Klasika, kas iedvesmoja mūziklu žanru
1
Beetlejuice (1988)
“Beetlejuice” ir Tima Bērtona pirmais lielais meistardarbs — savdabīgs, melns, bet dzīvības pilns šausmu farss. Filma stāsta par jaunu pāri, kas pēc autoavārijas kļūst par spokiem savā mājā un cenšas atbrīvoties no kaitinošajiem jaunajiem īrniekiem. Lai to izdarītu, viņi nolīgst haotisko “bio-eksorcistu” Beetlejuice, kuru ģeniāli atveido Maikls Kītons.
Bērtons šeit radīja pasauli, kur nāve ir nevis beigas, bet absurda birokrātijas sākums. Viss – no smilšu tārpiem līdz pēc-nāves gaidīšanas zālēm – ir groteski komiski. Vinona Raidere kā gotiskā pusaudze Līdija piešķir filmai dvēseli: viņa redz spokus, bet jūtas dzīvāka par dzīvajiem.
Filmas stils ir īsts vizuāls karnevāls – eklektiskas krāsas, izlocītas mājas, neparasti kostīmi un dažnedažādi efekti. Tā ir šausmu komēdija ar mākslas muzeja vērtu vizuālo valodu. Katrs kadrs izstaro Bērtona fantāzijas rokrakstu: tumšs humors, siltums un absurds.
“Beetlejuice” ir filma par to, kā sadzīvot ar savām bailēm — vai, vēl labāk, pasmieties par tām. Tā ir vienlīdz piemērota Halovīna vakaram un mākslas studentu estētikai.
