Vīrs nomiris. Vai sievai jāmanto parādi? 4
Vairāk nekā pirms gada nomira mans vīrs. Viņam esmu otrā sieva, bet vēl ir dēls un meita no pirmās laulības, kā arī māte. Kad vēl nebijām precējušies, 2008. gadā meita bankā paņēma 60 000 eiro kredītu un nopirka sev dzīvokli. Vīrs šo kredītu galvoja ar savu īpašumu – dzimtas māju, bet man šo faktu neatklāja. Tagad, piesakoties uz mantojumu, uzzināju, ka līdzi nāk galvinieka saistības par vīra meitas dzīvokli. Vēl nav atmaksāti aptuveni 55 tūkstoši. Savukārt es uz sava vārda bankā paņēmu citu kredītu šīs mājas labiekārtošanai, kuru turpinu maksāt. Vai pēc vīra nāves es kļūstu par viņa meitas kredīta galvotāju? Uz mantojumu esam pieteikušies trīs mantinieki – viņa abi bērni no pirmās laulības un es. Arī banka ir pieteikusies uz mantojumu kā kreditors. ALDA KURZEMĒ
Neizdevīgais mantojums
Arī tad, ja mirušā vīrieša māte būtu pieteikusies uz mantojumu, viņa kā otrās kārtas mantiniece šajā situācijā nemantotu, jo ir pirmās kārtas mantinieki – bērni, kā arī sieva.
Mantojuma saņemšana ne vienmēr ir patīkama, ja tam līdzi nāk aizgājēja ņemtie kredīti, izsniegtie galvojumi un citas parādsaistības. Kreditori no mantiniekiem piedzīs arī viņa parādus par komunālajiem pakalpojumiem, iztērētajiem kredītkaršu limitiem utt. Parādu nastu var papildināt mantojuma atstājēja neatļautās darbības, kuras kādam radījušas zaudējumus, piemēram, autoavārijas vai citu iemeslu dēļ sabojāta manta. Tas var atklāties arī vēlāk. Parādsaistību summa var būt lielāka par mantojuma vērtību.
Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka skaidro, ka galvojuma saistības pāriet mantiniekiem. Civillikuma 701. pantā teikts, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās nebeidzas ar viņa personu, pāriet mantiniekiem. Tātad viņi pārņem visas saistības, kā arī visas tiesības, izņemot gluži personiskas (piemēram, laulību vai adopciju). Šajā situācijā visiem trim mantiniekiem būs jāuzņemas kredīta galvojums par meitas dzīvokli. Toties, ja tēvs kādam būtu aizdevis naudu, mantiniekiem būtu tiesības to atprasīt (ievērojot tēva parakstītā aizdevuma līguma termiņus).
Ja meita kavēsies ar kredīta maksājumiem un radīsies parāds, banka to pieprasīs no visiem trim mantiniekiem, arī no dēla un otrās sievas. Ja viņi parādu nesamaksās, banka pārdos meitas dzīvokli un dzimtas māju. Ja ar to vēl nepietiks, lai apmierinātu prasības, banka varēs vērst piedziņu uz visu pārējo mantu, kas pieder trim mantiniekiem.
Būt par galvinieku ir ļoti neizdevīgi. Ne kredīta ņēmējam, ne bankai nav pienākuma viņu informēt, vai kredīta maksājumi tiek veikti bez kavēšanās.
Inventāra tiesība kā aizsarglīdzeklis
Ja skaidri redzams, ka parādi pārsniedz mantojuma vērtību, mantinieki var pie notāra rakstiski atteikties no mantojuma. Ja gribat pieņemt mantojumu, taču neesat droši, vai nav parādu, mantojumu ieteicams pieņemt ar inventāra tiesību. Tā ļauj no kreditoru prasījumiem pasargāt vismaz personiskos īpašumus. Tad kreditori apmierināsies tikai ar mantojuma pārdošanu. Ļaunākajā gadījumā mantinieki nemantos neko, arī parādus ne, jo viņiem nebūs pienākuma no savas naudas samaksāt mantojuma atstājēja parādus.
Inventāra tiesība jāpiesaka ļoti ātri, divu mēnešu laikā kopš aizgājēja nāves. Šo iespēju var izmantot visi mantinieki neatkarīgi no tā, vai viņi aicināti mantot, pamatojoties uz likumu, testamentu vai līgumu. Inventāra tiesība jāpiesaka katram mantiniekam personīgi. Tā ļauj pirms mantojuma pieņemšanas iepazīties ar tā sastāvu. Ar lūgumu izveidot inventāra sarakstu jāvēršas pie notāra, bet mantojuma sarakstu izveido tiesu izpildītājs vai likumā paredzētos gadījumos – bāriņtiesa. Mantojuma sarakstā norāda katras lietas nosaukumu, pazīmes un vērtību. Kamēr tiek veidots inventāra saraksts, kreditori nedrīkst vērst pret mantojumu savus prasījumus.
Šajā gadījumā mantinieki divu mēnešu termiņu diemžēl ir nokavējuši, jo notāre, pie kuras uzsākta mantojuma lieta, viņus par to nebrīdināja. Iespējams, mantinieki pie notāres vērsās pēc divu mēnešu termiņa, un tad vairs nav jēgas skaidrot par inventāra tiesību. Par to, ka viņi manto parādus, gan vajadzēja brīdināt.
Ja sieva ieguldījusi savu naudu vīra mājā, viņa varēja pieteikties arī kā kreditore (ievērojot “Latvijas Vēstnesī” izsludināto pieteikšanās termiņu). Tad viņa būtu kreditore attiecībā pret pārējiem diviem mantiniekiem. Ja dokumenti neatklāj, ka nauda ieguldīta vīra īpašumā, to varētu mēģināt pierādīt tiesas ceļā, taču arī šis termiņš diemžēl ir nokavēts.
