Vēlies dzert tīru ūdeni? Padomi, kā izvēlēties ūdens filtru 0
Tīrs ūdens. Ko saprotam ar šo jēdzienu? Vienā gadījumā tas būs ūdens bez ķīmiskiem piejaukumiem, citā – bez mehāniskām piedevām, vēl kādā – bez dažādiem mikroorganismiem. Taču vairākumā gadījumu tas būs cilvēka veselībai nekaitīgs ūdens bez nepatīkamas piegaršas un smaržas.
Mediķi atzīst, ka aptuveni 80% gadījumu kuņģa un zarnu trakta saslimšanas rodas, lietojot dzeršanai un ēdiena pagatavošanai neatbilstīgas kvalitātes ūdeni. Lai to attīrītu, noder dažādas ūdens filtrēšanas sistēmas.
Vispirms jānovērtē ūdens kvalitāte
Tomēr pirms filtra iegādes jāizvērtē esošā ūdens kvalitāte. Varbūt tas jau ir pietiekami attīrīts, un tālāka filtrēšana vai attīrīšana uzvārot nemaz nav nepieciešama. Ūdens, no kura atdalītas visas minerālvielas un piemaisījumi, ir nevērtīgs un nesniedz organismam nekādu labumu. Par ūdens kvalitāti var pārliecināties, veicot analīzes. Turklāt ūdens pēc iepildīšanas traukā laboratorijā jānogādā pēc iespējas ātrāk. Tikai pēc analīžu rezultātiem var spriest, kāda filtrēšanas sistēma būs vispiemērotākā.
Pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās, kur dzeramo ūdeni nodrošina centralizētas sistēmas, tālāka ūdens apstrāde lielākoties nav nepieciešama. Filtrācijas sistēmas tiek ierīkotas ūdens ieguves vietās, un ūdensvadā nonāk jau lietošanai piemērots ūdens. Atšķirīga situācija ir privātmājās, kuru saimnieki ierīkojuši artēziskos urbumus vai izrakuši akas.
Ja ir aka, parasti pietiek ar mehānisku filtru, kas aiztur smilšu un māla daļiņas. Protams, ja ievēroti visi akas ierīkošanas nosacījumi. Pretējā gadījumā jāizvēlas filtri, kas ūdeni attīra no herbicīdiem, pesticīdiem, ķīmiskiem piemaisījumiem un baktērijām. Šādos filtros ūdens plūst caur aktīvās ogles slāni, kas papildināts ar sudraba daļiņām.
Bieži vien artēzisko aku īpašnieki uzskata, ka ūdeni no artēziskā urbuma var lietot, neizmantojot nekādas attīrīšanas iekārtas. Tomēr tā nav. Ūdens, protams, ir dzidrs, tajā nav slimību ierosinātāju, taču bieži vien ir liela kalcija un magnija jonu koncentrācija, kas ūdeni padara cietu. Tas ir iemesls, kāpēc tējkannā, veļas un trauku mazgājamās mašīnās veidojas kaļķakmens, kā arī ātrāk bojājas ūdens maisītāji, jaucējkrāni un cita santehnika.
Galvenās problēmas
Ūdens mīkstināšanas iekārtās tiek pildīts speciāls materiāls – jonu apmaiņas sveķi. Procesā kalcija un magnija joni tiek aizstāti ar nātrija joniem, kas neveido nogulsnes. Sveķiem izsmeļot jonu apmaiņas spējas, tiek veikta reģenerācija: sveķus izskalo ar sālsūdeni, un tiem šīs spējas atjaunojas. Jonu apmaiņas dēļ attīrītajā ūdenī paaugstinās nātrija jonu daudzums. Tas nav cilvēkam kaitīgs un pieļaujamos daudzumos nemaina ūdens garšu.
Artēziskajās akās iegūtajā ūdenī bieži vien ir paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija. Tā arī ietekmē saimniecībā lietojamās ierīces, ar brūnām nogulsnēm tiek nosprostotas ūdensvada caurules, rodas sarkanbrūni nosēdumi uz traukiem, izlietnēm, vannām, citām santehnikas iekārtām. Mazgājot šādā ūdenī veļu, tā iegūst dzeltenīgu nokrāsu. Paaugstināta dzelzs koncentrācija ietekmē ūdens izskatu, garšu un smaržu. Lai šo problēmu novērstu, ūdeni sajauc ar saspiestu gaisu. Dzelzs oksidējas, un to var mehāniski atdalīt. Tāpat iespējams izmantot īpašus filtrus, kā arī ķīmiskos reaģentus.
Filtra krūze maziem apjomiem
Filtra krūze ir viens no visvienkāršāk lietojamiem priekšmetiem, kā ūdeni attīrīt no nevēlamiem piemaisījumiem. Trauks ārēji izskatās kā parasta plastmasas krūka, taču tā aprīkota ar īpašu kaseti, kurā ievietots filtrējošais elements. Priekšrocības – samērā zemās izmaksas, nelielais izmērs un iespēja to paņemt līdzi, piemēram, uz vasarnīcu. Tāpat nav nepieciešama īpaša uzstādīšana un savienojumi. Ierīci var viegli lietot arī bērni. Turklāt ūdeni filtrēt ir labāk, nekā vārīt.
Tomēr filtra krūzēm ir arī vairākas nepilnības. Diezgan bieži jāmaina filtrējošie elementi. Filtrācijas ātrums ir neliels, 0,2–0,4 l ūdens minūtē. Parēķiniet: lai piepildītu tējkannu, jāgaida 5–10 minūtes. Ja paredzēts vārīt zupu, ūdens filtrēšanai vajadzēs vēl vairāk laika.
Vēl nopērkami tieši uz krāna montējami filtri, bet arī tiem ir samērā mazs resurss un filtrēšanas ātrums.
Ir lielāka tilpuma filtri, ko pieslēdz pie ūdensvada. Spiediens nebūs tik liels kā ūdensvadā, taču šo filtru ražīgums ir lielāks nekā filtra krūzēm. Tomēr tie aizņem diezgan daudz vietas, un tas varētu būt īpaši aktuāli nelielā virtuvē dzīvoklī.
Atmaksāsies ilgākā laikā
Visefektīvākie, protams, ir stacionārie filtri. Parasti tos ierīko vai nu virtuvē zem izlietnes, vai vietā, kur ūdensvads mājā sāk sazaroties. Apvienojot dažādus filtru elementus, iespējams izveidot efektīvu filtrēšanas sistēmu, kas palīdzēs atbrīvoties no rūsas, hlora, mīkstinās ūdeni, veiks citas nepieciešamās darbības. Mehāniskie filtrējošie elementi ir kvarca smiltis, keramikas sietiņi un citi materiāli. Dažu vielu absorbēšana notiek, izmantojot aktīvo ogli. Turklāt stacionāro filtru elementi paredzēti lielam ūdens daudzumam, un to resurss mēdz būt no 5000 līdz 10 000 litru.
Iespējams uzlikt reversās osmozes filtrus, kuru membrānas izlaidīs cauri ūdens molekulas, taču aizturēs baktērijas, vīrusus, kaitīgās vielas un citus piemaisījumus. Tomēr šādā ūdenī nav gandrīz nekādu minerālvielu. Tas salīdzināms ar destilētu ūdeni, tāpēc cilvēka organismam nepieciešamās minerālvielas var nākties pievienot no jauna, izmantojot īpašas mineralizācijas ierīces.
Stacionāro filtru ierīkošanai nepieciešams vairāk līdzekļu, taču no krāna tek tīrs ūdens un to nevajag tālāk apstrādāt.
