Ekonomika
Bizness

Valsts drošības dienests uzrauga Ķīnas investoru aktivitātes Latvijā0


Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzņēma delegāciju no Ninbo (Ķīna) pilsētas pašvaldības komercijas departamenta, kā arī Ķīnā bāzētā tirdzniecības uzņēmuma “China-Base Ningbo group Co.Ltd” pārstāvjus.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzņēma delegāciju no Ninbo (Ķīna) pilsētas pašvaldības komercijas departamenta, kā arī Ķīnā bāzētā tirdzniecības uzņēmuma “China-Base Ningbo group Co.Ltd” pārstāvjus.
Publicitātes foto

Ievācot informāciju, investori no Ķīnas izrāda pastiprinātu interesi par iespējamo piedalīšanos ātrgaitas dzelzceļa projektā “Rail Baltica”. Lai arī ķīnieši nav izteikuši piedāvājumus līdzšinējos iepirkumu konkursos, tomēr šā brīža signāli liekot domāt par ķīniešu iespējamo vēlmi piedalīties “Rail Baltica” būvniecībā vai pat piedāvāt savu līdzfinansējumu kā privātā investoru daļu. Tas uzmanīgu jau darījis Valsts drošības dienestu (VDD), svētdien vēsta LNT TOP 10.

“Ņemot vērā “Rail Baltica” projekta stratēģiski nozīmīgo lomu gan nacionālās drošības, gan ES un NATO drošības kontekstā, VDD skatījumā potenciālajiem sadarbības partneriem no valstīm, kas nav ES un NATO sastāvā, jāpievērš pastiprināta uzmanība. Vienlaikus VDD vērtējumā kāda uzņēmuma kapitāla izcelsme no vienas vai otras valsts nevar būt automātiski diskvalificējošs kritērijs,” teikts drošības iestādes paziņojumā raidījumam.

“Rail Baltica” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Briškens apstiprina, ka ”patiešām šī interese ir pietiekami liela no Ķīnas puses”.

Šobrīd Ķīna uzskatāma par vienu no pasaules līderiem ātrgaitas dzelzceļa tehnoloģiju attīstībā. ”Rail Baltica” komercializācijas plānos būtu iespējas piesaistīt Ķīnas kravu plūsmas nākotnē, tai skaitā piesaistīt Ķīnas investīcijas dažāda veida ar loģistiku un kravu apstrādi saistītā termināļu infrastruktūrā,” pieļāva Briškens.

Ķīnas investīciju aktivitātes citās valstīs, piemēram, loģistikas centru būvniecībā Polijā un Baltkrievijā, liecina par vēlmi saņemt papildu privilēģijas. Visbiežāk tā ir prasība ļaut valstī ievest strādniekus no Ķīnas.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (VL!-TB/LNNK) uzskata – pat ja Ķīna piedalītos ”Rail Baltica” realizācijā, tad visticamāk, Latvija noraidītu prasību ievest ķīniešu darbaspēku: ”Latvija nav kaut kāds Eldorado Ķīnai, jo mums ir diezgan strikta imigrācijas politika pret viesstrādniekiem, un es šaubos, vai politiski mēs esam gatavi likt savu parakstu zem šādiem izņēmumiem.”

Pieaugot kritikai par Ķīnas komunistiskā režīma izvērstajām ekonomiskajām ietekmes operācijām Eiropā, jo sevišķi Afrikā un Dienvidāzijā, Eiropas Parlaments (EP) pirms mēneša ir pieņēmis stingrus pasākumus trešo valstu investīciju izvērtēšanai, uzraudzībai un iespējas tās nobloķēt.

EP nolēmis pasargāt tādas nozares kā ūdensapgādi, enerģētiku, veselības aprūpi, transportu, komunikāciju tehnoloģijas, ar mākslīgo intelektu saistītas aktivitātes un robotiku.

