Foto – Shutterstock

Vardarbība nav iesnas – tāpat vien nepāries. Kā rīkoties, pieredzot vardarbību? 0

Eiropas Komisija 2017. gadu bija izsludinājusi par gadu pret vardarbību, kas tiek nodarīta sievietēm. Latvija diemžēl pieder pie valstīm, kurās vardarbība pret sievieti nav nekāds retums. Lai šogad šādu gadījumu būtu mazāk, atgādināsim vēl dažas būtiskas atziņas no diviem pasākumiem, kas notika pagājušā gada nogalē.

Reklāma
Reklāma

Upuris dzīvo tepat

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Pētījumi apliecinājuši, ka Latvijā no partnera vardarbības vismaz reizi dzīvē ir cietusi katra trešā sieviete, katrā otrajā sievietes slepkavībā vainojams tuvinieks, bet katrā trešajā gadījumā vardarbības upuris dzīvo kaimiņos. Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik dienu tiek saņemti vairāk nekā 20 izsaukumi par konfliktiem ģimenē. Ne velti pērn Labklājības ministrija sāka sociālo kampaņu Sitieni starp kaimiņiem un savējiem skar arī tevi, aicinot līdzcilvēkus neignorēt vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē (arī pie kaimiņiem vai paziņu lokā).

Sabiedrībā diemžēl dominē uzskats, ka vardarbība ģimenē ir tās iekšēja lieta un nevienam nav tiesību šādos gadījumos iejaukties. Ziņot par vardarbību attur arī citi iemesli, piemēram, bailes par savu drošību, sekām un neziņa, kā vajadzētu rīkoties. Tāda attieksme netieši iedrošina ļaundarus turpināt vardarbību, bet upurus – klusēt par pāridarījumiem un nepretoties.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kampaņas organizētāji aicināja ikvienu, kas novēro trokšņus, raudāšanu, kliedzienus un citas aizdomīgas skaņas blakusmājā vai dzīvoklī aiz sienas, kas varētu liecināt par vardarbību, bez kavēšanās zvanīt policijai pa tālruni 110 vai 112, ja situācija ir kritiska, vai pa tālruni 116 006, lai saņemtu konsultatīvu padomu, ko darīt, un lai pārtrauktu vardarbību līdzās. Vajadzētu arī informēt upuri par iespējām saņemt atbalstu – valsts apmaksātu sociālas rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī tiesiskās aizsardzības iespējas (varmākas tūlītēju nošķiršanu, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību u.c.).

Vardarbība nav iesnas – tāpat vien nepāries

Arī Valsts policijā decembrī notika seminārs Vardarbība pret sievieti – sabiedrības tiesību un upura tiesību krustugunīs. Mediju loma sabiedrības izpratnes un attieksmes veicināšanā, kuru ierosināja Eiropas Savienības projekts ar līdzīgu mērķi.

Robeža starp sabiedrības informēšanu un sensāciju, kas saistīta ar šādiem gadījumiem, ir ļoti trausla, atzina Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava, tāpēc būtiski to nepārkāpt. Jebkurai sarunai ar vardarbības upuri jābūt mierīgai, atbalstošai, bet situāciju objektīvi fiksējošai. Jāņem vērā – esot vardarbīgās attiecībās, sieviete bieži vien pati nespēj saskatīt kopainu un izeju no šādas situācijas. Sabiedrībai ir tiesības uzzināt par vardarbības gadījumiem, taču upurim ir tiesības uz anonimitāti. Tāpēc arī sievietes, kuras piekritušas atklāt savu stāstu žurnālistam, parasti lūdz savu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu atklātībā neizpaust, un tas vienmēr ir jārespektē.

Ja konstatēta vardarbība, policija pieņem lēmumu par vardarbīgās personas nošķiršanu, izlikšanu no mājokļa, aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā (neatkarīgi no tā, vai varmāka ir vai nav šā mājokļa īpašnieks), kā arī aizliegumu tuvoties cietušajai personai. Savukārt cietušais var vērsties tiesā un lūgt piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī saņemt valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju. Palīdzību var meklēt arī pašvaldības sociālajā dienestā vai kādā no tuvākajiem krīzes centriem, piemēram, centrā Marta Matīsa ielā 49 – 3 Rīgā; tālr. 67378539; e-pasts: [email protected].

Reklāma
Reklāma

No 2018. gada 1. janvāra krimināli sodāms pārkāpums ir arī vajāšana – viens no vardarbības veidiem, kas izpaužas kā vairākkārtēja vai ilgstoša personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa. Esošo vai bijušo partneru vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākas rīcībā taču ir plaša informācija par upuri, viņa ieradumiem, ikdienas gaitām, darbavietu u.c. Par vajāšanu tagad varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Izmaiņas likumos izstrādātas saistībā ar Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.