Ramona Rupeika-Apoga: Jaunajām paaudzēm ir pilnīgi vienalga, kas ir pakalpojumu sniedzēji 0
Ramona Rupeika-Apoga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās lielākā daļa sarunu ar finanšu nozares pārstāvjiem neizbēgami nonāk pie tā, kas notiek “FinTech” jomā. Tas liek uzdot virkni jautājumu, piemēram, vai “FinTech” ir likumsakarīga finanšu nozares attīstība vai tomēr jauna parādība, kas ir “FinTech” realitāte, bet kas tikai lieki sacelta ažiotāža.
Lai atbildētu uz minētajiem jautājumiem, jāsaprot, kas ir “FinTech”. Pats termins ir saīsinājums no “Financial Technologies”, bet vai tehnoloģiju izmantošana finanšu pakalpojumu sniegšanā ir pietiekama, lai uzņēmumu kvalificētu kā “FinTech”?
Analizējot esošās “FinTech” definīcijas, var izdalīt divus svarīgākos principus. Pirmkārt, uzņēmumam ir jābūt inovatīvam – “FinTech” ir tehnoloģiskās inovācijas finanšu pakalpojumos. Otrais princips ir šo novatorisko tehnoloģiju izmantošanas rezultāts – jāizstrādā jauns biznesa modelis, lietojumprogrammas, procesi vai produkti. Abos gadījumos nav skaidras robežas starp veco/tradicionālo un jauno/inovatīvo.
Gadsimtiem ilgi pilsētas ir centušās kļūt par finanšu centriem, bet tagad tās vēlas kļūt par “FinTech” centriem. Tas tādēļ, ka, piemēram, 2015. gadā tikai 16% no patērētājiem bija izmantojuši divus vai vairākus “FinTech” pakalpojumus, bet 2019. gadā tādu jau bija 64%.
Dažās valstīs, piemēram, Ķīnā, tas ir gandrīz 90%. Kā galveno iemeslu “FinTech” pakalpojumu izmantošanai patērētāji min zemas komisijas maksas un pievilcīgas procentu likmes. Savukārt 25% no MVU ir izmantojuši vismaz divus pakalpojumus un kā galveno izmantošanas iemeslu min funkciju un iespēju izvēli.
Svarīgākais ir saprast, kas ir “FinTech” klienti un kādas ir viņu vajadzības. Darba tirgū pašlaik ir vairākas paaudzes, tostarp Z paaudzes (1995.–2010. gadā dzimušie) vecākie pārstāvji jau tagad izaicina darba tirgu, bet Y paaudze (1980.–1994. gadā dzimušie), kas ir apmēram ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju, veido ražošanas pamata darbaspēku.
Šīs abas paaudzes ir galvenie “FinTech” pakalpojumu lietotāji. Ko mēs zinām par Y paaudzi?
Pastāv viedoklis, ka viņi “nogalina” atsevišķas nozares un paradumus, piemēram, pusdienas restorānos, jo dod priekšroku līdzi paņemtām sviestmaizēm; brokastu pārslas, jo bieži vien atsākas no brokastīm un paķer pa ceļam uz darbu kafiju ar bulciņu; nekustamo īpašumu tirgu, jo šī paaudze dod priekšroku nepirkt mājas, bet labāk īrēt dzīvokļus vai, vēl labāk, turpināt dzīvot vecāku mājās.
Tomēr šiem jauniešiem ir arī lieli studiju aizdevumi, viņi labprāt norēķinās ar kredītkartēm un dod priekšroku sociāli atbildīgiem pirkumiem. Tā kā šī paaudze sāka strādāt pēdējās pasaules finanšu krīzes laikā (2008.–2012.), tai ne visai patīk bankas. Tikai 28% Y paaudzes pārstāvju labprātāk izmantotu banku pakalpojumus, savukārt 33% uzskata, ka nākamajos piecos gados bankas pārtrauks pastāvēt.
73% būtu vairāk ieinteresēti saņemt jaunu finanšu pakalpojumu piedāvājumu no “Google”, “Amazon”, “Apple”, “PayPal” vai “Square” nekā no savas bankas. Tieši Y paaudze veicina “FinTech” revolūciju, viņi ir “FinTech” fani. Viņiem patīk tiešsaistes investīciju platformas, tādas kā “Acorns” un “Fidelity”, jo viņi vēlas būt savas naudas saimnieki, nevis uzticēt to bankām vai investīciju fondiem.
Tā kā viņiem ir problēmas ar naudas tērēšanu, tad ir vajadzīgas lietotnes, kas to risina, un rodas “Moven”, “Lemon” un “Money View”, budžetu palīdz plānot “Planwise” vai “Mint”, bet viedās bankas pakalpojumus piedāvā “ChangEd” vai “SoFi”. Savukārt Z paaudze nevēlas strādāt citu labā, viņi vēlas būt neatkarīgi.
Puse no viņiem labprātāk izvēlas būt par ārštata darbiniekiem, viņi ir tradicionālāki nekā Y paaudze, jo ap 50% no viņiem dod priekšroku darījumiem ar banku “aci pret aci”. Tomēr 31% šīs paaudzes uzskata, ka nākotnē bankas nebūs vajadzīgas, un 42% ir sajūsmā par tādu uzņēmumu kā “Google”, “Apple”, “PayPal” un “Amazon” finanšu pakalpojumiem. Šī paaudze, iespējams, nav īsti “FinTech” fani, taču viņi veicina jomas attīstību.
Jaunajām paaudzēm ir pilnīgi vienalga, kas ir pakalpojumu sniedzēji – tradicionālās bankas vai citi finanšu vai pat nefinanšu pakalpojumu sniedzēji kā “Google” vai “Apple”, svarīgs ir pats produkts, tā kvalitāte.
* LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
