Urīna nesaturēšana – delikāta problēma, ko iespējams uzveikt 0
Vienalga, vai kāda pile urīna patvarīgi izpilējusi vai lielāks apjoms, tā jau ir problēma, ko sauc par nesaturēšanu. Arī pēc vēdera izejas var būt smērēšanās vai gluži pretēji – muskuļi tā saspringuši, ka traucē normāli nokārtoties. Raizēties par to nevajag, jo visās šajās situācijās iespējams palīdzēt, stāsta a/s Veselības centru apvienība proktoloģe BAIBA PUTNIŅA.
Kāpēc biežāk sievietēm
Urīna nesaturēšana biežāk vērojama sievietēm – fizioloģisku (grūtniecības un dzemdības, menopauze) un patoloģisku stāvokļu dēļ (ginekoloģiskas slimības un operācijas, maksts sieniņu vai mazā iegurņa orgānu noslīdējums).
“Bieži vien sievietēm uzreiz pēc dzemdībām ir gan urīna, gan fēču nesaturēšana, taču tad parasti svarīgākas ir rūpes par zīdaini. Tomēr vajadzētu padomāt arī par sevi, un to var darīt, kad sadzijušas šuves. Otrs dzīves periods, kad var sākties urīna vai fēču nesaturēšana, ir menopauze, jo ir sievišķo hormonu estrogēnu deficīts.
Tāpēc organismā sāk samazināties muskuļu masa, bet pieaug saistaudu un taukaudu apjoms. Vēl viens būtisks faktors mūsdienās ir sēdošais darbs. Sēžot mēs atslābinām iegurņa muskuļus, un tiem zūd tonuss. Tad sfinkters vairs neslēdzas tik cieši, un sekas ir fēču smērēšanās,” skaidro daktere Putniņa.
Vīriešiem pastāvīga pilināšana parasti rodas priekšdziedzera (prostatas) palielināšanās dēļ, bet pēc tā operācijas var būtiski pavājināties spēja saturēt urīnu. “Jebkura operācija ir trauma, īpaši atvērta tipa operācija.
Var traumēt kādus nervus, muskuļus, urīnizvadkanālu.
Vīrietim pēc uroloģiskas operācijas iespējami agrāk jāsāk domāt par iegurņa pamatnes muskuļu stiprināšanu, to apliecina arī pasaulē veiktie pētījumi. Tikko pēc operācijas izņemts urīna katetrs, ir jāsāk vingrot, jo ne visiem spēja saturēt urīnu uzlabojas gada laikā pēc operācijas, kā tiek uzskatīts. Ja būs pagājis ilgs laiks kopš operācijas, vēlamā rezultāta var nebūt.”
Ja cilvēkam ir ļoti lieli hemoroīdu mezgli un to dēļ arī fēču smērēšanās, proktoloģe iesaka veikt operāciju, lai likvidētu šos mezglus, tad arī pazudīs smērēšanās. “Tikai jāpatur prātā, ka pēc smagas pakāpes hemoroīdu izoperēšanas ir sāpes, tāpēc instinktīvi gribas atslābināt iegurņa muskuļus, un tie pēc kāda laika var kļūt vājāki. Lai tos stiprinātu, ieteicama fizioterapija. Bez vingrinājumiem varētu iztikt tikai pēc hemoroīdu lāzeroperācijām – tās veic agrākās hemoroīdu stadijās un ir saudzīgākas.”
Vispirms – izmeklēšana
Sūdzību gadījumā ārsts vispirms izrunāsies par visām saslimšanām, operācijām, veiks klīniskās analīzes un izmeklēšanu. Būs vajadzīgi laboratoriskie, radioloģiskie un urodinamiskie izmeklējumi vai anorektālā manometrija.
Urodinamiskie izmeklējumi palīdz izpētīt un izvērtēt apakšējo urīnceļu funkciju.
“Veicot anorektālo manometriju, redzēsim, vai problēmas cēlonis ir centrālas dabas: mugurkaulāja diska protrūzija, nervu saspiedums, mugurkaula operācijas, traumas, galvas smadzeņu slimību sekas, bet varbūt to izraisa perifēri iegurņa muskulatūras bojājumi. Sapratīsim arī nesaturēšanas smaguma pakāpi un to, cik laba ir ārējā un iekšējā sfinktera darbība,” uzskaita proktoloģe un piebilst, ka noteikti tiks izvērtēta arī cilvēka spēja uztrenēt muskuļus, kas palīdzēs novērst nesaturēšanu, vai tomēr būs nepieciešama nopietnāka ārstēšana.
Sievietēm būs vajadzīga arī ginekoloģiskā apskate, lai konstatētu, vai nav mazā iegurņa orgānu noslīdējuma, ārējo dzimumorgānu gļotādas izmaiņu menopauzē.
