Latvijā
Novados

Vai Kangaru kalniem vajadzīgs asfalts?2


Te sākas ceļš pār Kangaru kalniem.
Te sākas ceļš pār Kangaru kalniem.
Foto: LVC

Ceļu būves nozarē, kas pat krīzes apstākļos atzīta par darboties spējīgu, naudas būs pat vairāk, nekā gaidīts. Savu tiesu dabūs ne tikai maģistrāles, kas jau tā ir relatīvi labā stāvoklī. Varēsim palabot arī reģionālos un vietējos ceļus. Arī granti. Mūsu bagātību un sāpi.

Grants ceļu rekordisti

Pasaules ceļu statistikas tabulu ieraudzījis, neizturēju – padalīju kilometrus ar platību. Pa tabuliņu ar kalkulatoru lejup iedams, klusībā loloju cerību finišā iesaukties – urrā, esam bagātākie pasaulē! Ungārija iegāza… Lai gan – viņu ir gandrīz desmit miljoni un grants kilometros uz iedzīvotāju skaitu mēs šos pieveicam četrkārt.

Un tādēļ mums šīs takas labā stāvoklī uzturēt ir četrreiz grūtāk nekā ungāriem, par citiem nemaz nerunājot. Un allaž aktuāls būs vecais fundamentālais jautājums – kuros ceļos ieguldīt? Un cik daudz ieguldīt.

P4 – uz Ērgļiem pār Kangariem

Šī ceļa 10 kilometrus garais posms Kangaru kalnos ir bijis uzlabošanas pretendents jau gandrīz 10 gadus. Visus pirmos rekonstrukcijas variantus (pavisam četrus) 2013. gadā noraidīja dabas vērtību aizstāvji. Viņiem te liela teikšana, jo ceļš ved pa Eiropas līmenī aizstāvētiem saudzējamiem “Natura 2000” liegumiem. Bet trase ir vajadzīga – gan Suntažu apkārtnes iedzīvotājiem, kuriem apkārtceļi iznāk krietni garāki, gan satiksmes autobusam (no Rīgas uz Ērgļiem un Madonu), gan to pašu “Natura” skaistumu baudīt kārajiem, kuru skaitam tuvākajā nākotnē vajadzētu pieaugt.

Un jautājums tiek, kā saka, aktualizēts. VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) pasūtījuši firmai “Ceļuprojekts” divu jaunu variantu izstrādi un ietekmes uz vidi novērtējumu. Tie ir gatavi, pagājušajā nedēļā tika prezentēti, ir atrodami gan LVC “Facebook” kontā, gan mājaslapā “lvceli.lv”. Un mēs esam aicināti (vēl divas nedēļas) piedalīties publiskā apspriešanā, kas, neapšaubāmi, var galīgos lēmumus ietekmēt. Nenoslinkojiet, uzrakstiet!

Varētu atstāt, kā bija…

Mans, veca rallista viedoklis: tikai kopt. Uzbērt, papildināt erodējušo virs­kārtu. Regulāri greiderēt, ziemā tīrīt. Un baudīt nostalģisko grantsprieku. Kādreiz veicu savu laikabiedru grupiņas (Māris Saukāns, Ivars Caune, Dainars Dambergs, Andris Šimkus, Didzis Kalnietis, Agris Staņēvičs, Gatis Vecvagars, Jānis Krastiņš, Andris Dāboliņš un citi) aptauju – kuri ceļi Latvijā ir skaistākie? Un šis ieņēma ceturto vietu. Ne vēsts no maģistrāļu divdimensiju vienmuļības. Atklājums aiz katra pagrieziena un kalna virsotnītes…

Pirmais skaistāko ceļu trijnieks

1. Ja neesi braucis pa Suitu ceļu, tu neesi braucis vispār.

Tātad: Ēdole–Īvande–Alsunga. Vecā Suitu ceļa apkārtne. Ralliju ātrumposmi šajā zonā locīti vairākos variantos, nevienu no tiem neizceļam un novēlam pavadīt jauku dienu, pašiem tos izvēloties. Vēlams, siltā vasaras dienā, jo putekļus noskalot tad varēsiet braukt ne tikai uz Zvirg­zdu ezeru, bet arī uz Jūrkalni – ceļš uz turieni arī nebūt nav garlaicīgs.

2. Vecpils līkloči un tramplīns. Klasika. Arī Aizputē un Kazdangā jūs noteikti pārāk sen neesat bijuši…

3. Vēl viena klasika – Mordanga. Arī šis ātrumposms gadu gaitā veidots dažādos variantos un virzienos. Rekomendācija – pieķeriet ceļojumā klāt visu ezeriņu bagātību, kas izvietojusies starp Mordangu un Usmu. Unikālas vietas (tas pateicoties +70 metru augstumu virs jūras sasniedzošai garai kalnu grēdai). Ja vēl pietiek pacietības, atpakaļ brauciet pa otru (rietumu) pusi Usmas ezeram. Tur gan neiztiksiet ar granti vien – būs arī labi, cieti meža ceļi (un kāda nekaitīga peļķe, ja pēdējās dienās lijis)…

Labi, atgriežamies tuvāk Rīgai, Kangaros. Man patiktu, ja tie paliktu vecie. Bet – laiki un cilvēki mainās. Ne tie modernie pilsētnieki pa granti māk braukt, ne tie jaunie auto ir vadāmām slīdēm piemēroti. Tas, ko uzskatījām par baudu un piedzīvojumu, nu lielāko Latvijas apceļotāju daļu tikai atbaidīs. Kangari kļūs vientuļi. Tādēļ melnais segums laikam gan ir vajadzīgs.

