Latvijā
Politika

Uz “KPV LV” drupām veidos citu partiju: ko piedāvā jaunais līderis Zakatistovs?9


Par partijas “KPV LV” priekšsēdētāju sestdien ievēlēja Ati Zakatistovu (no kreisās), kuram ir vislielākā politiskā pieredze. Taču viņš uzskata, ka partijas vadībā ir jābūt nevis vienam līderim, bet komandai. Tajā būs arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Par partijas “KPV LV” priekšsēdētāju sestdien ievēlēja Ati Zakatistovu (no kreisās), kuram ir vislielākā politiskā pieredze. Taču viņš uzskata, ka partijas vadībā ir jābūt nevis vienam līderim, bet komandai. Tajā būs arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Latvijā revolucionāras pārmaiņas nav iespējamas, sestdien “KPV LV” kongresā atzina Atis Zakatistovs, kuru ievēlēja par partijas priekšsēdētāju. “Neviens no mums pagātnē nav berzējies gar elites tauku bundulīšiem – no vienkāršiem ļaudīm šie cilvēki ir kļuvuši par valstsvīriem,” sacīja A. Zakatistovs. Ar trīs ministriem valdībā “KPV LV” ir vienā koalīcijā ar vairākām ilggadējām varas partijām. Kongresa gaisotne liecināja, ka tas ir radījis apjukumu “KPV LV” atbalstītājos.

Viņi pirms vēlēšanām toreizējo partijas līderu Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema populistiskajos un pārdrošajos solījumos saklausīja gatavību veikt tieši revolucionāras pārmaiņas, padzenot līdz tam valdošos spēkus.

Tagad “KPV LV” piedāvā pragmatisku politiku, apzinoties, ka pārmaiņas var panākt, kopā ar partneriem īstenojot reformas, skaidroja A. Zakatistovs.

Šī viedokļu atšķirība varētu būt viens no iemesliem, kāpēc partija sašķēlās un piedzīvoja reitinga kritumu. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā janvārī par “KPV LV” būtu gatavi balsot vairs tikai 2% aptaujāto. “KPV LV” jaunā vadība apņēmusies atgūt zaudēto popularitāti, bet tā piedāvā jau pavisam citu politiku, veidojot “fiskāli konservatīvu, centrisku, progresīvu spēku”, kā “KPV LV” jauno ideoloģiju raksturoja A. Zakatistovs.

Piecu cilvēku vietā jaunajā “KPV LV” valdē ievēlēja deviņus pārstāvjus – A. Zakatistovu, ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, labklājības ministri Ramonu Petraviču, Saeimas deputātus Jāni Vitenbergu, Ivetu Benhenu-Bēkenu, Ievu Krapāni un Ēriku Pucenu, kā arī Alojas novada deputātu Māri Možvillo un Jelgavas pilsētas deputātu Lauri Zīvertu. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un viņa brālis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens uz valdi nekandidēja.

 

Kaimiņa domubiedri izstājas

No “KPV LV” 16 deputātiem frakcijā ir palikuši vairs tikai desmit. Jau kopš pagājušā gada opozīcijā ir A. Gobzems, Linda Liepiņa, Karīna Sprūde un Didzis Šmits, kurš atšķirībā no pārējiem joprojām ir “KPV LV” biedrs un vairākas stundas pavadīja arī kongresā.

A. Kaimiņš, kurš “KPV LV” vārdā ir parakstījis arī koalīcijas līgumu, un viņa domubiedrs Aldis Blumbergs no Saeimas frakcijas tika izslēgti, formāli to saistot ar viņu atšķirīgo balsojumu par Rīgas domes atlaišanu, par ko sākotnēji frakcija nebalsoja. A. Kaimiņš atbalsta valdību, bet nesen paziņoja par izstāšanos no 2016. gada maijā dibinātās partijas.

A. Zakatistovs bija kopā ar A. Kaimiņu jau pirms partijas dibināšanas, kad A. Kaimiņš strādāja 12. Saeimā vēl kā Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis. Lielā mērā viņa nespēja iekļauties LRA komandā bija par iemeslu tam, ka politiķa un LRA ceļi šķīrās. Līdzīgu iemeslu dēļ viņam radās konflikts arī ar kolēģiem “KPV LV”, kā to skaidroja A. Zakatistovs un S. Ģirģens.

