Tikai muļķis neredz, kas notiek! Putina “uzvaras” virza Krievijas ekonomiku uz melno caurumu 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpina pasludināt “uzvaras” un pārliecināt ārvalstu auditoriju par panākumiem kaujas laukā Ukrainā un Krievijas ekonomikā, taču realitāte ir daudz skarbāka, raksta medijs “The Guardian”.
Krievijas ekonomika piedzīvo vissarežģītāko periodu kopš pilna mēroga kara sākuma. Pēdējā gada laikā ieņēmumi no naftas un gāzes ir samazinājušies par 22%.
Pieaugošie militārie izdevumi vairs nestimulē ekonomiku, un budžeta deficīts tuvojas 3% no IKP – neliels rādītājs pēc Eiropas standartiem, bet ievērojams ārvalstu investīciju un aizdevumu trūkuma dēļ.
“Lai finansētu karu, Kremlis ir spiests paaugstināt nodokļus un palielināt iekšzemes aizņēmumus, kas veicina inflāciju. Puse budžeta tiek novirzīta armijai, militāri rūpnieciskajam kompleksam, iekšējai drošībai un parādiem,” norāda žurnālisti.
Savu lomu spēlē arī Rietumu sankcijas, neskatoties uz Krievijas centieniem atrast jaunus pircējus.
Pēc iebrukuma Ukrainā Ķīna, Indija un Turcija palielināja savus iepirkumus mazākā mērā, jo eksports uz Eiropu strauji samazinājās. Tomēr 2026. gadā to kopējais apjoms nobāl salīdzinājumā ar to, ko pirms kara iepirka valstis, kas ieviesa sankcijas.
Aizeks Levijs, politikas analītiķis Enerģētikas un tīra gaisa pētījumu centrā, sacīja: “Krievijas ieņēmumi no fosilā kurināmā eksporta 2025. gadā bija par 13% zemāki nekā pirmskara līmenī, ko noteica stingrākas sankcijas, Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai un cīņa par eksportu. Šis spiediens pastāvīgi samazina ieņēmumus, no kuriem Maskava ir atkarīga.”
Pat pirms jaunu sankciju ieviešanas Krievijas ekonomika virzījās uz recesiju. Centrālā banka bija spiesta paaugstināt procentu likmes līdz rekordaugstam līmenim, kas pārsniedza 20%, lai ierobežotu nevaldāmo inflāciju pēc pirmajiem trim kara gadiem, kas ietvēra milzīgus militāros izdevumus.
Augstās procentu likmes, kas tagad ir samazinājušās līdz 16%, sāka ierobežot inflāciju, taču tās samazināja uzņēmumu peļņu un skaidras naudas rezerves. Tā rezultātā investīcijas apstājās, ražošana dažās nozarēs strauji samazinājās un visā ekonomikā strauji pieauga saistību neizpildes līmenis.
Ekonomisti apgalvo, ka Krievijas milzīgā korporatīvās kreditēšanas paplašināšana pirmajos trīs kara gados apvienojumā ar ilgstošu augstu procentu likmju periodu izraisīja dziļas problēmas banku sistēmā.
Krievija arī ir lielā mērā paļāvusies uz savu lielāko enerģētikas gigantu aplikšanu ar nodokļiem, lai finansētu savu kara mašīnu. Taču šomēnes Putins paplašināja nodokļu atlaides diviem no Krievijas lielākajiem enerģētikas gigantiem – Gazprom un Rosneft, kas saskaras ar pieaugošu finansiālu spiedienu.
Bet pats svarīgākais ir tas, ka Krievijas ekonomiskās problēmas sāk ietekmēt plašākus iedzīvotāju slāņus. Neskatoties uz represīvo sistēmu, sabiedrības neapmierinātība Krievijā pieaug. Pēc sociologu domām, to krievu skaits, kuri ziņo par savas labklājības pasliktināšanos, ir trīs reizes lielāks nekā to, kuri jūt uzlabojumus.
Pretdezinformācijas centrs iepriekš ziņoja, ka Krievija gatavojas plaša mēroga mazo un vidējo uzņēmumu slēgšanai kara izraisītās budžeta krīzes dēļ. Centrs uzsver, ka, pieaugot kara izmaksām un ekonomikai stagnējot, Kremlis atkal izvēlas vieglāko ceļu – finansiālā sloga pārnešanu uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
