Foto: Leonhard Simon/REUTERS/SCANPIX

Vācijas aizsardzības ministre atkāpjas 12

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
Lasīt citas ziņas

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte, kas pēdējā laikā bija izpelnījusies asu mediju kritiku, vakar paziņoja par atkāpšanos no amata, atzīstot, ka “mēnešiem ilga mediju koncentrēšanās uz manu personu neesot ļāvusi pieņemt drošības politikas lēmumus Vācijas pilsoņu interesēs”.

Meklē ministres ­aizvietotāju

Lambrehte, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD) un bija aizsardzības ministre kopš 2021. gada decembra, kad Olafs Šolcs kļuva par kancleru, tika asi kritizēta par savu Vecgada uzrunu, kuras laikā salūta fonā viņa izteicās par karu Ukrainā. Opozīcijā esošie kris­tīgie demokrāti (CDU) norādījuši, ka ministres uzrunā trūcis iejūtības pret Krievijas agresijas upuriem, un pieprasījuši viņas demisiju. Tomēr kanclers Olafs ­Šolcs, kas arī pārstāv SPD, pēc Lambrehtes daudz kritizētās uzrunas paziņoja, ka joprojām viņai uzticas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savulaik Lambrehte bija Šolca vietniece, kad viņš bija finanšu ministrs Angelas Merkeles valdībā. Kritiku ministre izpelnījās arī pagājušā gada maijā, kad parādījās ziņas, ka viņa ļāvusi savam 21 gadu vecajam dēlam izmantot Bundesvēra helikopteru lidojumam uz atpūtas vietu. Ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka lidojumam tika lūgta atļauja un ministre pati apmaksāja izdevumus, taču kritiķi nelikās mierā.

Kā ministre viņa izpelnījusies daudz kritikas arī saistībā ar diskusijām par kara tehnikas piegādēm Ukrainai, kā arī par neapmierinošo situāciju Bundesvērā. Arī aptaujas liecina, ka vairākums vāciešu vēlas Lambrehtes atkāpšanos. Ministre tika iznīcinoši kritizēta par paziņojumu 2022. gada janvārī, ka lēmums nosūtīt 5000 bruņucepures Ukrainai esot “ļoti skaidrs signāls, ka mēs esam jūsu pusē”. 60% respondentu atzinuši, ka vēlētos Lambrehtes atkāpšanos, tikai 25% aptaujāto atbalsta viņas palikšanu amatā. Pat puse no aptaujātajiem sociāldemokrātiem atzinuši, ka Lambrehtei vajadzētu atkāpties.

Kā viņas iespējamās pēcteces tiek minētas Bundesvēra parlamentārā komisāre Eva Hegla un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāre Zīmtje Mellere. Viņas abas pārstāv SPD, jo Lambrehtes pēctecim arī jābūt sociāldemokrātam, lai neizjauktu varas līdzsvaru valdošajā koalīcijā, kurā līdz ar SPD pārstāvēti zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP). “Kanclers ciena Lambrehtes kundzes lēmumu un pateicas viņai par labo darbu šajos grūtajos un izaicinošajos apstākļos,” paziņoja valdības pārstāve, piebilstot, ka “par aizvietojumu tiks paziņots drīz”.

Vācu mediji kā kandidātus uz aizsardzības ministra amatu min arī SPD vadītāju Larsu Klingbeilu, darba ministru Hubertu Heilu un Šolca kancelejas vadītāju Volfgangu Šmitu. Kanclers jau agrāk paziņojis, ka grib saglabāt valdībā dzimumu paritāti, izvirzot SPD ministrus. Lai pildītu šo solījumu, viņam vai nu jāizrauga sieviete aizsardzības ministra amatā, vai jāveic plašākas pārbīdes ministru kabinetā, atzīmē aģentūra ­”Bloomberg”.

Šolcu apsūdz lēnīgumā palīdzības sniegšanā Ukrainai

Reklāma
Reklāma

Analītiķi atzīmē, ka Lambrehtes atkāpšanās notiek atbildīgā brīdī, kad uz kancleru Šolcu tiek izdarīts pieaugošs spiediens spert vēl vienu svarīgu soli Vācijas militārās palīdzības sniegšanā Ukrainai, piekrītot piegādāt tankus “Leopard 2”. Janvāra sākumā Vācija piekrita piegādāt Ukrainai 40 bruņumašīnas “Marder” un pretgaisa aizsardzības bateriju “Patriot”. Berlīne ir sniegusi Kijivai ievērojamu militāro palīdzību pēdējos mēnešos, tajā skaitā haubices, pašgājējus zenītlielgabalus “Gepard” un pirmo no četrām pretgaisa aizsardzības sistēmām “IRIS-T”, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Taču kritiķi, tajā skaitā arī Vācijas valdošajā koalīcijā, ir apsūdzējuši Šolcu, viņuprāt, lēnīgumā palīdzības sniegšanā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Šolcs izziņoja īpaša 100 miljardu eiro fonda izveidošanu Vācijas armijas modernizācijai, jo Bundesvērs gadu desmitiem bija palicis novārtā.

Pēc Lambrehtes atkāpšanās kancleram Šolcam ir steidzami jāizvirza ­jauns aizsardzības ministrs, jo jau ceturtdien Berlīnē paredzējis ierasties ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins, bet piektdien ieplānota Ukrainas atbalsta grupas aizsardzības ministru apspriede ASV militārajā bāzē Ramšteinā Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Pirms šīs apspriedes Vācijas valdība paredz pieņemt lēmumu par tanku piegādi Ukrainai.

Polija un Somija jau paziņojušas, ka grib piegādāt Ukrainai vācu tankus “Leopard”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.