Bez ātrgaitas eksperimentiem, lūdzu!

Abi apspriežamie varianti asfaltēšanu paredz. Projekta otrā skice ietver vairāku līkumu taisnošanu, saistītu gan ar liela apjoma grunts pārvietošanas darbiem, gan koku ciršanu. Tā traucēšot putnu lig­zdošanu, apdraudēšot lielu skaitu unikālo, šeit mītošo gliemežu.

Un tādēļ arī, pēc “Ceļuprojekta” speciālistu domām, nav reāla. Taisnība! Noraidīt dižpārbūves! Un ne jau tik daudz gliemezīšu vai putniņu dēļ, cik bīstamības novēršanai. Kangaru līkumu un profila lūzumu nepārskatāmība ir lielisks ātruma slāpētājs. Gandrīz tikpat labs kā “gulošie policisti”. Labāks par fotoradariem. Dullu “uz aklo maucēju” šādos apstākļos nav nemaz daudz. Par to liecina kaut vai negadījumu statistika.

Laikā no 2010. gada janvāra līdz 2019. gada novembrim pārbūvējamajā posmā ir reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi. Astoņi ceļu satiksmes negadījumi ir notikuši, uzbraucot šķērslim braukšanu apgrūtinošos laika apstākļos. Tikai divi negadījumi notikuši nepareiza braukšanas ātruma izvēles dēļ. Negadījumu ar bojāgājušiem gandrīz 10 gados nav.

Ātri Kangaros var braukt pat pa granti. Bet tikai tad, ja pretējā virziena satiksme slēgta. Ja ceļa profils iepriekš pierakstīts tā sauktajā stenogrammā. Un šis diktāts tiek prasmīgā braucienā lietots. Rallijā tātad. Starp citu, vadošo ekipāžu rezultāti šajā 10 km garajā ātrumposmā jau žiguļu laikos bija nedaudz virs piecām minūtēm. Tātad gandrīz 120 km/h – vidēji… Tas rallijā.

Lietišķā ikdienā vai tūrismā pietiek ar 50–70 km/h, kas būšot atļauti, ja ceļš tiks atstāts vecajā “gultnē”. Un pāri Kangariem tiksim par kādām skaistām trim minūtēm lēnāk. Bet grantspriekus baudīt brauksim uz Mordangu. Vai, kam Vidzeme tuvāka, uz Vietalvu vai Vestienu. Tur asfaltēšana pagaidām netiek plānota. Un piedevām: arī Kangaros nekas nemainīšoties vēl gadus trīs. Šeit apspriestais ir tikai viens no projektiem tālākai nākotnei.

 

Sabiedriskā apspriešana par ceļu Lielajos Kangaros

Autoceļa Rīga–Ērgļi (P4) pārbūves posmā 33,821. – 42,935. km ietekmes uz Eiropas nozīmes “Natura 2000” tīkla īpaši aizsargājamo dabas teritoriju – dabas liegumu “Lielie Kangari” – novērtējuma sabiedriskā apspriešana tika sākta 2020. gada 24. aprīlī.

Ietekmes uz vidi novērtējuma objekts ir autoceļa Rīga–Ērgļi (P4) pārbūvējamais posms caur dabas liegumu “Lielie Kangari” Ogres un Ropažu novadā.

Posmā ir paredzēta asfalta seguma izbūve, kā arī ceļa trases korekcijas esošā ceļa profila parametru uzlabošanai. Pārbūves rezultātā tiks uzlabota ceļa kvalitāte, optimizēta transporta kustība un novērsti apstākļi, kas apdraud drošu braukšanu pa autoceļu.

Ietekmes uz vidi novērtējums četrām rekonstrukcijas alternatīvām pabeigts 2013. gada 22. novembrī ar VPVB atzinumu, ka tām visām ir nepieļaujami būtiska nelabvēlīga ietekme.

2019. gadā ir atkārtoti sākts ietekmes uz vidi novērtējums divām jaunām alternatīvām, novēršot iepriekš konstatētos nelabvēlīgās ietekmes faktorus, un patlaban ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums ir sagatavots sabiedriskajai apspriešanai.

Saistītie raksti

Ar novērtējumu var iepazīties sabiedriskās apspriešanas materiāli LVC mājaslapā “lvceli.lv”.

Rakstiskus priekšlikumus var sūtīt Vides pārraudzības valsts birojam (Rūpniecības iela 23, LV-1045, Rīga, tālr. 67321173, vpvb@vpvb.gov.lv, www.vpvb.gov.lv) līdz 2020. gada 24. maijam.

Avots: VAS “Latvijas valsts ceļi”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

AO
Andris Ozoliņš
Dabā
“Vilks kļūtu zaļš aiz skaudības.” Krišjānis Lielupes krastā uzbūvējis salmu māju tikai no vietējiem materiāliem
5 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Latvijā novērots jūlijam netipisks cenu pieaugums. Kas to ietekmēja?
4 stundas
IJ
Ieva Janelsiņa
Kultūra
Jaunā teātra sezona ir klāt. Ar kādām prasībām tagad jārēķinās skatītājiem?
Speciālreportāža 9 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Jauna ceļa uzsākšana, protams, rada mazu diskomfortu: atzīst latviešu māksliniece, kas rada kleitas kā gleznas
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
VIDEO. Jaunieši Vecmīlgrāvī “izklaidējas”, izraisot avārijas, un pārraida tās interneta tiešraidē
1 stunda