Foto: Edijs Pālens/LETA

Ko par latviešiem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru 1

Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Katru dienu, staigājot vai braukājot pa pilsētu, lasām tās zīmes. Kad pilsēta pierasta un pazīstama, tās pat lāgā nepamanām, taču tas nenozīmē, ka zīmju nav. Filoloģijas doktore, sociolingviste SOLVITA BERRA (bij. ­POŠEIKO) zīmes pamana, apkopo un analizē.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 43
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems nokritizē Šlesera rīkoto pasākumu krastmalā: “Ja ir bail taisīt revolūciju, nav ko fleitēt par traktoriem un buldozeriem” 128
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 93
4 stundas
Lasīt citas ziņas

Solvitas Berras pēcdoktorantūras pētījumam dots garš un laja acīm diezgan sarežģīts nosaukums: “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva”.

Projektu īstenojot, analizēti vairāk nekā 15 000 lingvistiskās ainavas zīmju vairākās Baltijas valstu pilsētās, liela daļa no tām – Rīgā. Ko tās atklāj par mūsu pilsētvidi un mums pašiem?
CITI ŠOBRĪD LASA

Vispirms laikam jā­lūdz, lai mazliet vienkāršākā valodā paskaidrojat, kas īsti ir lingvistiskā ainava.

S. Berra: Vienkārši sakot, lingvistiskā ainava ir apdzīvotā vietā redzamie publiski izvietotie rakstveida teksti vienā vai vairākās valodās. Tajā iekļaujas, piemēram, grafiti, sludinājumi, tās varētu būt digitālās reklāmas, protams, afišas.

Var teikt, ka lingvistiskā ainava ir visu tekstu kopums, arī ielu nosaukumi, norāžu zīmes – viss, ko varam redzēt un izlasīt pilsētu ielās, ir lingvistiskās ainavas teksti.

Un jūs šī joma ieinteresēja, jo…

Šos tekstus var skatīt no ļoti dažādiem aspektiem. Kā valodnieci mani pirmkārt interesē, kuras valodas ir svarīgas šajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, arī kaimiņvalstu pilsētās. Kuras valodas cilvēki izvēlas lietot, ar kurām viņi sevi vai savu uzņēmumu identificē, vai zina, kā valodu lietojums tiek regulēts normatīvajos aktos, vai arī vienkārši raksta, ko vēlas.

Tāpat interesanti, kā šajos tekstos tiek atainoti nozīmīgi notikumi, teiksim, Covid-19; kas notiek vienā vai otrā pilsētas vietā, kā cilvēki publiskajā telpā komunicē, kā nodod ziņas, kā tās saņem, kurus līdzekļus izmanto komunikācijai.

Publiskie teksti vienmēr saistīti ar identitāti, tie atklāj, vai identitāte ir lokāla vai mēģināts veidot starptautisku tēlu – kolektīvu identitāti plašākā mērogā. Tāpat reklāma, publiskie teksti, kas kaut ko reklamē – uzņēmumus, politiskās partijas vai pat cilvēkus.

Lingvistiskās ainavas funkcijas ir ļoti plašas, tās gan parāda identitāti un valodas simbolisko vērtību, gan arī veidu, kā tiek komunicēts ar cilvēkiem – gan vietējiem, gan iebraucējiem. Tieši tas ir ļoti interesanti.

Esat iezīmējusi trīs perspektīvas, kurās analizējat lingvistisko ainavu. Par valodnieka perspektīvu aptuveni skaidrs, bet kā atšķiras uzņēmēja un studenta perspektīva?

Sociolingvistika ir ļoti plaša joma, taču pēcdoktorantūras periods ir tikai trīs gadi, tādēļ izvēlējos trīs virzienus. Mani kā valodnieci visvairāk interesē tas, kā valodas politika un valodas pārvaldība izpaužas praksē, par to gatavoju zinātniskos referātus, publikācijas, kā arī monogrāfiju par valodu vidē kā sociālu fenomenu.

Īsumā, kā valodas lietojums tiek plānots, regulēts un pārraudzīts, ko atsevišķi cilvēki vai institūcijas dara, ja kaut kas nepatīk valodas lietojumā vai grib ko mainīt, kādas stratēģijas izmanto sava viedokļa aizstāvēšanai, lai valodas lietojumu mainītu vai, tieši pretēji, atstātu nemainīgu.

