Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA

Atis Klimovičs: Valsts aizsardzības dienesta virzība iestigusi. “Sajūta kā pie sasistas siles” 97

Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
TV24
Slaidiņš: Karš beigsies tikai divos gadījumos. Viens – ja Putinam iedotu ielūgumu uz Kobzona koncertu
“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 85
Lasīt citas ziņas

Aiz muguras jau pirmais 2023. gada mēnesis, bet joprojām nav skaidrības par obligāto dienestu jeb to, kas pērn ieguva nosaukumu Valsts aizsardzības dienests (VAD). Ir pagājuši veseli septiņi mēneši, un sajūta kā pie sasistas, bet patiesībā joprojām neizgrebtas siles. Pagājušā gada jūlijā beidzot aizsardzības resora bijušais vadītājs Artis Pabriks nāca klajā ar sengaidītu – vismaz patriotiski orientētu pilsoņu skatījumā – vēstījumu par valsts aizsardzības dienesta pakāpenisku ieviešanu piecu gadu laikā. Tapa zināms, ka no 2023. gada 1. janvāra norisināsies pirmais tā ieviešanas posms, kuram varēšot pieteikties brīvprātīgi, un šogad būtu jāiesauc apmēram 1000 cilvēku. Izklausījās labi, dienestā jaunajiem Latvijas sargiem būtu bijis jādodas divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā. Saprotami, ka Pabriks runāja par to, ka nepieciešams mainīt līdzšinējo kārtību, kā līdz šim ticis saņemts papildinājums Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), proti, pēc pilnīga brīvprātības principa, jo ar to netiek nodrošinātas vajadzības pēc skaitliski ievērojami lielāka sastāva kā armijā, tā Zemessardzē, tāpat rezervē. Ministrija paziņoja, ka piecu gadu laikā paredzēts sasniegt NBS kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un rezerves vienības – 20 000 pilsoņu apmērā. Ņemot vērā jaunos “spēles noteikumus” ar vienas lielas valsts brutālu militāru agresiju reģionā, šādam vēlamajam skaitliskajam pieaugumam ir nopietns pamats, taču šobrīd esam palikuši, kur bijām.

Aizsardzības ministrijas bijušās parlamentārās sekretāres Baibas Bļodnieces vērtējumā, vilcināšanās ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu nopietni apdraud Latvijas drošību. Viss šķietami iestrēdzis Saeimas Juridiskajā birojā, kas piedāvājis noteikt, ka iesaukums valsts aizsardzības militārajā dienestā, kamēr stājas spēkā Valsts aizsardzības civilā dienesta likums, notiek tikai pēc brīvprātības principa. Viss it kā pareizi, taču ir kāda nianse, uz ko norādījusi Bļodniece, – neesot nekāda termiņa, kurā šis civilā dienesta likums būtu jāpieņem. Vai piņķerīgās juridiskās nianses vēl ilgi būs šķērslis pirmajam iesaukumam NBS, pilnīgi loģiski ir jautājums Saeimas valdošajai koalīcijai, uz kuru gaidāma drīza atbilde.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms nedaudzām dienām tapis zināms, ka Igaunijā ziemas iesaukumā obligāto militāro dienestu sāks 600 jauniešu, kas ir plašākais ziemas iesaukums valsts vēsturē. Ziemas iesaukumā šogad dienestu sāks vairāk jauniesaukto, nekā ierasts, bet visa gada laikā jauniesaukto būs par 300 vairāk nekā pērn, kas ir svarīgi valsts aizsardzības rezervju sagatavošanai. Nākamais iesaukums gaidāms jūlijā. Kopumā šogad obligātajā dienestā Igaunijā plānots iesaukt 3800 jauniešu. Redzot lietu kārtību kaimiņos, kā lai kārtējo reizi nepārņem mazvērtības ­kompleksi.

Vēlreiz vietā citēt Bļodnieci, kas norādījusi, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir sāpīgs atgādinājums, ka vēstures šausmas atkārtojas, ja mēs tām nepieliksim punktu. Ukraina pavasarī noturējusies, pateicoties lielai militāri apmācītu civiliedzīvotāju iesaistei. Tas pats ceļš ejams mums, jo X stundā nav cita veida, kā prasmīgi aizstāvēties.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.