No Latvijas deputātiem šī uzraudzības mehānisma izveidē piedalījies Roberts Zīle (VL!-TB/LNNK): ”Pusotra divu gadu laikā Eiropa kļuvusi nopietna par šīm investīcijām, nav vairs tik naiva kā tas bija iepriekš, kad ļāva jebkurai trešajai valstij nākt iekšā un pirkt jebkurus uzņēmums, tai skaitā Ķīnai. Skaidrs, ka Ķīnas privātais bizness ir ļoti saaudzis ar publisko – valsts pārvaldi, Komunistu partiju un attiecīgi valsts pārvaldes līmeni – līdz ar to tam parasti nāk līdzi citi mērķi.”

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns intervijā LNT TOP 10 aicināja kritiski un pat noraidoši izturēties pret Ķīnas valdībai piederošo banku un Ķīnas uzņēmumu iespējamajiem piedāvājumiem aizdot naudu ”Rail Baltica” īstenošanai vai arī citos lielajos infrastruktūras objektos.

Andžāns norāda, ka ar projektu kreditēšanu Ķīna esot pakļāvusi teju vai visu Āfriku un lielu daļu Āzijas: ”Tās valstis nespēj vairs parādus atmaksāt un tad nonāk faktiski Ķīnas kontrolē. Akadēmiķi to sauc par sava veida jauno koloniālismu. Ķīniešiem šis termins ļoti nepatīk, bet tiešām izskatās, ka ķīnieši izvērš jaunu veidu pakļaušanai.”

Arī R.Zīle izsak pieļāvumu, ka Ķīnas ekonomiskās aktivitātes esot vērtējamas kā mūsdienu ”Trojas zirgs” – lai ar laiku gūti kontroli stratēģiski nozīmīgās infrastruktūrās tajās valstīs, kas ir Ķīnas tranzītam nozīmīgas. ”Tie ir transporta mezgli, ostas, dzelzceļš. Tas ir tas kā risinājums parādiem un, protams, vēl ir politiskais spiediens. Es negribu Āfrikas piemērus pielīdzināt Eiropai, bet Āfrikas piemērs ir bēdīgs. Var tikt prasītas biznesa prasības, teiksim, kā pārdot ostu kā tas notika ar Pirejas ostu Grieķijas gadījumā,” saka Zīle.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Andžāns turpina: ”Tā kā Grieķijas Pireju osta nonākusi ķīniešu kontrolē, tad var redzēt, kā Grieķija ieņem pozu, kad Eiropas Savienības ietvaros ir runa par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, Dienvidķīnas jūras konfliktu vai citiem gadījumiem. Līdzīgas situācijas bijušas arī vēl citviet Eiropas Savienībā, piemēram, Ungārijā. Šobrīd strauji samazinās valstis, kas atzīst Taivānu kā neatkarīgu valsti. Ķīna, sekojot vienas jostas politikai liek izvēlēties – vai nu jūs sadarbojaties ar Taivānu vai arī lielo Ķīnu.”

Eksperts norāda, ka ir arī valstis, kas vienkārši grib iegūt Ķīnas daudzmiljonu vai pat miljardu eiro vērtās investīcijas ekonomiskās attīstības veicināšanai, un tad apsverot dažādus pretimnākšanas variantus. Rīgas brīvosta, kas cer iegūt ķīniešu daudzmiljonu investīcijas, gan noraida iespēju, ka apmaiņā pret to ķīniešiem ļautu, piemēram, nopirkt zemi ostas teritorijā.