Piemēram, ja man kā privātpersonai nepatīk kāds uzraksts, kā es reaģēju – rakstu Valsts valodas centram, publicēju ierakstu sociālajos tīklos, runāju ar uzņēmēju, kurš to izlicis, vai arī uzrakstu ignorēju.

Uzņēmēja perspektīva galvenokārt ir saistīta ar valodas ekonomisko aspektu, un, no tā skatoties, lingvistiskā ainava ir pirmkārt reklāma, arī uzņēmuma nosaukums ir reklāma un valodas ir resurss.

Šo reklāmu analīze parāda valodu ekonomisko vērtību, un intervijas ar uzņēmējiem ļauj saprast valodas izvēles motivāciju, piemēram, kādēļ uzņēmēji vēlas publicēt savu uzņēmumu nosaukumus citās valodās, piemēram, angļu, nevis latviešu valodā, vai tas vienmēr ir saistīts ar ārvalstu lasītāju piesaisti.

Uzņēmēji biežāk domā pragmatiski – ja zinām, ka Liepājā ir diezgan daudz lietuviešu tūristu, tad likumsakarīgi, ka Liepājas lingvistiskajā ainavā pamanīsim arī uzrakstus lietuviski. Tāpat interesanti pētīt, pēc kādiem kritērijiem uzņēmēji izvēlas veidot savu uzņēmumu nosaukumus vienā vai otrā valodā – vai viņi paņem gatavu vārdu vai rada savu, spēlējas ar valodu.

Savukārt studenta perspektīvā lingvistisko ainavu aplūkoju no diviem skatpunktiem: pirmkārt, kā apkārtējās vides tekstus var izmantot, vidusskolēniem mācot gan gramatiku, gan sociolingvistikas tematus, lai runātu par valodas lietojuma nosacījumiem, valodas prestižu, valodu kontaktiem, reģionālajiem valodas variantiem.

Otrs uzdevums, pie kā strādāju, ir latviešu valodas kā svešvalodas apguve, jo man šķiet, katrs jaunais valodas lietotājs, kurš atbrauc uz Latviju, var apgūt daļu valodas, lasot lingvistiskās ainavas tekstus, teiksim, redzot, ka pie katra veikala atkārtojas vārds “veikals” vai “darba laiks”, vai citi vārdi.

Savukārt studentiem ārzemēs fotogrāfijas ar lingvistiskās ainavas tekstiem palīdz iepazīt Latviju.

Tādēļ mana pēcdoktorantūras projekta rezultāti būs arī divi populārzinātniski izdevumi valodas jautājumu un latviešu valodas kā svešvalodas teoriju, metodikas un lingvistiskās prakses apguvei.

Vēl viens aspekts saistībā ar izglītību ir sarunas ar uzņēmējiem un citiem tekstu veidotājiem par publiski izvietojamo tekstu valodu. Man liekas, ka vēl vairāk vajadzētu runāt par to, ko Valsts valodas likums ļauj un ko ne, piemēram, vai drīkst lietot svešvalodu afišā.

Tāpat, kur meklēt palīdzību, ja nav pārliecības, vai tekstā nav pareizrak­stības kļūdu, vai komati ir salikti, kā nākas. Latviešu valodas aģentūrā ir Valodas konsultāciju daļa, Valsts valodas centrā ir sabiedriskie darbinieki, kas palīdz.

Pirms kaut ko publicēt lingvistiskajā ainavā, ir labāk pārliecināties, ka viss ir kārtībā, nevis saņemt nosodījumu vai pat sodu.

No tā, ko stāstāt, kļūst skaidrs, ka valodas datu apjoms ir milzīgs. Cik plašu kopumu esat savā darbā analizējusi?

Esmu analizējusi aptuveni 15 000 lingvistiskās ainavas zīmju Baltijas valstīs, no tām Latvijā aptuveni 10 000 tekstu no Rīgas, Rēzeknes, Daugavpils, Liepājas, Valmieras, sporādiski arī no Lielvārdes, Kuldīgas, Alūksnes, Talsiem, Cēsīm un citām Latvijas pilsētām.

