ārstēšanai ambulatori, ārstu trūkums, kā arī vasaras atvaļinājumu laiks ir novedis pie tā, ka pārpildītas ir arī slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
Piemēram, Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga pastāstīja, ka “tādas rindas uzņemšanā iepriekš nav bijušas”. K. Smilga: “Kovida briesmas ir pagājušas, un cilvēki vēršas pēc palīdzības.
Viņi netiek pie speciālistiem ambulatorajās iestādēs, viņiem sāp, un viņi mēģina to palīdzību saņemt tur, kur ir vaļā durvis.
Uzņemšanas nodaļā, kā zināms, vienmēr tās ir vaļā. Šajā nodaļā tiek ievesti vai paši ierodas ap 120 pacientu diennaktī, kas ir ļoti daudz. Agrāk augstākais punkts bija 80 cilvēku, bet tagad tas jau ir krietni pārsniegts.”
Līdzās strauji pieaugošajam slimnieku skaitam bažas radot arī rudens tuvošanās, jo nav zināms, vai valsts kompensēs elektroenerģijas tarifu vai nāks klajā ar paziņojumu par tarifu celšanu ārstniecības pakalpojumiem.
Kad slimnīcas saņēma piemaksas par kovida pacientu ārstēšanu, tad, kā sacīja Smilga, varēja tikt uz normāla ceļa un segt savas izmaksas. Bet no 1. jūlija, kad piemaksas ir noņemtas, situācija ir mainījusies uz slikto pusi.
Arī Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa pastāstīja, ka pēdējā pusotra mēneša laikā esot neraksturīgi daudz pacientu.
“Ziemā uzņemšanas nodaļā bija vidēji 70 cilvēku diennaktī, bet tagad – jau pie simta.” Daudz slimojot bērni un veci hroniski slimi cilvēki. Ģimenes ārsti ir atvaļinājumos, un cilvēki izmantojot slimnīcas uzņemšanas nodaļu.
Apmēram puse šeit ierodas paši un pusi atved neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. No visiem pacientiem apmēram 30% veselības stāvoklis ir tik slikts, ka tiek uzņemti stacionārā.
“Cilvēku pieplūdums ir sekas tam, ka kovida laikā bija grūti tikt pie ārstiem. Patlaban pie mums atved diezgan daudz slimnieku, kuri inficējušies ar koronavīrusu un kuriem radušās smagas problēmas ar veselību. Jūtam, ka saslimstība palielinās – šodien pat slimnīcā iestājās desmit šādi pacienti,” sacīja Ozoliņa.
Nevēlas gaidīt garā rindā poliklīnikā
Pandēmijas sekas izteikti jūt arī Daugavpils reģionālā slimnīca. Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs uzskata, ka pacientu pieplūdums uzņemšanas nodaļā ir sekas tam, ka laikus nebija pieejama ārstēšana ambulatorajā sektorā, kas tagad izpaužas kā veselības problēmu saasinājums.
Piemēram, neirologi saņemot pacientus kā nekad ar ļoti retām saslimšanām. Pārslogoti esot gan terapeiti, gan kardiologi.
G. Semjonovs: “Labi, ja vizītē pie kardiologa tiek pēc diviem mēnešiem, bet bieži jāgaida trīs mēneši un pat pusgads. Pacientam tiek veikti izmeklējumi un atkal jāgaida vizīte pie šī speciālista, bet tikmēr veselības stāvoklis vēl vairāk pasliktinās un cilvēks nonāk uzņemšanas nodaļā.”
Akūto pacientu vidū esot tādi cilvēki, kuri nevēlas vērsties pie ģimenes ārsta, kā arī tādi, kurus ģimenes ārsts nosūta tieši uz uzņemšanas nodaļu. Viņi nevēlas gaidīt garā rindā poliklīnikās, bet viņi nesaprotot, ka vēl garākā rindā būs jāgaida slimnīcā.
“Jāņem vērā vēl kāda tendence. Iespējams, ka tās ir problēmas ar psihi, kāpēc netiek ievēroti satiksmes noteikumi.
Pēdējā laikā ir ļoti daudz avāriju un līdz ar to politraumu.
Atved nevis vienu cietušo, bet uzreiz trīs četrus smagi cietušus cilvēkus. Tas rada milzīgu papildu slodzi līdzās jau tā lielajai mediķu slodzei,” vērš uzmanību Daugavpils slimnīcas vadītājs.
Veselības ministrija informatīvajā ziņojumā valdībai ir norādījusi – lai nodrošinātu rehabilitāciju pēc Covid-19 izraisītajām sekām, kā arī gatavību ātri izvērst veselības aprūpes un vakcinācijas kapacitāti atbilstoši rudens scenārijam, papildus šī gada otrajā pusgadā būtu nepieciešami 20 miljoni eiro.
Taču ministrija nav pieprasījusi papildu naudu, lai varētu ārstēt kovidu pārslimojušos cilvēkus, kuriem nepieciešams laikus saņemt speciālistu konsultācijas un izmeklējumus kovida atstāto seku ārstēšanai.
Ambulatoro pacientu apjoms ir pamatīgi palielinājies, taču iespējas viņus ārstēt nav pieaugušas. Šīs sekas vispamatīgāk tagad jūt slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
