Ko organisms nodara cilvēkam, ja viņš guļ par maz stundu – šis “sods” galīgi nav patīkams 0
Nepietiekams miegs nozīmē ne tikai smagu pamošanos un nogurumu nākamajā dienā. Jauns pētījums atklāj, ka regulārs miega trūkums var būt saistīts ar būtiski īsāku mūžu. Oregonas Veselības un zinātnes universitātes (OHSU) pētnieki secinājuši, ka cilvēkiem, kuri guļ mazāk nekā septiņas stundas naktī, ir augstāks priekšlaicīgas nāves risks.
Šis faktors izrādījies ietekmīgāks nekā uzturs, fiziskās aktivitātes, sociālekonomiskais statuss vai pat vientulība.
Miegs joprojām tiek uztverts kā kaut kas, ko var “atlikt uz vēlāku laiku” – piemēram, izgulēties brīvdienās. Tomēr šāda pieeja organismam nenāk par labu. Pieaugušajiem ieteicams gulēt 7-9 stundas naktī. Zīdaiņiem līdz 12 mēnešiem – 12-16 stundas Skolas vecuma bērniem – 9-12 stundas. Cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma – 7-8 stundas
Pētnieki analizēja plaša mēroga veselības paradumu aptaujas datus, salīdzinot respondentus ar paredzamo dzīves ilgumu viņu dzīvesvietas reģionā. Rezultāti parādīja, ka līdzās smēķēšanai tieši miegs, kas ir īsāks par septiņām stundām, visciešāk saistīts ar samazinātu ilgmūžību.
Pētnieki atzina, ka pat viņus šie secinājumi pārsteiguši, viņi negaidīja, ka saistība ar paredzamo dzīves ilgumu būs tik cieša, tāpēc miegs cilvēkiem būtu jāuztver tikpat nopietni kā uzturs vai kustības.
Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā SLEEP Advances, ir pirmais, kurā miega ilgums un paredzamais dzīves ilgums analizēts pa gadiem katrā ASV štatā.
Tas paver iespējas turpmākiem pētījumiem – īpaši reģionos, kur noteiktos periodos miega un mūža ilguma rādītāji būtiski atšķīrušies no vidējiem. Zinātnieki cer, ka tas palīdzēs labāk izprast, kāpēc miegs tik spēcīgi ietekmē veselību ilgtermiņā.
Miega nepieciešamība ir individuāla un lielā mērā ģenētiski noteikta. Tomēr pat viena stunda miega deficīta var būtiski ietekmēt gan fizisko, gan garīgo veselību.
