“Esmu pārsteigta, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šobrīd nāk klajā ar priekšlikumu atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku,” saka veselības ministre Anda Čakša, solot mediķiem pakāpeniskus uzlabojumus. Tikmēr arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzsver, ka mediķiem nav pamata ticēt un gaidīt, ka būs kaut kas labs.
“Mums ir plāns pakāpeniski virzīties uz virsstundu mazināšanu, līdztekus palielinot mediķu algas. Pieliekam pie algas un pakāpeniski samazinām darba laiku par 20 stundām gadā. Normāli būtu, ka ārsti un medicīnas māsas strādā 168 stundas, taču patlaban viņi strādā līdz pat 240 stundām. Ja izdosies veselības aprūpei iezīmēt vienu procentpunktu no sociālajām iemaksām un ja Eiropas Komisija atļaus plānoto atkāpi no valsts budžeta deficīta, tad 2018. gadā veiksim izmaiņas atalgojumā, vienlaikus turpinot risināt medicīnas pakalpojumu pieejamības jautājumu, kā arī īstenot reformu plānu. Manā skatījumā, priekšlikums no 1. jūnija atteikties pavisam no pagarinātā normālā darba laika nozīmē iet pret visiem, kas strādā veselības aprūpē.
Ja agresīvi iet projām no normālā pagarinātā darba laika un mēnesī paliek tikai 168 darba stundas, tad jārēķinās, ka neviens darba devējs nemaksās virsstundas. Viņi mēģinās nokopt šo lauku, vai nu meklējot papildu speciālistus, vai samazinot pacientu gultu skaitu. Finālā zaudētājs būs darbinieks. Tas mani šobrīd ļoti uztrauc, jo, manā skatījumā, tās 240 stundas pagarinātā normālā darba laika mēnesī tika izveidotas, lai cilvēks vienā darba vietā strādātu vairāk un viņam nebūtu jādodas uz citu darba vietu. Bet, ja viņš atsacīsies, darba devējs meklēs iespējas, lai nebūtu jāmaksā par virsstundām. Pagarināto darba laiku nevar piespiest strādāt, tas ir brīvprātības princips. Ja cilvēki brīvprātīgi izvēlas strādāt līdz 240 stundām, tas ir pieļaujams. Tomēr svarīgākais ir mediķu atalgojums, lai nebūtu jāpārstrādājas,” norāda veselības ministre.
LVSADA padome 18. aprīlī atkārtoti lems par vienlaicīgu atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. Ja mediķi nolems atteikties no šīs darba verdzības, strādājot krietni vairāk par normālo darba laiku, bet nesaņemot pienācīgu samaksu, tas parādīs arī reālo darbaroku trūkumu veselības aprūpē, secina LVSADA priekšsēdētājs V. Keris. Tas būtiski ietekmēšot gan neatliekamās, gan plānveida medicīniskās palīdzības apjomu un savlaicīgumu. “Valdība līdz šim ar sociālajiem partneriem nav noslēgusi nevienu konkrētu vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu un pagarinātā normālā darba laika saīsināšanu un nav arī neviena politiskās plānošanas dokumenta, kas liecinātu, ka valdība gatavojas šādu vienošanos atbalstīt. Šobrīd vajadzēja būt jau pašam minimumam – izmaiņām valdības rīcības plānā, kurā būtu norādīts, kā pieaug veselības nozares finansējums no iekšzemes kopprodukta. Bet tur ir rakstīts, ka tuvākajos gados veselības aprūpei nebūs mazāk par 3,02% no IKP. Kāds dāsnums! Otrkārt, vajadzētu būt parādītam, kā pa gadiem, izmantojot finansējuma pieaugumu, tiek palielināta vidējā darba samaksa nozarē. Šādu skaitļu nevienam nav, tātad par to neviens pat nav domājis. Tiesa, Veselības ministrijā ir parādījušies pirmie aizmetņi, bet tiem nav nekādas garantijas ne no Finanšu ministrijas, ne valdības puses. Tāpēc mums nav pamata ticēt un gaidīt, ka būs kaut kas labs,” atzina V. Keris.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
