Veco ļaužu kļūst vairāk 1
Pagājušajā gadā darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju radītā demogrāfiskā slodze (62 gadus pārsniegušo iedzīvotāju skaits uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā) Latvijā palielinājusies par 8%, liecina pētījuma rezultāti, ko pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma veicis apgāds “Jāņa sēta”.
2011. gadā Latvijā dzīvoja 448 737, bet 2014. gadā jau 454 920 pensionāri. Vidējais darbspējas vecuma (no 15 līdz 62 gadiem) iedzīvotāju īpatsvars pēdējo trīs gadu laikā samazinājies par aptuveni 0,5% gadā, un 2014. gada sākumā tas bija nepilni 63% no kopējā iedzīvotāju skaita. Arī turpmāk samazināšanās turpināsies, par spīti tam, ka tiek paaugstināts vecuma pensijas slieksnis.
Pētījums liecina, ka pazemināta demogrāfiskā slodze vērojama Pierīgas novados, kur labprāt uz dzīvi apmetas ģimenes ar bērniem, kā arī Burtnieku un Naukšēnu novadā, kur atrodas sociālās korekcijas izglītības iestāde un cietums, savukārt paaugstināti rādītāji ir no Rīgas tālāk esošajos novados. Tajos arī ir relatīvi lielāks pensionāru īpatsvars. Daudzos novados senioru skaits divreiz pārsniedz bērnu skaitu, piemēram, Rucavas novadā dzīvo 1022 darbspējīgi iedzīvotāji, 223 bērni un 446 pensionāri, Baltinavas – 699 darbspējīgie, 135 bērni un 278 pensionāri.
Pētījuma veicēji pamanījuši, ka straujāks demogrāfiskās slodzes pieaugums (vairāk nekā 12%) bijis pilsētās, kurās daudz padomju laikā būvētu daudzdzīvokļu māju (Olainē, Salaspilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Valmierā). Iespējams, tas saistīts ar pensijas vecuma iedzīvotāju koncentrēšanos vietās, kur pieejami nelieli dzīvokļi ar centrālo apkuri un apkārtnē samērā labi attīstīta infrastruktūra – transports, veikali, poliklīnikas.
Pēc “Eurostat” datiem, Latvijā veco ļaužu – virs 65 gadiem – skaits no tagadējiem 19% pieaugs līdz 20,5% 2020. gadā un līdz pat 25,3% 2030. gadā, bet ļoti veco – virs 80 gadiem – cilvēku īpatsvars no tagadējiem 4,7% līdz 7% 2030. gadā.
Kopumā Latvijas iedzīvotāju skaits laika posmā no 2000. līdz 2014. gadam ir samazinājies par 380 tūkstošiem (par 16%). Tāda apmēra samazinājums ir lielākais kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Visvairāk iedzīvotāju jeb ceturto daļu (25,8%) zaudējis Latgales reģions, aptuveni piektdaļu iedzīvotāju zaudējuši Vidzemes (21,2%) un Kurzemes (19,9%) reģioni.