Ja ir sāpes vai gadījies pārtrenēties
Nereti pēc dažādām ķirurģiskām operācijām (arī laparoskopiskām ginekoloģiskām, uroloģiskām, proktoloģiskām, bet vīriešiem – prostatas operācijām) cilvēkam saglabājas sūdzības par sāpēm. Tādas mēdz būt sievietēm ar pēcdzemdību traumu, cilvēkiem, kuri iekšēji ir ārkārtīgi saspringuši kādu neatrisinātu problēmu dēļ. “Dažreiz izdodas diagnosticēt arī kādas neiroloģiskas kaites, bet citreiz tā arī nekļūst skaidrs stipro sāpju cēlonis un kāpēc nekas nepalīdz,” stāsta proktoloģe.
Cita veida problēmas mēdz piemeklēt cilvēkus, parasti gados jaunus, kuri pārtrenējušies sporta zālē,
– kādā brīdī viņiem ir apgrūtināta nokārtošanās pārāk saspringušo muskuļu dēļ, viņi nespēj tos atbrīvot. “Šādu pārmērīgu muskuļu tonusu varam ārstēt ar fizioterapijas metodi biofeedback.
Tā ieteicama arī iegurņa sāpju gadījumā, lai tās samazinātu. Šo metodi lietojam arī urīna un/vai fēču nesaturēšanas gadījumā un iegurņa pamatnes muskuļu vingrināšanai un stiprināšanai, un tā tiešām palīdz,” pārliecinājusies daktere Putniņa.
Palīdzēt muskuļiem
Fizioterapijas metodes biofeedback pamatā ir Kēgela vingrinājumi starpenes muskulatūrai. Ar dažāda stipruma un biežuma elektroimpulsiem, kurus pacients saņem caur vaginālo vai rektālo zondi, viņa muskuļi tiek stimulēti vai atslābināti. Tas iespējams ar ārstēšanas programmām, ko datorā atbilstīgi katra pacienta problēmām uzstāda speciālists.
Tad cilvēks patstāvīgi iemācīsies kontrolēt un koordinēt mazā iegurņa muskuļu darbību. Turklāt procedūra uzlabo mikrocirkulāciju un jutību. Sievietēm Kēgela vingrinājumu laikā svarīgi iemācīties nesasprindzināt vēdera muskuļus, tāpēc uz vēdera tiek uzlikti elektrodi, kas parāda, vai paciente tos neiesaista, tā iemācoties vingrinājumu izpildīt pareizi. Jāsaprot, ka iegurņa orgānu noslīdējuma dēļ vēdera muskuļu sasprindzināšana radīs vēl lielāku spiedienu uz starpeni, kas jau tā ir novājināta,” skaidro proktoloģe.
Biofeedback ieteicama kursa veidā – desmit reizes, nākot uz procedūru divas reizes nedēļā.
Parasti stāvokļa uzlabošanās jūtama jau pēc pirmajām piecām nodarbībām, bet iegurņa sāpju sindroma gadījumā – pat pēc trim reizēm. Ja nepieciešams, kursu var atkārtot pēc trim, pieciem vai pat 12 mēnešiem. Ņemot vērā, ka šī metode ir maksas pakalpojums, uz atkārtotām nodarbībām ieteicams nākt, tiklīdz atkal parādās urīna/fēču nesaturēšanas simptomi vai iegurņa sāpes. Tad pietiktu ar mazāku skaitu nodarbību.
Tālāk jau mājās pašiem jāizpilda Kēgela vingrinājumi. “To, kā pareizi izpildīt vingrinājumus, var ierādīt fizioterapeits, tāpēc savus pacientus vienmēr sūtu arī pie šā speciālista. Parasti pietiek ar pāris nodarbībām, lai spētu tālāk pareizi darboties mājās. Galvenais atcerēties, ka nedrīkst sasprindzināt vēdera muskuļus, kas sievietēm parasti ir lielākais klupšanas akmens.”
Urīna nesaturēšanas veidi
• Visbiežāk sievietēm, retāk vīriešiem ir stresa urīna nesaturēšana. Cēlonis parasti ir to iegurņa muskuļu, kas balsta urīnpūsli, pavājināšanās, bojājumi, arī iegurņa orgānu noslīdējums. Tad smejoties vai klepojot palielinās spiediens uz urīnpūsli, bet muskuļiem ap urīnizvadkanālu neizdodas pietiekami labi noturēt urīnu urīnpūslī.
• Vajadzības urīna nesaturēšana, kad urīnpūslis ir pāraktīvs. Ir pēkšņa nepieciešamība urinēt, spontāni noplūst urīns. Urīna noplūdes parasti ir diezgan lielas, arī vajadzība pačurāt ļoti bieža, kaut apjoms ir niecīgs. Vīriešiem šīs nesaturēšanas cēlonis bieži vien ir palielināta prostata.
• Citi nesaturēšanas veidi: funkcionālā, dažādu cēloņu izraisīta pārplūdes nesaturēšana, neiroloģiski urīnpūšļa darbības traucējumi un pilēšana pēc urinēšanas.
• Nesaturēšanai var būt viegla, vidēja vai smaga pakāpe.
