No pretiniekiem par sabiedrotajiem: “Kariņa lidojumu” skandālā negaidīts pavērsiens. Kāds absurds notiek Latvijas tiesās? 0
Administratīvajā rajona tiesā 21. novembrī būs pieejams spriedums lietā, kurā bijušais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis tiesā pārsūdzējis valdības lēmumu pazemināt viņu amatā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Vēlāk Citskovskis darbu VK pameta pavisam. Nedēļu pirms sprieduma viņš viesojas TV24 raidījumā “Dienas personība” un komentē savu nostāju plaši apspriestajā skandālā.
“Saprotu, ka pati izmeklēšana noritējusi vairāk kā pusotru gadu, šobrīd tas iznākums ir tāds, ka prokuratūra pēc šī pusotra gada ir cēlusi šo apsūdzību.
Es vērsos prokuratūrā, lai izskaidro man šo apsūdzību. Man tiešām nav skaidras tās lietas, ne ar loģisko saprātu, ne kā citādi, es to apsūdzību nesaprotu,” Citskovskis norāda.
Viņš saņēma prokuratūras atteikumu, nekas paskaidrots konkrētāk netikšot, visu uzzinās tiesā.
“Tātad ir noskaidrots un atzīts, ka Kariņš pats ir pieņēmis lēmumu par lidojumiem, bet mani apsūdz par to, ka es neesmu atcēlis šādu lēmumu. Es lūdzu paskaidrot, kurš likums un kāds pamats man dod šādu Kariņa lēmumu atcelt, neesmu saņēmis skaidrojumu, līdz ar to šobrīd gaidu tiesu,” viņš jautā.
Kariņš arī pats publiski atzinis, ka Citskovskis apsūdzība ir nepamatota – tā viņš 10. novembrī izteicās intervijā TV3.
Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.
Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.
Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās “abās koalīcijās” – gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.
Citskovskis skaidro, ka ar Kariņu nav tikušies un lietu pārrunājuši.
“Tā situācija ir absurda pati pēc savas būtības.
Ja Kariņš pieņēma lēmumu, tad viņam arī par to jāatbild. Ja prokuratūra viņu nesauc pie atbildības un uzskata, ka tas lēmums ir likumīgs, tad nav pamata mani saukt pie atbildības. Apsūdzība ir nepamatota un absurda,” apsūdzētais norāda.
Jau vēstīts, ka prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidente Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir Citskovskis.
Citskovskis aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka nesaprot viņam izvirzīto apsūdzību. Viņš arī teica, ka prokuratūrai lūdzis rakstveidā skaidrot, par ko tiek apsūdzēts. “Man iedeva sacerējumu uz trim lapām, no kura ir grūti saprast, ko esmu nodarījis,” sprieda bijušais ierēdnis. No prokuratūras esot saņemts atteikums sīkāk skaidrot apsūdzību. “Apsūdzību es nesaprotu un arī tai nepiekrītu. Un esmu gatavs savu nevainību pierādīt tiesā,” paziņoja Citskovskis.
Savukārt pērn vasarā Citskovskis sacīja, ka vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar mēģinājumiem viņu ietekmēt. “Ir rakstveida materiāls, ir e-pasti ar elektroniskajiem failiem, kur skaidri var redzēt, ko katrs ir rakstījis, kādus viedokļus vēlas paust. Un pēc tam seko mutiska saruna, kur divas Ministru prezidenta biroja amatpersonas, tai skaitā Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, mēģina mani pārliecināt sniegt vēlamo viedokli, pretī solot nevērtēt manu atbildību,” tolaik apgalvoja Citskovskis.
Tikmēr Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Kļaviņa un citas amatpersonas toreiz noliedza Citskovska apgalvojumus par viņu iesaisti speciālo avioreisu lietā.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka pievērsis uzmanību Citskovska atklāsmēm par izdarīto spiedienu.
Citskovskis novembrī paziņoja, ka vairāk nekā gadu neesot saņēmis atbildi uz iesniegumu par mēģinājumu viņu ietekmēt.
Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.
Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības – Ministru prezidenta biroja – amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.
Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 382 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.
Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos VK nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.
Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, VK varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 382,90 eiro apmērā. Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par VK iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.
Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumos, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāji secinājuši, ka VK direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai VK kā iestādē, kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par Ministru prezidenta darbības materiālo, tehnisko un organizatorisko nodrošināšanu, tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.
Prokuratūra ņēmusi vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2022. gadam VK bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tikai organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Tādējādi prokuratūra secinājusi, ka VK direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību VK, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi.
2024. gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos. Vēlāk lietu pārņēma prokuratūra.
Savukārt Valsts kontrole savā revīzijā norādīja uz būtiski lielākiem nepamatotiem tēriņiem, nekā tos apsūdzībā norādījusi prokuratūra. Valsts kontroles revidentu skatījumā, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.
Kā norādīja Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.
