Trauksmes zvans: Eiropas ūdens rezerves izsīkst – iespējamas smagas sekas 0
Lielas Eiropas teritorijas ūdens rezerves izžūst, liecina jaunas analīzes dati, kas balstīti uz divdesmit gadu satelīta datiem. Salīdzinot datus, konstatēts, ka saldūdens krājumi sarūk visā Dienvidu un Centrāleiropā, sākot no Spānijas un Itālijas līdz Polijai un daļai Lielbritānijas, vēsta “The Guardian”.
Londonas Universitātes koledžas (UCL) zinātnieki, sadarbojoties ar “Watershed Investigations” un “The Guardian”, analizēja 2002.–2024. gada satelīta datus, kas uzrauga Zemes gravitācijas lauka izmaiņas.
Ūdens ir smags, tāpēc izmaiņas pazemes ūdeņos, upēs, ezeros, augsnē un ledājos parādās signālā, ļaujot satelītiem efektīvi izmērīt uzkrāto ūdens daudzumu.
Secinājumi atklāj krasu nelīdzsvarotību: ziemeļu un ziemeļrietumu Eiropa – īpaši Skandināvija, daļa Lielbritānijas un Portugāle – kļūst mitrāka, kamēr lielas Dienvidu un Dienvidaustrumu teritorijas, ieskaitot daļu Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Francijas, Šveices, Vācijas, Rumānijas un Ukrainas, izžūst.
Zinātnieki uzsver, ka klimata sabrukums ir redzams datos. “Salīdzinot kopējos sauszemes ūdens krājumu datus ar klimata datiem, tendences kopumā sakrīt,” skaidro UCL profesors Muhameds Šamsuduha, kurš specializējas ūdens krīžu un risku mazināšanā.
Tas būtu trauksmes zvans politiķiem, kas joprojām šaubās par emisiju samazināšanu, piebilst Šamsuduha. “Vairs nerunājam tikai par 1,5°C sasiluma ierobežošanu, iespējams, ka virzāmies uz 2°C virs pirmsindustrijas līmeņiem, un tagad redzam sekas.”
Pētnieks Arifins izolēja pazemes ūdens krājumus no kopējiem sauszemes ūdens datiem un konstatēja, ka arī šie izturīgākie ūdens krājumi ataino kopējo ainu,
apstiprinot, ka lielākā daļa Eiropas slēpto saldūdens rezervju tiek iztērēta.
Tendences Lielbritānijā ir dažādas. “Kopumā rietumi kļūst mitrāki, kamēr austrumi kļūst sausāki, un šī tendence pastiprinās,” stāsta Šamsuduha.
“Lai gan kopējie nokrišņi var būt stabilāki vai pat nedaudz palielināties, modelis mainās. Redzam stiprākas lietusgāzes un ilgākus sausuma periodus, īpaši vasarā.”
Pazemes ūdens tiek uzskatīts par klimatam izturīgākiem nekā virsējie ūdeņi, taču vasaras lietusgāzes bieži nozīmē, ka vairāk ūdens tiek zaudēts notekūdeņos un plūdos, kamēr ziemas sezonā pazemes ūdens uzkrāšana var samazināties.
“Dienvidaustrumu Anglijā, kur pazemes ūdens nodrošina aptuveni 70% no publiskā ūdens, šīs mainīgās nokrišņu tendences var radīt nopietnas problēmas,” piebilst viņš.
Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, kopējais Ūdens ņemšanas apjoms no virsējā un pazemes ūdens ES starp 2000. un 2022. gadu samazinājies, taču pazemes ūdens ieguve palielinājusies par 6%, ko galvenokārt ietekmē publiskais ūdensapgādes sektors (18%) un lauksaimniecība (17%).
Tas ir kritiski svarīgs resurss: 2022. gadā ES dalībvalstīs pazemes ūdens veidoja 62% no kopējā publiskā ūdensapgādes apjoma un 33% no lauksaimniecības ūdens pieprasījuma.
