Sausums, plūdi un karstums “apēd” desmitiem miljardu eiro un samazina ekonomisko izaugsmi: cik ilgi Eiropa vēl izturēs? 0
Šovasar sausumi, karstuma viļņi un plūdi Eiropas Savienībai radījuši zaudējumus, kas tiek lēsti 43 miljardu eiro apmērā, samazinot reģiona ekonomisko izaugsmi gandrīz par pusi procentpunkta, liecina pirmdien publicēts pētījums, par ko vēsta ārvalstu prese.
Tas pats pētījums aplēsis, ka šīs vasaras notikumu radītās sekas līdz 2029. gadam varētu Eiropas ekonomikai kopumā izmaksāt ap 126 miljardiem eiro. “Šie aprēķini, visticamāk, ir konservatīvi,” sacīja pētījuma autori – Manheimas universitātes pētniece Sehrisha Usmane, kā arī Eiropas Centrālās bankas ekonomisti Mailss Pārkers un Matilde Vallata.
Ekstrēmi laikapstākļi kļūst arvien biežāki, jo siltumnīcefekta gāzes turpina sasildīt pasauli.
2024. gadā dabas katastrofas, tostarp postošie plūdi Spānijā, Eiropā iznīcināja īpašumus 31 miljarda dolāru vērtībā, norāda apdrošināšanas kompānija “MunichRe”.
“Klimata pārmaiņas ir palielinājušas ekstrēmu laikapstākļu, piemēram, plūdu, sausumu, karstuma viļņu un meža ugunsgrēku biežumu un intensitāti, un tas viss veicina pieaugošās ekonomiskās izmaksas Eiropas reģioniem,” sacīja Usmane pirmdien Briselē notikušā pasākuma laikā.
Pētījums ietvēra gan fiziskos postījumus ēkām un infrastruktūrai, gan ietekmi uz darba ražīgumu un efektivitāti, kā arī ķēdes reakcijas sekas citās ekonomikas nozarēs. Tajā nebija iekļauti zaudējumi no meža ugunsgrēkiem, kas šogad Eiropā iznīcināja vairāk nekā 1 miljonu hektāru platību.
“Šie notikumi nav tikai īslaicīgi satricinājumi,” uzsvēra Usmane. “To ietekme izpaužas ilgtermiņā.” Plūdi var izjaukt piegāžu ķēdes. Sausumi var iznīcināt lauksaimniecības ražu. “Sākumā tas ir tikai karstuma vilnis,” viņa teica. “Bet tas ietekmē tavu efektivitāti, samazina darba ražīgumu.”
Sausums izrādījās vispostošākais – šovasar tas ES radīja zaudējumus 29,4 miljardu eiro apmērā. Karstuma viļņi un plūdi attiecīgi izmaksāja 6,8 miljardus un 6,5 miljardus eiro.
Īpaši smagi cieta Dienvideiropa – reģions, kas ir īpaši neaizsargāts pret klimata pārmaiņām. Kipra, Grieķija, Malta un Bulgārija zaudēja vairāk nekā 1% no savas ekonomiskās izlaides.
“Dānija, Zviedrija, Vācija uzrāda salīdzinoši zemākus zaudējumus, bet šajos reģionos arī pieaug gan notikumu biežums, gan apmērs, īpaši plūdu gadījumā,” rakstīja pētnieki.
Atklājumi nāk brīdī, kad klimata zinātnieki ziņoja, ka globālā sasilšana jūlija karstuma vilni Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā padarījusi par 2 grādiem karstāku nekā tas būtu bijis citādi. Zinātnieki arī aprēķinājuši, ka meža ugunsgrēki Spānijā un Portugālē kļuvuši 40 reizes ticamāki klimata pārmaiņu dēļ.