Viņi norādīja arī uz A. Kaimiņa tuvināšanos Jaunajai konservatīvajai partijai.

Vairāki delegāti negribēja samierināties ar to, ka A. Kaimiņa nav kongresā, un ik pa laikam kāds nolika uz prezidija galda iesniegumu par izstāšanos no “KPV LV”. Tā rīkojās arī Romāns Justs, kurš žurnālistiem teica: “Esmu partijā no pirmās dienas. Tā bija atklāta, demokrātiska un revolucionāra partija. Te ir pavisam cita līnija. Lai viņi taisa paši savu partiju, nevis piesavinās svešus laurus.”

Pirms zāles atstāšanas viņš uzdāvināja S. Ģirģenam kreklu ar partijas logo, ko ministrs uzreiz arī uzvilka.

Ventspilnieks Ivars Jansons neplāno izstāties no “KPV LV”, bet viņam nebija pieņemama A. Kaimiņa izslēgšana no frakcijas – “es tagad esmu atbraucis pie sasistas siles”. Jānis Dumpfs vaicāja: “Vai jūs kāds tagad pazītu bez Artusa? Cilvēki par viņu gāja balsot.” J. Dumpfs partiju atstāja kopā ar meitu Jutu Dumpfu-Neverovsku un Annu Āboliņu, kura ir A. Kaimiņa un A. Blumberga bijusī palīdze Saeimā.

 

Ģirģens vairākkārt atvainojas

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens atvainojās visiem, kas ir vīlušies partijā. Viņaprāt, politikā kaut ko izdarīt esot iespējams, strādājot valdībā, “kur var apturēt nejēdzīgas lietas”. Kuluāros neoficiāli izskan minējumi, ka pār “KPV LV” esot “oligarhu ēna” un to grib izstumt no valdības, starp pārējiem sadalot partijas vadītās ministrijas. Saviem nelabvēļiem S. Ģirģens sacīja: “Mēs tiekam apmeloti. Ja tu neesi ar mani, tad tu esi šleserists, Indriksona pārstāvis vai Rāvja cilvēks. Es šos cilvēkus dzīvē neesmu redzējis un pazinis.”

Pēc ekonomikas ministra R. Nemiro paziņojuma pagājušajā nedēļā par valsts sekretāra Ērika Eglīša atbrīvošanu, piedāvājot viņam citu amatu valsts pārvaldē, Ē. Eglītis lika saprast, ka saista šo ministra lēmumu ar savu nevēlēšanos “Latvenergo” padomē iecelt R. Nemiro pietuvināto Pāvelu Rebenoku. Drīz pēc tam sekoja tieslietu ministra J. Bordāna aicinājums premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”) atbrīvot R. Nemiro no amata.

Ierēdņu rotācijas ir notikušas arī citās ministrijās, bet tās līdz šim nebija izsaukušas tik asu citas nozares ministra reakciju.

Notikušo plānots pārrunāt pirmdien koalīcijas sēdē. R. Nemiro “Latvijas Avīzei” sacīja, ka ar pārējiem JKP ministriem – Tāli Linkaitu un Ilgu Šuplinsku – viņam esot laba sadarbība. J. Bordāna agresīvā veidā izteiktos apgalvojumus ekonomikas ministrs saista ar gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, tāpēc nevēloties iesaistīties publiskā diskusijā ar J. Bordānu.

Saistītie raksti
Kongresā bija vairākas neparastas epizodes, no kurām daļu izraisīja sapulces vadītājs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns.

Viņš, piemēram, mudināja izraidīt no zāles pieredzējušo juristi Ritu Dinduni, kura norādīja uz varbūtējiem tiesiskiem pārkāpumiem kongresa sasaukšanā. Sākotnēji kongress nebija lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ. Taču pēc 15 minūtēm tika sasaukta nākamā sapulce, kurā kvorumam vairs nebija nozīmes. Juriste lika saprast, ka kongresa lēmumus plānots apstrīdēt tiesībsargājošās iestādēs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.