Shutterstock ilustrācija

VAAD: Cīņā ar augu kaitēkļiem ir bīstami izmantot šim nolūkam neparedzētas ķimikālijas 2

Cīņā ar augu kaitēkļiem ir bīstami izmantot dažādās sociālo tīklu tematiskajās domubiedru grupās ieteiktās šim nolūkam neparedzētās ķimikālijas – biocīdus, tostarp “Neostomazānu” un “Cobru”, jo tie var radīt neprognozējamas sekas videi un cilvēku veselībai, aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Lasīt citas ziņas

Dienestā norādīja, ka sociālos tīklos dažādos dārzkopju forumos patlaban tiek sniegt padomi cīņā ar augu kaitēkļiem izmantot dažādas ne mērķa ķimikālijas. VAAD uzskata, ka lietot šos preparātus neparedzētam mērķim ir ļoti bīstami.

VAAD atgādina, ka “Neostomazāns” ir veterinārijā izmantojams preparāts ārīgai lietošanai zirgiem, suņiem un kaķiem. To izmanto mušu, blusu, ērču un utu invāzijas novēršanai un ārstēšanai, kā arī aitu, cūku, trušu un liellopu novietnēs to lieto kā izsmidzināmo līdzekli pret mušām. Savukārt “Cobra” ir aerosols rāpojošu un lidojošu kukaiņu apkarošanai iekštelpās un brīvā dabā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Patērējot uzturā šādi apstrādātus augus, var rasties akūti un hroniski veselības traucējumi. Iespējamās saindēšanās pazīmes uzreiz pēc apstrādātās produkcijas apēšanas – vemšana, caureja un slikta dūša. Savukārt, ēdot šādu produkciju ikdienā, piemēram, dārzeņus visas vasaras garumā, iespējami aknu bojājumi, gremošanas sistēmas traucējumi, var tikt ietekmēta reproduktīvā veselība, pieaug vēža risks un tamlīdzīgi,” norāda dienestā.

VAAD atzīmē, ka, nonākot vidē, biocīdi var iznīcināt visu dzīvo.

Gan kaitēkļus, pret kuriem lietots, gan arī derīgos dzīvos organismus – kukaiņus, mikroorganismus, putnus, kuri ēd saindētos kukaiņus un zivis, ja preparāts iekļūst ūdenī. Līdz ar to apstrādātā teritorija uz kādu brīdi pārvēršas par “mirušo” zonu. Piemēram, “Neostomazāna” lietošanas instrukcijā ir brīdinājumi, ka tas ir toksisks zivīm un bitēm, to nedrīkst lietot produktīviem dzīvniekiem un tas nedrīkst nonākt jebkāda veida ūdenstilpnēs.

Dienestā uzsvēra, ka augu kaitēkļu apkarošanai atļauts lietot tikai Latvijā šim mērķim reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus.

Nolūkā augus pasargāt no kaitīgiem organismiem – slimībām, kaitēkļiem, nezālēm, jāiegādājas tikai Latvijā reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus. Uz katra tā marķējuma ir informācija par augu aizsardzības līdzekļa paredzēto lietojumu, devām un nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai, produkta fizikāli ķīmiskais raksturojums un cita informācija, kuras pamatā ir virkne pētījumu, lai novērtētu šo līdzekļu efektivitāti un drošumu.

VAAD arī vērsa uzmanību, ka ikvienam, kurš pieņem lēmumu lietot kādu ķīmisko augu aizsardzības līdzekli, ir jāatceras, ka marķējuma ievērošana nav tikai likumdošanas prasība. Tā vistiešākajā veidā var ietekmēt katru fiziski un finansiāli. Tādēļ augu aizsardzības līdzekļi jālieto ar augstāko atbildības līmeni un jāatceras, ka nepareiza to lietošana var radīt paliekošu negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, uz cilvēku veselību.

Informācija par Latvijā reģistrētiem augu aizsardzības līdzekļiem ir pieejama VAAD mājaslapā.

VAAD nodrošina valsts fitosanitāro drošību, veicot efektīvus uzraudzības pasākumus, lai valsti pasargātu no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem, un nodrošina augu un augu produktu eksportu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.