“Valstij ir jāatbild tieši tāpat kā “cilvēkam parastajam” par likuma pārkāpšanu,” Vārpiņš par OIK atgūšanu 0
Saulvedis Vārpiņš, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs TV24 norāda, ka beidzot ir jāvēršas pret valsts bezatbildību jautājumā par OIK atgūšanu.
Viņš atklāj, ka sabiedrības interese par šo iespēju ir milzīga, taču biedrība “tiesiskums.lv” saskaras ar pretdarbību un pārmetumiem par ētikas pārkāpumiem.
“Tā ir atsevišķu advokātu iniciatīva, šī pati biedrība nav advokāti. Advokāti ir šīs biedrības radīšanas iniciatori, biedrība ir advokātu klienti un advokāti sniedz šai biedrībai juridisko palīdzību, kā šo jautājumu risināt,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” viņš precizē.
Jautājums nav vienkāršs, jo tā sistēma, kas izveidota, faktiski nedarbojoties. “Ja paskatāmies regulējumu, kāds ir Latvijā un citās valstīs, redzam, ka mums piemēru rāda Francija, Nīderlande, kur šīs kolektīvās prasības ir daudz plašākas. Biedrības mērķis ir apkopot, uzsākt kustību un mēģināt panākt, lai mainās likumdošana, lai neveidojas situācija, kad valsts ir kaut ko pārkāpusi un atbildības nav nekādas. Ja likumu pārkāpj privātpersona – ir atbildība, tieši tāpat jābūt, ja valsts pārkāpusi likumu – tai jānes atbildība par to!” Vārpiņš pārliecināts.
Ja kāds piemirsis – OIK saistīts ar atjaunojamo resursu enerģētikas atbalstu, iepērkot šādi saražotu elektroenerģiju par paaugstinātu cenu. SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” (EPT), kas sāka darbu 2014. gada februārī, tātad praktiski līdz ar OIK ieviešanas brīdi, informē, ka vidēji gadā no ražotājiem, kas pārdeva elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tika iepirktas 1,3 TWh elektroenerģijas, kas veidoja aptuveni 20% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Obligātā iepirkuma ietvaros periodā no 2014. gada pavasara līdz 2022. gada vidum kopumā iepirktas 10,5 TWh elektroenerģijas un samaksāts atbalsts virs tirgus cenas ražotājiem kopumā 1,485 mljrd. eiro apmērā.
EPT informē, ka, sākot darbu, no iepriekšējā publiskā tirgotāja pārņēma uzkrātās obligātā iepirkuma izmaksas 64,5 milj. EUR apmērā, bet laika periodā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 30. jūnijam saņemti OIK ieņēmumi 1 281,8 milj. eiro apmērā, tātad gandrīz 1,3 miljardi eiro. Jāpieskaita vēl arī valsts dotācijas OIK pieauguma ierobežošanai vai straujākam tās samazinājumam 286,5 milj. eiro apmērā un 18 miljonus eiro lielā valsts kompensācija – kopumā OIK Latvijas patērētājiem līdz 2022. gada vidum izmaksājis 1,59 miljardus eiro.
Tikai puse atbalsta atjaunojamiem resursiem
OIK veidā iekasētais atbalsts kopumā sadalījies uz pusēm – 738,8 milj. eiro saņēmuši ražotāji, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunīgos energoresursus, un 746,7 milj. eiro saņēmuši ražotāji, kas ražo elektroenerģiju dabasgāzes koģenerācijā. Šo, otro, OIK atbalsta pusi Latvijas iedzīvotāji pamatoti uzskatīja par negodīgu un nepamatotu, jo elektroenerģijas ražošanai gāzes koģenerācijā nav nekāda sakara ar atjaunojamo resursu enerģētiku.
Sniegtā atbalsta rezultātā gāzes koģenerācijas staciju skaits Latvijā 2017. gadā sasniedza rekordskaitli – 204, taču, izbeidzoties vai samazinoties OIK atbalstam, šobrīd to skaits krasi samazinājies. Jau vairāk nekā 70 šādu gāzes koģenerācijas staciju pārtraukušas darbību, un tas liecina, ka vienīgais šo staciju veidošanas iemesls ir bijis atbalsta “izsūkšana”. Nezinu, vai visos gadījumos šīs stacijas viendienītes var saukt par negodīgas iedzīvošanās piemēriem, taču tas katrā ziņā bija neefektīva un neilgtspējīga valsts atbalsta piemērs.
Vai no šā scenārija varēja izvairīties? Kopumā – diez vai, jo šādu attīstību noteica ES pieņemtie lēmumi, ka gāzes koģenerācija ir atbalstāms ražošanas veids – Eiropā tolaik aktuāla problēma bija atteikšanās no ogļu izmantošanas un, salīdzinot ar ogļu dedzināšanu, gāzes koģenerācija ir ļoti ekoloģisks elektrības un siltuma ražošanas veids.
Saprotot to un arī rūpējoties par savas saražotās elektroenerģijas konkurētspējīgu cenu, lielākais gāzes koģenerācijas izmantotājs “Latvenergo” un pārējie pieteicās OIK atbalstam un to saņēma – līdz pat 2017. gada OIK izmaksu reformai, kā liecina klāt pievienotā tabula, pat lielākā apmērā nekā atjaunojamo energoresursu stacijas.
Taču 2017. gada OIK reforma liecina, ka atbalsts gāzes koģenerācijai varēja būt daudz mērenāks un tas būtu samazinājis apšaubāmās iedzīvošanās apmērus. Tādēļ jautājums, kuru vienmēr pieminēs, runājot par OIK, – vai nevarēja no paša sākuma izdarīt pareizi? Katrā ziņā “Latvenergo” savu OIK rezultātā iegūto peļņu vēl ilgi maksās atjaunojamo resursu enerģētikas uzņēmumiem – līdz pat 2040. gadam.
