Stradiņu slimnīcā mirusī paciente Zenta Elberte savulaik no Vācijas vedusi un Stradiņu slimnīcai ziedojusi mantas – gultas, aparatūru u.tml. Slimnīca bijusi ļoti pateicīga par šo lielo palīdzību. Zentas meita izsaka nožēlu, ka mūža galā slimnīca atdara mātei šādā veidā – nozaudējot viņas personīgās mantas, kas emocionāli vērtīgas kundzes tuviniekiem. Foto no ģimenes arhīva

RAKUS nav atrisināts, ko iesākt ar pacientu mantām, kurām ilgstoši neizdodas atrast īpašnieku vai arī pacients atsakās tām nākt pakaļ. “Gaiļezera” seifā aizvien glabājas pacientu atstātās vērtslietas no slimnīcas pirmsākumiem – astoņdesmitajiem gadiem.

“Mēs uzņemamies atbildību par cilvēku veselību un dzīvību. Tas ir mūsu galvenais un vissvarīgākais pienākums. Mums nav nekāda prieka uzņemties atbildību par pacientu mantām. Tā mums ir papildu nasta. Pie katras sūdzības mums jāveic izmeklēšanas darbs, pratināšana, un tas ir ļoti nepatīkams process. Sajūta, kas rodas, kad mūs kāds tur aizdomās par zagšanu, ir briesmīga. Jā, mēs saņemam nepamatoti zemas algas, bet neesam nekaunīgi,” pauž pieredzējusī mediķe.

• ārstēšanās slimnīcā