“Ļoti iespējams redzēsim virkni ar bankrotiem Latvijā,” bažīgs LU vadošais pētnieks Auce 0
Gudra atjaunojamās enerģijas izmantošana ir virziens, kurā Eiropa straujiem soļiem iet uz priekšu. Kāda ir situācija tieši pie mums Latvijā?
“Mēs drīz redzēsim realitātes cenas, jo katrs, kurš paskatās NordPool elektrības cenas tad, kad spīd saule, elektrībai cenas nav. Ko darīs tie, kuri jau ir uzcēluši savus parkus un viņiem vajadzēs nosegt savas investīcijas? Ļoti iespējams, ka mēs redzēsim virkni ar bankrotiem, būs problēmas arī bankām, kas finansējušas šos projektus, tieši tas pats notiks ar vēja parkiem,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro Agris Auce, vadošais pētnieks Latvijas Universitātē, kodolu dalīšanās projektu koordinators.
Viņš norāda, ka tad, kad vēja parku būs tikpat daudz, cik saules paneļu, arī vēja enerģija nevienam nebūs vajadzīga un tās vērtība būs nulle. “Mēs to redzam jau tagad vējainās dienās! Mums būtu jācenšas visiem spēkiem nobremzēt “Latvenergo” spēju un vēlēšanos būvēt arvien jaunus vēja parkus, jo tā būs vienkārši izmesta nauda, kas izvilkta no visu mūsu maciņiem!” Auce norāda.
Jau ziņots, ka atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) aicina politikas veidotājus attiecībā uz plānotajiem vēja parkiem ievērot likumā iestrādātos drošības mehānismus, nepārtraucot izsoļu procesu, kā arī nodrošināt faktos balstītu dialogu ar iedzīvotājiem, aģentūrai LETA norādīja LAEF pārstāvji, komentējot šīs nedēļas zemkopības ministra rīkojumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārtraukt jaunu līgumu slēgšanu par vēja parku attīstīšanu valsts mežu teritorijās.
Federācijā uzsver, ka pastāvošais tiesiskais regulējums un LVM izsoļu sistēma jau nodrošina gan sabiedrības interešu, gan vides drošības, gan valsts ekonomisko ieguvumu aizsardzību.
LAEF min vairākus aspektus, kas, iespējams, nav tikuši pilnā mērā izanalizēti, izplatot politisko paziņojumu.
Pirmkārt, Latvijā nākotnē strauji pieaugs elektroenerģijas patēriņš un atjaunojamo resursu ražojošai industrijai un digitālajai ekonomikai ir vajadzīga vietēja, tostarp zaļa elektrība. Turklāt Latvija šobrīd importē no 30% līdz 40% nepieciešamās elektroenerģijas.
Atsaucoties uz “Eurelectric” un EY nesen veikto pētījumu, LAEF norāda, ka līdz 2030.gadam elektroenerģijas patēriņš Latvijā var pieaugt par vairāk nekā 40%, sasniedzot aptuveni 10 teravatstundu (TWh) gadā, bet bez jauna atjaunojamās enerģijas daudzuma Latvija nespēs piesaistīt modernas rūpnīcas, datu centrus un ūdeņraža projektus.
Otrkārt, LAEF norāda, ka LVM izsoļu sistēma ir pārdomāts valsts resursu pārvaldības instruments, kas nodrošina godīgu un atklātu konkurenci starp nozaru uzņēmumiem. Pirmajās izsolēs 2024.gadā tika piesaistīti 13 attīstītāji ar plānoto uzstādīto jaudu līdz 1400 megavatiem (MW) – valsts no nomas maksām 30 gados iegūs apmēram 126 miljonus eiro, turklāt maksa tiks veikta jau izpētes posmā.
LAEF valdes priekšsēdētājs Haralds Vīgants pauž, ka LVM ieviestā sistēma nodrošina pārdomātu valsts resursu pārvaldību un godīgu, atklātu konkurenci starp vēja nozares uzņēmumiem. Šāds modelis ir Latvijas valsts interesēs ilgtermiņā.
Treškārt, sociālekonomiskais labums vietējām kopienām jau ir nostiprināts likumā, skaidro federācijā. Pašvaldības un iedzīvotāji divu kilometru rādiusā no parka saņem 2500 eiro par katru uzstādīto MW gadā – puse nonāk pašvaldības budžetā, puse tieši iedzīvotājiem. Šis finansējums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākumu nodokli un var tikt novirzīts ceļiem, bērnudārziem un citiem vietējiem projektiem konkrētajās pašvaldībās. Šis ir arī pirmais tiešais veida finanšu instruments, kas nonākt konkrētajā pašvaldībā, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, skaidro LAEF.
Federācijā norāda, ka, ceturtkārt, sabiedrības atbalsts vēja enerģijai pārsniedz divas trešdaļas, un mīti par dzīves kvalitātes pasliktināšanos neatbilst datiem. Attīstītāji ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) stingro procedūru noteikumus izvērtē gan troksni, gan mirgošanu un gan ļoti daudzus vides aspektus un vēja parku ietekmi uz to.
LAEF aicina lēmumu pieņēmējus ievērot likumā iestrādātos drošības un sabiedrības iesaistes mehānismus, nepārtraucot izsoļu procesu. Tāpat LAEF aicina nodrošināt faktos balstītu dialogu ar iedzīvotājiem, nevis kavēt būtiskus ieguldījumus atsevišķu populistiskas retorikas dēļ, kā arī respektēt Nacionālās enerģētikas un klimata plāna mērķus un privāto uzņēmēju gatavību ieguldīt simtiem miljonu eiro Latvijas ekonomikā, neprasot no valsts ekonomiskas subsīdijas vai garantijas.
Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ņemot vērā publiskajā telpā paustos viedokļus par LVM īstenotajām izsolēm vēja parku ierīkošanai valstij piederošās meža zemēs, maija pirmajā pusē uzdeva uzņēmumam pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu.
Krauze norādīja, ka vēja parku izbūve valsts mežos ir jāīsteno, uzklausot sabiedrības viedokli un ņemot vērā vēja elektroenerģijas vajadzības, piebilstot, ka mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, ko jāapsaimnieko atbilstoši sabiedrības un valsts interesēm.
“Pašreiz dzirdamie viedokļi un sabiedrības neizpratne liecina, ka par valsts meža platību izsolēm jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tā kā vēja parku izbūvei ir potenciāls būtiski ietekmēt iedzīvotāju ikdienu un dzīves kvalitāti, nepieciešams caurspīdīgs un kvalitatīvs dialogs ar sabiedrību,” skaidroja ministrs.
Krauze atzīmēja, ka sabiedrības reakcija liecina par lēmuma pieņemšanā, iespējams, neievērotiem labas pārvaldības pamatprincipiem.
Ministrijā arī uzsvēra, ka līdz šim noslēgtos līgumus ministra rīkojums neietekmēs.
Savukārt LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns aģentūrai LETA norādīja, ka attiecīgais ministra lēmums ietekmēs trīs līdz šim iesniegtos iesniegumus par jaunu izsoļu rīkošanu. Šajos projektos kopējā pieteiktā izpētes platība ir aptuveni 800 hektāru.
LVM 2023. un 2024.gada izsolēs noslēgusi kopumā 27 vēja parku izpētes un apbūves tiesību līgumus. Līdz šim noslēgtajos līgumos kopējā izpētes platība ir 109 000 hektāru.
