Tramps netīši aizdedzina jaunu kodolbruņošanās sacensību pasaulē 0
Lai gan Donalds Tramps bieži runā par vēlmi novērst kodolkaru, viņa ārpolitikas kurss varētu būt izraisījis straujāko kodolieroču izplatības kāpumu kopš Aukstā kara.
Tramps ierosina ASV aizsardzības pienākumu samazināšanu pret sabiedrotajiem, tādējādi vēl vairākas valstis – tostarp Vācija, Dienvidkoreja, Japāna un Polija – sākušas atklāti apsvērt savas kodolprogrammas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka, ja NATO pievienošanās nenotiks, Ukraina varētu atjaunot savu kodolspēju.
Šis “kodolsignālu” vilnis notiek laikā, kad:
Krievija draud ar kodoltriecieniem un pārceļ taktiskos ieročus uz Baltkrieviju.
Ķīna slepeni būvē simtiem jaunu kodolraķešu šahtu.
ASV palielina savus kodolspēkus – jauna bumba, raķetes, bumbvedēji un zemūdenes tiek izstrādāti.
Vienlaikus Trampa administrācijā trūkst pieredzējušu cilvēku kodolieroču kontroles jomā, un lēmumi tiek pieņemti pretrunīgi – vienlaikus brīdinot par kodoldraudiem un signalizējot sabiedrotajiem, ka tiem jārūpējas pašiem par savu aizsardzību.
Eksperti brīdina – vien tas, ka valstis sāk atklāti runāt par kodolbruņošanos, ir bīstams slieksnis, kas var novest pie jauna, daudz sarežģītāka, daudzpolārā kodolpasaules scenārija.
Vācijā – valstī, kur iepriekš pat runāšana par kodolieročiem bija politiski nepieņemama tēma – iespējamais nākamais kanclers Frīdrihs Mercs marta intervijā nenoliedza iespēju, ka Vācija varētu attīstīt savu kodolprogrammu.
Viņš arī ierosināja sākt sarunas par Francijas un Lielbritānijas kodolatturēšanas paplašināšanu uz visu Eiropu, un pauda, ka Vācija varētu beidzot būt gatava atbalstīt Francijas stratēģiskās autonomijas ideju attiecībā pret ASV. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir ierosinājis paplašināt Francijas “kodoljumbralu”, un 18. martā paziņoja, ka 2035. gadā Francija izvietos savus “Rafale” iznīcinātājus ar virsskaņas kodolgalviņām pie Vācijas robežas.
Polijā, NATO pierobežas valstī, premjerministrs Donalds Tusks martā kļuva par pirmo Polijas līderi, kurš ieminējās par iespējamu kodolbruņošanās ceļu, sakot runā, ka valstij būtu jāizmanto iespējas, kas saistītas ar kodolieročiem. Viņš arī norādīja, ka Ukraina pieļāva kļūdu, 1990. gados atsakoties no saviem kodolieročiem, atstājot sevi neaizsargātu pret Krieviju.
Ukraina, kas jūtas pamesta ASV vājo drošības garantiju apstākļos, arī ir sākusi atklāti runāt par kodolatbaidīšanas atjaunošanu. Prezidents Volodimirs Zelenskis pērn oktobrī paziņoja: “Vai nu Ukrainai būs kodolieroči un tie mūs aizsargās, vai arī Ukraina būs NATO sastāvā.”
Saskaņā ar Ukrainas medijiem, Zelenskis apgalvojis, ka pirms ASV vēlēšanām Tramps viņam sacījis: “Tavs redzējums ir saprātīgs.” Trampa administrācija vēlāk paziņojusi, ka Ukraina NATO nepievienosies.
“Iztēlojies, ka tu esi Zelenskis – spiests piekrist netaisnīgam mieram bez pienācīgām drošības garantijām. Kāda ir tava labākā likme?” – retoriski jautā Daniels Sērvers no Džonsa Hopkinsa Universitātes.
“Vai ukraiņi tehniski varētu to paveikt? Jā. Viņi labi pārvalda šo jomu – viņiem ir kodolmateriālu pieredze, kvalificēti fiziķi un izcili inženieri. Tas nav ārpus iespējām arī Polijai, Vācijai, Japānai vai Taivānai.”
Ilgtermiņā pat Francijas kodolatbaidīšanas garantija nebūtu pārliecinoša daudziem Eiropas valstīm.
“Vai poļi to uztvertu nopietni? Nekādā gadījumā. Visticamāk, arī vācieši ne,” saka eksperts Roberts, kurš paredz jaunu reģionālu “kodolvalstu grupējumu” rašanos, tostarp Skandināvijā.