”Normatīvie akti šobrīd nepieļauj zemes iegādi ostas teritorijā, tā ka šajā gadījumā mēs varam runāt tikai par nomas tiesībām. Nomas tiesības ir terminētas atkarībā no veiktajām investīcijām – jo lielākas investīcijas, jo attiecīgi nomas periods ir garāks. Šobrīd nomas periods ir līdz 45 gadiem, kas varētu būt maksimālais periods,” raidījumam LNT TOP10 skaidro Rīgas Brīvostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieks juridiskajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kas Ķīnas bankām un uzņēmumiem aktīvi piedāvā izvērst darbību Rīgas brīvostai piederošajās Spilves pļavās, uzsver – nekādas aizmuguriskas vai slēptas vienošanās par labu Ķīnas investoriem nevar būt arī citos tautsaimniecībai svarīgos uzņēmumos vai nozarēs.

”Projekti, kas saistīti ar Ķīnu un saistīti ar stratēģiskajiem jautājumiem, kas ir nodefinēti Eiropas Komisijas līmenī, tos mēs visus saskaņojam ar ārlietu dienesta starpniecību, gan iesaistot Eiropas Savienības pārstāvniecību,” saka Ģirts Blumers, LIAA Investīciju projektu departamenta Projektu attīstības nodaļas vadītājs.

Eiropas Parlamentā par satraucošu tendenci sauc arī ķīniešu izvērstās inovāciju medības, proti, tiek nopirkti eiropiešu radītie tehnoloģiskie patenti.

Piemēram, ārējās tirdzniecības portālā exim.lv ievietotā informācija liecina, ka Ķīna šobrīd Latvijā meklē 24 inovācijas, piemēram, jaunos materiālus, augsto tehnoloģiju ķimikālijas, alternatīvās enerģijas patentus, inovatīvus risinājumus enerģijas uzkrāšanai, datorredzes tehnoloģijas.

Latvijas Valsts drošības dienests atbildē LNT TOP 10 apstiprina, ka Ķīnas ekonomiskās aktivitātes ir viņu uzmanības lokā, liekot saprast, ka tiek analizēta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ciešā sadarbība ar Ķīnu: ”Ekonomiskās drošības jomā VDD seko līdzi ārvalstu investīciju projektiem Latvijas ekonomikā, īpaši tautsaimniecībai nozīmīgos uzņēmumos un nozarēs, izvērtējot iespējamos riskus mūsu valsts ekonomiskajai suverenitātei un nacionālajai drošībai. Par identificētajiem riskiem VDD regulāri informē valsts augstākās amatpersonas un valsts un pašvaldību institūcijas, kuru kompetencē ir lēmumu pieņemšana un konstatēto risku novēršana.”

Taču vienlaikus Valsts drošības dienestam ir jāuzmana tie Latvijas politiķi, iestāžu vadītāji, viedokļu līderi un lēmumu pieņēmēji, kuri pakļaujas, Ķīnas valdības, tā sauktajai, kaviāru politikai – aicina apmaksātos braucienos uz Ķīnu, tādējādi cenšoties iegūt simpātijas un rīkoties Ķīnas labā, kad pienāks pareizais laiks. Šo par risku nacionālajai drošībai jau nosaucis Lietuvas drošības dienests.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Valdība nosaka, kad inficēšanos ar Covid-19 uzskatīs par nelaimes gadījumu darbā
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Cietums par 147 000 000 eiro nevar būt prioritāte! Ģirģens uzskaita nozares, kur nauda vajadzīga daudz vairāk
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Seniorus Latvijā iesaista jauna superprodukta radīšanā
1 diena

Lasītākie

ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
“Es no darba nebaidos.” Saruna ar Guntaru Raču par krīzi, mūziku un dārzkopību 1
Intervija 1 stunda
LE
LETA
Latvijā
“Iveta, izslēdziet cirku, Pampāļu teātri, un, lūdzu, bez grimasēm!” Saeimas sēdi pārtrauc asa kritika 1
3 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Politologs Viņķelis par armiju ASV ielās, Trampu kā autoritāru vadoni un “klusējošajiem republikāņiem”
46 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 apkarošanas likums pieņemts. Vai tas palīdzēs arī izkļūt no krīzes?
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Cik pērn nopelnīja finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa? 5
6 stundas