“Cilvēki meklē neparastas garšas, tādēļ esmu darījis vīnu pat no burkāniem. Bet šis ir tomātu vīns!” Varis par vīna darināšanu Ulmaņlaika tradīciju garā 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienam no zināmākajiem Latvijas vīndariem Varim Baņģierim paša gatavoto mājas vīnu tirdzniecība vislabāk sokas vasaras viducī, kad zied dienlilijas. Varis ir plaši pazīstams arī kā dienliliju audzētājs, līdz ar to viens viņa sirdsdarbs palīdz pastāvēt arī otram.
“Kad sākās kovidlaiks, ar vīna degustācijām bija absolūts štopers, bet nu pēdējie mēneši visu kompensē – cilvēki uz ārzemēm neceļo, vairāk tepat pa dzimto zemi,” tā Varis.
Talsu novada Laucienes pagasta “Mierkalnos” nelielā vīndarītavā jau vairāk nekā 50 gadu top vīni, kas pašmāju vīnu konkursos guvuši daudz godalgu.
Varis stāsta, ka vīna darīšanu pārņēmis no tēva, kurš bērnus pie darba radinājis jau no mazotnes. “Dārzā bija jālasa ogas, jāpalīdz tētim sulu spiest, tā to lietu redzēju jau no bērnības. Pārdot gan nedrīkstēja, tas bija ar likumu aizliegts. Cik šķirņu bija? Piecas vai sešas: kādas nu kuru gadu bija izejvielas,” atceras vīndaris.
Der ne tikai ogas
Patlaban “Mierkalnos” pārdošanā ir 19 ziedu un ogu vīna šķirņu – stiķeņupeņu, dārza pīlādžu, melnā plūškoka ogu un ziedu, irbeņu, dižbrūkleņu, zemeņu un citi vīni. Dzērienus raudzē saimniecības ēkā, kur arī pa ziemu tiek turēts 18 grādu siltums.
Savukārt gatavie vīni tiek uzglabāti ledusskapī, jo Varis konsekventi neizmanto citu vīndaru plaši lietotos sulfītus, tā ka ilgai glabāšanai vai eksportam šis mājas vīns nav paredzēts.
“Vīniem der visas Latvijas dārza un meža ogas, bet man patīk tādi neparastāki salikumi,” atklāj Varis.
“Vairākos konkursos tieši eksotisko vīnu kategorijā esmu dabūjis pirmo vietu par vīniem, kas nav ne no augļiem, ne ogām. Tādi ir, piemēram, ceriņu ziedu vai plūškoka ziedu vīns. Vīna darīšanai izmantoju ogas, ko ne paši, ne mazbērni nespējam noēst.
Uzskatu, ka no aromātiskajām Latvijas ogām iznāk pat labāks vīns nekā no vietējām vīnogām.
Pirms pāris gadiem intereses pēc pamēģināju uztaisīt sauso zemeņu vīnu, nu galīgi ne pēc kā. Bet, ja taisa no tīras zemeņu sulas, tad gan ir manta. Tā ka no daudzām ogām iznāk labi vīni, tikai zemene un ērkšķoga gatavošanā cimperlīgākas.”
Jautāts par receptēm, Varis atbild, ka tās ir paša radītas. “Tāpat kā pavāriem, brīva improvizācija. Tas jau ir tas interesantākais visā procesā. Kad man degustācijās jautā, kādus vīnus taisu, atbildu, ka vieglāk pateikt, kādus vēl neesmu taisījis.
Man pašam labāk garšo un tādēļ droši vien labāk sanāk pussaldie un deserta vīni.
Vīnu daru no visa, kas izaug pašu dārzā vai mežā. Tā jau arī pēc likuma mazie vīndari drīkst raudzēt vīnu tikai no pašu ražotā. Gadā kādus 2500 litrus vīna sataisu. Ļoti populārs ir ķiršu vīns, diemžēl šogad ogu bija maz,” stāsta saimnieks.
Savukārt taujāts par vīna noietu, Varis atzīst, ka pa tirdziņiem vairs nebrauc, kļuvis par smagu. “Mierkalnu” vīns tiek tirgots dažos veikalos, bet lielākais noiets ir tepat, uz vietas.
“Es kā agronoms saku, ka man pašlaik ir ražas laiks. Jūlijs un augusts, kad dārzā zied dienlilijas, ko daudzi brauc skatīties, ir noslogotākais laiks arī vīna degustācijās.”
Tikai palīgbizness
Saimnieks atzīst, ka, neraugoties uz pašmāju vīnu pieaugošo popularitāti, paplašināt savu vīndarītavu neplāno. Savukārt jaunajiem šo biznesu ieteic kā blakusnodarbi kādai citai nopietnākai lietai.
“Esmu veclaiku cilvēks, man uz parādiem nepatīk dzīvot. Cik pats varu izdarīt, to daru, bet, ja paliek par grūtu, tad nedaru. Drīzāk viss iet uz samazināšanu – pirms dažiem gadiem taisīju ap četrām tonnām vīna, tagad 2,5 tonnas gadā,” stāsta Varis.
Viņaprāt, zemūdens akmeņi ir jebkurā biznesā, bet ar vīna darīšanu patlaban iet grūti, jo konkurence ir liela.
“Latvijā ir vairāk nekā 90 vīndaru, tā ka šī joma diezgan pilna. Turklāt, cik zinu, gandrīz neviens no kolēģiem nav tāds, kuram vīns būtu pamatbizness. Visiem tas ir palīgbiznesa līmenī. Te bija atbraucis viens holandietis, viņš teica – mans tēvs, kad aizgāja pensijā, sāka taisīt vīnus, kad es aiziešu, arī sākšu.
Vīna darīšana padara dzīvi interesantāku, jo katru gadu dzēriens sanāk savādāks.
Grūtākais šai procesā ir ikmēneša VID atskaites, un, kamēr vīnu dabū mucā, lai tas sāk rūgt, pārējais ir tāds pensionāru darbs. Bet jaunie lai cīnās, mēģina, gan izdosies!” teic “Mierkalnu” saimnieks.
