Tiesa daļēji piekritusi Citskovskim: rīkojumi par atstādināšanu atzīti par prettiesiskiem 0
Administratīvās rajona tiesa piektdien daļēji apmierinājusi bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pieteikumu apvienotajā administratīvajā lietā par rīkojumiem saistībā ar viņa atstādināšanu un disciplinārsoda piemērošanu, kā arī Valsts kancelejas rīkojumu par pieteicēja atbrīvošanu no valsts civildienesta, aģentūru LETA informēja tiesa.
Lieta tika ierosināta pēc pieteicēja pieteikuma par Ministru prezidenta rīkojumiem saistībā ar viņa atstādināšanu un disciplinārsoda piemērošanu, kā arī par Valsts kancelejas rīkojumu par pieteicēja atbrīvošanu no valsts civildienesta.
Vērtējot pieteicēja atstādināšanu no amata, tiesa konstatēja, ka atstādināšana pieņemta kā preventīvs pasākums, lai nodrošinātu likumīgu un lietderīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem.
Tomēr tiesa atzina, ka jau no 2024. gada janvāra Valsts kancelejā bija novērsti riski, ka pieteicējs varētu veikt nelikumīgu rīcību ar līdzekļiem saistībā ar Ministru prezidenta komandējumu organizēšanu. Līdz ar to iestāde nebija pienācīgi izvērtējusi atstādināšanas nepieciešamību un samērīgumu.
Rīkojums un tā grozījumi tika atzīti par prettiesiskiem, un pieteicējam atlīdzināta neizmaksātā darba samaksa un sociālās garantijas.
Tiesa atzina, ka pieteicējs ar savu rīcību ir izdarījis disciplinārpārkāpumu. Tas izpaudies kā iepirkumu procedūru neveikšana atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši Valsts civildienesta likumam rakstveidā neziņojot Ministru prezidentam par to, ka līgumreisu pasūtīšana rada Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu.
Tiesa secināja, ka izvēlētais disciplinārsods – pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem – pēc būtības pieteicējam noteikts pamatots. Vienlaikus iestāde nav pietiekami izvērtējusi un motivējusi izvēlēto amatu, uz kuru pieteicējs ir pārceļams.
Nav izskaidrojama iestādes rīcība par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā pazemināt pieteicēju tādā amatā, kura pienākumos ietilpst publisko iepirkumu veikšana. Tas pēc būtības ir pretrunā iemesliem, kuru dēļ pieteicējs tika saukts pie disciplināratbildības.
Tiesa arī konstatēja, ka Valsts kancelejas rīkojums par pieteicēja atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās ir tiesisks un pamatots.
Ikviena nodarbinātā persona ir tiesīga pēc savas brīvas gribas izbeigt attiecīgās nodarbinātības attiecības, par to attiecīgi paziņojot iestādei, savukārt iestāde šo viņa gribu nedrīkstēja nerespektēt un nepieņemt lēmumu par ierēdņa atbrīvošanu no amata. Vienlaicīgi tiesa nekonstatēja priekšnoteikumus atlaišanas pabalsta izmaksai četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, piemērojot Darba likuma normas.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma noformēšanas dienas.
Citskovskis aģentūrai LETA norādīja, ka tiesa faktiski atzinusi divus Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumus par prettiesiskiem. Proti – rīkojumu par atstādināšanu un darba algas neizmaksu un rīkojumu par Citskovskim piemēro disciplinārsodu. “Gala rezultāts ir taisnīgs,” sacīja viņš.
Trešais Citskovska prasījums bija saistīts ar atlaišanas pamata grozījumu un atlaišanas pabalsta izmaksu. Šo prasījumu tiesa neapmierināja. Citskovskis atzina, ka trešais pieteikums bija iesniegts, jo viņš apzinājās, ka tas ir “juridiskās jaunrades interpretācijas jautājums” un ar to, visticamāk, būs jāiet līdz Augstākajai tiesai.
Vienlaikus viņš atzina, ka vēl nav izlēmis, vai tiesas lēmumu pārsūdzēs. Vēl esot ar to jāiepazīstas, kā arī jākonsultējas ar savu juridiskās palīdzības sniedzēju.
Jau vēstīts, ka Citskovskis saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, viņš nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.
Tāpat vēstīts, ka prokuratūra ir nodevusi tiesai arī saistībā ar Kariņa lidojumiem ierosināto krimināllietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir Citskovskis.
Bijušais Valsts kancelejas direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.
Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku Valsts kancelejas un tās struktūrvienības – Ministru prezidenta biroja – amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.
Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 383 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.
Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos Valsts kanceleja nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.
Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, Valsts kanceleja varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 383 eiro apmērā, uzskata prokuratūra.
Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par Valsts kancelejas iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.
Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumos, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāji secinājuši, ka Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.
Prokuratūra ņēmusi vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2022. gadam Valsts kancelejai bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tika organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Tādējādi prokuratūra secinājusi, ka Valsts kancelejas direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi, uzskata prokuratūra.
Tāpat ziņots, ka 2024. gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos. Vēlāk lietu pārņēma prokuratūra.
Savukārt Valsts kontrole savā revīzijā norādīja uz būtiski lielākiem nepamatotiem tēriņiem, nekā tos apsūdzībā norādījusi prokuratūra.
Valsts kontroles revidentu skatījumā, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.
Kā norādīja Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.