Visa Latvija nav aptverta, pat visa Rīga ne, teksti tiek fotografēti un analizēti izlases kārtā. Analīzi veicu pēc kopumā 26 kritērijiem – vai tekstā ir īpašvārdi, vai tie rakstīti oriģinālā vai transliterēti, cik valodās ir teksti, kura ir pirmā valoda pēc burtu lieluma, pēc izvietojuma, kura valoda dominē, kura ir vairāk pamanāma. Ja uzraksti ir vairāk nekā divās valodās, tad analizēju, kurā informācijas vairāk.

Un kā mūsu uzņēmēji izmanto valodu nosaukumos?

Var skaidri redzēt trīs tendences. Viena, kas ļoti pozitīvi vērtējama, ka ar latviešu valodu var interesantā veidā spēlēties un veidot savdabīgus, uzmanību piesaistošus nosaukumus.

Jaunākais piemērs, ko pamanīju, bija ēdnīca “Jautrā paipala” – nosaukums ir komisks, tas raisa interesi vairāk nekā tad, ja būtu vienkārši ēdnīca. Tāpat frizētava “Melnais knābis” Rīgā, “Pasēdnīca” Valmierā vai picērija “Astotais rajons” Ludzā.

Otrā grupā ir uzņēmēji, kas domā ļoti pragmatiski, nepievērš nosaukumam tik lielu nozīmi, teiksim, ir vienkārši “Veikals”, “Aizkari” vai “Apģērbi” – nosaukumā ļoti pragmatiski atainots, kas tiek pārdots, bet uzņēmējs nesniedz nekādu simbolisku nosaukumu, papildu informāciju, asociācijas.

Cilvēkiem šis veikals visdrīzāk nepaliks prātā kā kaut atšķirīgs.

Trešā grupa uzņēmēju domā vairāk starptautiskās kategorijās, izvēlas vai veido nosaukumus svešvalodās, lai būtu starptautiski atpazīstami un piesaistītu ārvalstu klientu uzmanību, tāpēc mums, piemēram, ir gana daudz viesnīcu nosaukumu citās valodās. Vai tie vēlas izskatīties starptautiski, varbūt vairāk moderni kādas valodas labskanības, prestiža pēc.

Kad pamanīju informāciju par jūsu pētījumu, pirmais, kas man nāca prātā saistībā ar lingvistisko ainavu, ir tas, kā apzīmējam vietas pilsētā. Pazīstu vidējās un vecākās paaudzes cilvēkus, kuri vēl joprojām mēdz lietot padomju laika ielu nosaukumus…

Jā, lingvistiskās ainavas pētījumos arvien vairāk parādās psihoģeogrāfiskais aspekts, tiek ņemts vērā, kā cilvēki izjūt vietas un tajās publicētos tekstus, valodas, kā viņi runā par vietām vai kā tās atceras, kādi ir vai bijuši neoficiālie nosaukumi.

Ir kafejnīcas, ko asoci­ējam ar konkrētām kūciņām vai cilvēku kompānijām, vietas – ko varbūt nepamatoti uztveram ar nepatiku, piemēram, “Maskačku” vai “Purčiku”.

Joprojām ir vietas, kas tiek dēvētas, balstoties uz agrākajiem nosaukumiem – viens no pirmajiem piemēriem, kas nāk prātā, ir “Rīgas modes”. Arī “Circle K” vēl tiek dēvēts par “Statoil”. Tas arī ir ļoti interesants aspekts, kuram būtu vairāk pievēršama uzmanība.

Pieminējāt arī grafiti. Man gan vienmēr šķitis, ka vismaz Rīgā grafiti lielākoties ir vizuāli, bez pavadoša teksta…

Taisnība, Latvijā grafiti vairāk ir zīmējumi un nesalasāmi vārdi, skribelējumi, bet ir arī atsevišķi interesanti filozofiski izteicieni, teiksim, “Mīlestībai nepietiek tikai ar divām brīvdienām”.

Tāpat esmu redzējusi grafiti ar kādu tēlu vai grupu nosaukumiem, bet mums tiešām nav izteikti politisku grafiti, kas mēdz būt izplatīti pasaules lielajās pilsētās, tāpat nenotiek grafiti veidotāju grupu savstarpējās cīņas ar valodas līdzekļiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Un visbeidzot, ko jūsu pētījums liecina par latviešu valodas stāvokli? Zinām, ka tai ir spēcīgi konkurenti…

Latvijas lingvistiskajā ainavā varam redzēt vairāk nekā 20 valodu, taču latviešu valoda tiek lietota apmēram 80% gadījumu, nedaudz vairāk kā igauņu valoda izpētītajās Igaunijas pilsētās. Otrajā vietā Latvijā ir angļu valoda, trešajā – krievu valoda.