Eiropas Komisijas pārstāvis norādīja, ka tās ūdens noturības stratēģija “mērķē palīdzēt dalībvalstīm pielāgot ūdens resursu pārvaldību klimata pārmaiņām un risināt cilvēka radītās slodzes.”
Stratēģija cenšas veidot ūdens gudru ekonomiku un ir saistīta ar komisijas ieteikumu ūdens efektivitātes uzlabošanai, kas paredz uzlabot efektivitāti vismaz par 10% līdz 2030. gadam. Ar noplūdes līmeni, kas svārstās no 8% līdz 57% visā ES, komisija uzsver, ka cauruļu zudumu samazināšana un infrastruktūras modernizācija būs būtiska.
Hanna Cloka, Hidroloģijas profesore Rīdings Universitātē, teica: “Ir satraucoši redzēt šo ilgtermiņa tendenci, jo nesen esam piedzīvojuši ļoti lielas sausuma epizodes, un pastāvīgi dzirdam, ka šajā ziemā nokrišņu varētu būt mazāk nekā parasti, un mēs jau esam sausumā.”
“Nākamajā pavasarī un vasarā, ja nesaņemsim nepieciešamos nokrišņus, būs smagas sekas Anglijā. Mūs sagaida stingri ūdens patēriņa ierobežojumi, un tas sarežģīs ikviena dzīvi.”
Vides aģentūra jau brīdinājusi Angliju gatavoties sausumam, kas turpināsies līdz 2026. gadam, ja rudens un ziemas laikā nenokritīs pietiekami daudz lietus.
Ūdens ministre Emma Hardija teica, ka uz ūdens resursiem ir “pieaugošs spiediens. Tāpēc valdība veic izšķirošas darbības, tostarp izstrādājot deviņus jaunus rezervuārus, lai nodrošinātu ilgtermiņa ūdens noturību.”
Taču vien solīt ļoti lielus rezervuārus, kas nebūs gatavi vēl vairākus gadu desmitus, nekavējoties neatrisinās problēmu, norāda Cloka.
“Mums jāfokusējas uz ūdens atkārtotu izmantošanu, mazāku ūdens patēriņu sākotnēji, dzeramā ūdens atdalīšanu no atkārtoti izmantotā ūdens, dabas risinājumu izmantošanu un būvniecības plānošanu,” viņa saka.
“Vienkārši nedarām šīs lietas pietiekoši ātri, lai turētu līdzi ilgtermiņa tendencēm.”
Eiropas izžūšanas tendence radīs tālākas sekas, ietekmējot pārtikas drošību, lauksaimniecību un ūdens atkarīgās ekosistēmas, īpaši pazemes ūdens barotas dzīvotnes
, saka Šamsuduha. Spānijas krājumu samazināšanās var tieši ietekmēt Lielbritāniju, kas lielā mērā paļaujas uz Spāniju un citām Eiropas valstīm augļu un dārzeņu importā.
Klimata ietekmes, kas ilgstoši bija redzamas Dienvidos, no Dienvidāzijas līdz Āfrikai un Tuvajiem Austrumiem, tagad ir daudz tuvāk mājām, un klimata pārmaiņas acīmredzami ietekmē pašu Eiropu.
“Jāpieņem, ka klimata pārmaiņas ir reālas, tās notiek un ietekmē mūs,” saka Šamsuduha, aicinot uz labāku ūdens pārvaldību un atvērtību jaunām, pat neparastām idejām, tostarp plašu lietus ūdens savākšanu valstīs kā Lielbritānija.
Globāli izžūšanas karstie punkti veidojas Tuvajos Austrumos, Āzijā, Dienvidamerikā, ASV rietumu krastā un Kanādā, savukārt Grenlande, Islande un Svalbārdas salas arī rāda dramatiskas izžūšanas tendences.