Latvijā nav tādas pilsētas, kur latviešu valodas lietojums lingvistiskajā ainavā būtu apdraudēts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 43
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems nokritizē Šlesera rīkoto pasākumu krastmalā: “Ja ir bail taisīt revolūciju, nav ko fleitēt par traktoriem un buldozeriem” 128
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 93
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Izdevies iemūžināt vienus no greznākajiem mazputniņiem Latvijā, kurus nevar sastapt pilsētas vidē 13
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dodoties sēnēs, jārēķinās, ka vari uzskriet plēsīgiem meža zvēriem? Vīrietis Dundagas novadā satiek brūnos lāčus 46
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Profesors Ģirts Briģis: viens no iespējamajiem risinājumiem cīņā ar Covid-19 – ieviest papildus ierobežojumus nevakcinētajiem 167
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 93
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems nokritizē Šlesera rīkoto pasākumu krastmalā: “Ja ir bail taisīt revolūciju, nav ko fleitēt par traktoriem un buldozeriem” 128
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Izdevies iemūžināt vienus no greznākajiem mazputniņiem Latvijā, kurus nevar sastapt pilsētas vidē 13
5 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Jaunajā ražotnē ūdens patēriņu izdevies samazināt 10 reižu!” Kā Latvijas uzņēmumi rūpējas ar vidi?
16:55
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā aug otrs miljardu vērtais uzņēmums
16:14
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu prognozes pirmdienai: mākoņains un vēss laiks
15:23
LA
LA.LV
Ziņas
Ilze Jurkāne: “Es negribu savu dzīvi mainīt atkal tikai tāpēc, ka ir cilvēki, kas nepotējas!” 220
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 7
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu prognozes pirmdienai: mākoņains un vēss laiks
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 43
6 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Kad stājos teātra fakultātē, aktieri bija gandrīz Dieva vietā!” Saruna ar aktieri Juri Hiršu 17
Intervija 10 stundas
AL
Aigars Laurinovičs*
Ziņas
Aigars Laurinovičs: Traktorists jau sen vairs nav nomuļļājies, netīrs, mazliet paģirains vecis
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz Rēzeknes šosejas alnis ietriecas autobusā: ievainojumus guvis šoferis, bet mirušā dzīvnieka ķermenis ietriekts salonā 9
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jānis Vaivods: “Mums ir jāmaina paradumi!” Pavisam drīz Barona iela tiks pārvērsta par gājēju un velobraucēju ielu 90
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Traģēdija uz Liepājas šosejas: motociklists nenovaldīja “Kawasaki” motociklu, uzskrēja divām kravas automašīnām un gāja bojā 2
8 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Pārāk mazs kompensējamo zāļu budžets. Kāpēc to uzzinām tikai pandēmijas vidū?
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
“SpaxeX” pirmās civilās misijas locekļi atgriezušies uz Zemes sveiki un veseli 3
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaisa temperatūra daudzviet pazeminājusies līdz līmenim, pie kura ierasti uzsāk apkures sezonu 21
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas nebūtu tik bēdīgi, tas būtu smieklīgi!” – Ilze Jurkāne uzskata, ka Šlesers uzvedas kā Tramps 116
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ainis Dābols: “Medicīnas personālam tomēr ir jārunā tiešu valodu – jāvakcinējas, lai nenomirtu. Punkts!” 343
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare brīdina: lūk, kas notiek ar tiem, kas vēlas suni! 29
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Verners un Muntis
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 1
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Ar kreiso roku tikai tualetē kaut ko dara”: krišnaīts Uģis Kuģis paskaidro, kāpēc ēdiens jāpasniedz tikai ar labo roku 28
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 22
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
3 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 171
3 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Vēlams ķerties tikai pie lietām, par kurām ir pārliecība, ka ar tām izdosies tikt galā! Horoskopi no 20. līdz 26. septembrim
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena tev var sagādāt daudz rūpju, bažu un uztraukumu! Horoskopi 19.septembrim
23 stundas